Līdz ar pirmajām rudens salnām iekrāsojas koku lapas, un tās pamazām noklāj zemi, tāpēc rodas pavisam loģisks jautājums, uz kuru atbildi zina tikai retais. Kāpēc kokiem birst lapas un kāpēc tas notiek tieši rudenī?

Lai noskaidrotu, kāpēc katru gadu tieši rudenī kokiem notiek šis process, vērsāmies pie Kristīnes Blokas, kura ir SIA ''Arborists'' vecākā speciāliste mežkopībā.

Speciāliste stāsta, ka koki atbrīvojas no lapām, lai pasargātu sevi no nelabvēlīgiem vides apstākļiem. Tuvojoties aukstajai sezonai, gājputni dodas uz siltām zemēm, cilvēks meklē siltāku apģērbu, bet koks, nometot lapas, sevi pasargā no sakņu izsalšanas, nokalšanas, zaru lūšanas un sakņu izsalšanas ziemas periodā. Koku lapās ir daudz mazu poru (atvārsnītes), caur kurām koks ūdeni transpirē jeb iztvaiko. Lapām nokrītot, ūdens uzņemšana no augsnes un iztvaikošana gandrīz pilnībā apstājas, bet tas nebūt nenozīmē, ka kokam tiek nodarīts būtisks kaitējums.

Lapu iekrāsošanās ir atkarīga no gaisa temperatūras. Pazeminoties temperatūrai, lapās sāk noārdīties hlorofils jeb zaļais pigments, kas nodrošina fotosintēzi. Lapās ir dažādu krāsu pigmenti, ne tikai zaļais tonis, ko redzam vasarā, bet arī sarkanie, dzeltenie un oranžie pigmenti, tāpēc, noārdoties zaļajam pigmentam, parādās arī pārējās krāsas. Lapu krāsa ir atkarīga arī no tā, kāda ir koka suga.

Skuju koku lapām ir ļoti specifiska morfoloģiskā uzbūve, tādēļ skuju koki ziemas periodā "lapas" nenomet. Skujām ir adatveida forma, līdz ar to ir mazāka virsma nekā lapu koku lapām. Poras jeb atvārsnītes skujās ir dziļi iegrimušas, līdz ar to ziemā ūdens iztvaikošana ir samazināta līdz minimumam un skujas nezaudē hlorofilu. Lapas aukstajā sezonā saglabājas arī dažiem ievestajiem, piemēram, rododendru ģints, augiem. To lapas lielā salā sarullējas un piekļaujas pie stumbra, tādējādi atvārsnītes ir pasargātas no lielām vēja pūsmām un iztvaikošana caur augu lapām samazinās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!