Tagad, kad dārzi grimst dāliju, asteru, gladiolu un citu rudens puķu ziedu jūrā, tikai ar īpašu iztēli apveltītie spēj atminēties laiku, kad prieku sagādāja pirmais sniegpulkstenītes, krokusa vai vizbulītes necilais ziediņš. Ja šomēnes pagūsi iestādīt mazo puķu sīpoliņus, nākamgad līdz ar pēdējā sniega pazušanu arī tavu dārzu krāšņos daudzveidīgs agro pavasara sīpolpuķu ziedu paklājs.


Septembri tradicionāli uzskata par pavasarī ziedošo sīpolpuķu stādīšanas mēnesi, kad atkarībā no sugas un savām iespējām no augusta līdz pat salnām stādām sīpolpuķes. Pašas pirmās jāiestāda vizbulītes, fritilāriju meža sugas, austrumu cīrulīši – dārzos ieviestās savvaļas puķes, kas vislabprātāk augs ēnainās, mitrās vietās. Tām seko krokusi, sniegpulkstenītes, narcises, hiacintes. Visbeidzot stādām tulpes, narcises un citas dekoratīvās sīpolpuķes. Muskares sevišķi izvēlīgas stādīšanas ziņā nav – tās zemē var likt gan kopā ar sīkajām sīpolpuķēm, gan vēlāk, tulpju stādīšanas laikā.

Atceries! Ja īsto stādīšanas laiku nokavē, sīpolpuķes sliktāk ziedēs pirmajā pavasarī, taču pēc gada ziedēšana noteikti būs bagātāka un krāšņāka.

Aktuāls jautājums – kur labāk stādīt?
Iestādīti aizvējā un pie mājas dienvidu sienas, krokusi vai sniegpulkstenītes, iespējams, uzziedēs pat februārī, taču, domājot par sīpolpuķu labsajūtu kopumā, augiem šī nebūs tā pati labākā vieta: agrā pavasarī, kad dienas vēl aukstas un īsas, mitruma pietiks no kūstošā sniega, taču vasarā paēnu mīlošajām sniegpulkstenītēm noteikti būs par sausu un karstu, un sīpoliņi slikti attīstīsies. Līdz ar to, iespējams, stādījumus nāksies bieži atjaunot. Lielākais vairums sīko sīpolpuķu vislabāk jūtas zem krūmiem un kokiem. Īpaši pēdējā laikā modes diktēta tendence ir stādīt sīpolpuķes zālienā, un pavasarīgais mauriņš ar ziedošiem krokusiem, zilsniedzītēm, sniegpulkstenītēm vai sīkziedu narcisītēm tiešām izskatās ļoti skaisti, taču jau maija beigās sāksies virkne problēmu. Puķes būs noziedējušas, zāle zālienā izaugusi gara, taču pļaut to nedrīkst. Ja sīpolpuķu lapas līdz ar zāli nopļausi pirms to nodzeltēšanas, neattīstīsies sīpoli un nākamajā gadā mauriņš būs bez ziediem.

Atceries!
Nestādi puķes pa visu zālienu, bet atsevišķos puduros, attālākajās malās, pie krūmiem vai zem kokiem. Šīs vietas vari atstāt nepļautas līdz vasaras otrai pusei, dārza izskats kopumā no tā necietīs.
Sīpoluķēm raksturīga īpatnība ātri noziedēt un tad atstāt apdzeltējušas, taču saudzējamas lapas. Tas rada problēmas arī tad, ja puķes sastādītas un aug dobēs. Rodas jautājums: kā aizpildīt radušās tukšās vietas un noslēpt nepievilcīgās lapas? Tradicionāli starp sīpolpuķu lakstiem dēsta vasaras puķes, kas, ņemoties kuplumā un garumā, pavasara ziedētājus pakāpeniski nosegs. Taču problēma cita: ja rudens pusē sīpolpuķes vēlēsies pārstādīt, tas noteikti nepatiks vasaras puķēm, kas augustā, septembrī parasti ir pašā krāšņumā.
Dari tā!
Pavasarī ziedošās puķes stādi kopā ar liellapu ziemcietēm (hostām, peonijām). To asni no zemes spraucas samērā vēlu, līdz ar to mazajiem, agri ziedošajiem ziediņiem netraucē, bet vēlāk ziemciešu lielās lapas apdzeltējušos sīkuļus nosegs.

Katram savas prasības
Mazo sīpolpuķu prasības pēc ideāliem dzīves apstākļiem ir atšķirīgas. Daļa augu ir saulmīļi, citi labāk augs viegli noēnotā vietā, vēl citi vislabāk jutīsies tikai ēnā un mitrumā.
* Lielākajai daļai sniegpulkstenīšu patīk pusēna, mitra un trūdvielām bagātīga augsne, taču platlapu sniegpulkstenīte ir īsts saules gaismas fans.
* Samērā mitrumprasīgas ir narcises, vislabprātāk aug mālainās augsnēs.
* Hiacintes jāstāda saulainā vietā un vieglā, smilšainā augsnē (mūsu vasaras tām bieži ir par vēsām un mitrām).
* Vairumam muskaru vispiemērotākā ir saulaina vieta un drenēta augsne.
* Pieticīgi un ēncietīgi augi ir zilsniedzītes, tāpēc tās parasti aug jebkurā dārzā.
* Lielākā daļa fritilāriju prasa saulainu vietu, taču dažas meža sugas (Usūrijas, * Krievijas, rūtainā) labāk augs pusēnā.
* Gan saulē, gan pusēnā, mitrākā un sausākā vietā augs cīrulīši (blīvais, šaurlapu, vīklapu, Kaukāza). Austrumu cīrulīšu sugas prasa mitru augsni un pusēnu. Stepes tipa cīrulīšiem vajadzīga atklāta saules gaisma un sausa augsne.
* Krokusiem patīk labi drenēta, viegla augsne. Divas krokusu sugas (Skardas, Pelistera) aug mitrumā, parasti ūdenstilpņu krastos.

Stādām, pārstādām
Lielāku sīpolu, arī ziedu veidošanos un vairošanās ātrumu var sekmēt ar stādīšanas dziļumu. Dziļāk iestādīts, sīpols izaugs lielāks, veidos lielākus ziedus, taču vairosies mazāk. Ja sīpolu iestādīsi seklāk, tas veidos daudz jaunu sīpoliņu, taču tie būs pasīki, arī ziediņi būs mazi.

Padoms!
* Ja savus dārza stādījumus paplašināt nevēlies, ja arī draugus ar stādmateriālu apgādāt nav nepieciešamības, pavasara sīpolpuķes piemājas dobēs labāk stādi dziļāk, lai augus retāk nāktos pārstādīt.
* Lai lieki neriskētu un nekļūdītos, vislabāk izvēlies optimālo (vispareizāko) stādīšanas dziļumu, kas ir trīs reizes lielāks par sīpola augstumu.
* Sīpoliņu zemē neiemet, kā pagadās, tas jāliek ar dibentiņu uz leju un asnu uz augšu.
* Mazās puķītes pārstādi, kad tās saaugušas par biezu (parasti tas notiek ik pēc trim gadiem).
* Narcises nepārstādītas var augt piecus līdz septiņus gadus, citreiz vēl ilgāk.
* Visreālākie sīpolpuķu ienaidnieki ir peles, žurkas, ūdensžurkas, kas ziemā sīpolus bieži vien izēd. Atceries: vietas, kur stādījumi biezi un lieli, grauzējiem ir īsta leiputrija. Protams, krokusi vai sniegpulkstenītes vislabāk izskatās, ziedam sastādīti palielās grupās, un nav prāta darbs tos stādīt pa vienam. Bet, ja tavā īpašumā nonākuši pāris sīpolu, kas maksā bargu naudu vai nāk no izcilām kolekcijām, labāk tos iestādi katru savā dārza stūrī –sīpoliem būs lielākas izredzes palikt grauzēju neapēstiem. Lai aizsargātos pret iespējamajiem grauzēju apciemojumiem, labi noder speciāli plastmasas grozi, kuros sīpolus vispirms ievieto, tad ar visu grozu stāda zemē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!