Agave ir daudzgadīgs, mūžzaļš bezstumbra sukulents, kura lapu rozete var sasniegt pat trīs metru diametru. Augs ir interesants ar savu krāsu, jo lapas var būt zaļas, raibas un pat zilganzaļas, turklāt tās ir ļoti biezas un ar smailu adatveida izaugumu galā, bet to virskārta ir noklāta ar vasku.
Agaves dzimtene ir Centrālamerika, kur augs tiek arī plaši izmantots dzērienu gatavošanā, kā arī dažādu pārtikas produktu ražošanā. Savulaik agavei bija vēl plašāki pielietojumi - no augiem iegūtās šķiedras izmantoja audumu aušanā, asos lapu galus kā īlenus, savukārt Meksikas indiāņi tās izmantojuši kā adatas.
Agaves nav sastopamas, augot Latvijā, jo tām nepieciešama saulaina, gaiša un ļoti silta vieta, tāpat svarīgi, lai augsne būtu nedaudz skāba. Interesanti, ka agave ir viens no retajiem augiem, kas spēj ilgu laiku izdzīvot bez ūdens.
Latvijā agaves var aplūkot botāniskajos dārzos, kur tās sastopamas ne vienā vien variācijā. Nacionālajā botāniskajā dārzā 2007. gadā piedzīvota arī agaves uzziedēšana, kas ir ļoti rets un gaidīts notikums. Ilgus gadus agaves lapās uzkrājas barības vielas, lai kādā brīdī spēkus atdotu ziedkopas un augļa veidošanai, tāpēc nereti pēc uzziedēšanas augs arī aiziet bojā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
