Vizbulītes ir vienas no pirmajām pavasara savvaļas puķītēm, kas plaši sastopamas arī Latvijā. Latvijā ir divas vizbulīšu ģintis - Anemone, biežāk sauktas par vizbuļiem, un Hepatica, kas tiek sauktas par vizbulītēm, un, ko tradicionāli saista ar pavasara sākumu.
Vizbulītes (Hepatica) aug mērenā klimata joslā visā Ziemeļu puslodē. Tās iedala divās grupās – ar trīsdaivainām (Triloba) un piecdaivainām (Angulosa) lapām. Latvijā sastopamā zilā vizbulīte (Hepatica nobilis) ir ar trīsdaivainām lapām, savvaļā tā aug saulainās nogāzēs lapukoku mežos, krūmājos, zied ziliem, retāk sārtiem, sarkanīgiem, violetiem un baltiem ziediem.
Zilajai vizbulītei ir vairākas varietātes:
- Zilā vizbulīte (Hepatica nobilis var. nobilis) sastopama visa Eiropā, izņemot Grieķiju, Angliju, Īriju, Holandi, Beļģiju un Portugāli. Hepatica nobilis var. nobilis forma Oelandicum aug Zviedrijā, Ēlandes salā, bet Hepatica nobilis var. glabrata sastopama vidus Zviedrijā. Hepatica nobilis var. pyrenaica aug Francijas un Spānijas Pirenejos.
- Hepatica nobilis var. acuta un Hepatica nobilis var. obtusa aug Ziemeļamerikā - Kanādā un ASV. Hepatica nobilis var. insularis aug Korejas dienvidos, bet Hepatica nobilis var. asiatica aug Korejas ziemeļos un vidusdaļā, kā arī Ķīnas vidusdaļā un austrumdaļā.
- Japānā sastopamas divas varietātes - Hepatica nobilis var. pubescens un Hepatica nobilis var. japonica, kurai arī ir sastopamas dažādas formas.
- Pie trīsdaivainajām vizbulītēm pieder arī Hepatica maxima, kas aug uz Korejai piederošas salas.
- Piecdaivaino vizbulīšu grupai pieder Transilvānijas vizbulīte (Hepatica transsilvanica), kas aug Rumānijas Karpatos, vizbulīte Hepatica henryi un Hepatica yamatutai, kas aug Ķīnā, un Hepatica falconeri, kas savvaļā aug Centrālajā Āzijā.
Lai kur tās arī neaugtu, ir grūti pretoties vizbulīšu vienkāršajam skaistumam un neuzbāzīgajam šarmam. Eiropas zilo vizbulīšu varietāšu ziediem vairāk raksturīgas zilās nokrāsas, kas iztālēm atgādina pavasara debesu zilo toni, un pavasarī, kad koki vēl kaili, saulainās dienās tās, kā mazi mākonīši, rada dzīvīgumu mežā. Amerikas sausajos mežos koku piekājēs biežāk atrodamas rozā nokrāsas, lavandas zilos pasteļtoņos vai baltā tērpušās vizbulītes.
Taču visvairāk nokrāsu un dažādu formu vizbulītes pagājušā gadsimta otrajā pusē tika atrastas tieši Japānā, kalnos, kas ieskauj Niigato pilsētu. Jāpānā savvaļā sastopamā lielā pildīto un puspildīto formu dažādība, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc tieši Japānā un nevis Rietumeiropā vai Amerikā ir tik liela aizraušanās ar vizbulīšu selekciju. Japānas vizbulīšu šķirņu daudzveidība ir neiedomājama. Paši japāņi ir izdalījuši deviņās dažādas vizbulīšu ziedu formas, un to krāsu variācijas ietver zaļu, baltu, dažādu toņu rozā, sarkano, purpura violeto, no gaiši līdz tumši zilam.
Lielā interese par vizbulītēm diemžēl ir samazinājusi savvaļā augošo augu skaitu. Dažviet tās ir iekļautas aizsargājamo augu sarakstā. Taču, neskatoties uz to, starp savvaļā augošajām vizbulītēm, joprojām atrodamas interesantas formas vai krāsas augi. Arī Latvijā ir selekcionāri un kolekcionāri, kas dabā atrod un pavairo interesantas formas vizbulītes.
Vizbulītēm puķu mīlētāju vidū ir grūti audzējamu ziedu reputācija, taču tas gluži neatbilst patiesībai. Vizbulītes nav no tiem augiem, kas ir viegli un ātri ir pavairojamas, un aug tās lēnām, taču Latvijas zilā vizbulīte un tās formas īpašas problēmas audzēšanas ziņā nerada - ja vien tās iestādītas lapu koku pavēnī, trūdvielām bagātā, labi drenētā augsnē. Arī Transilvānijas vizbulīte Latvijā jūtas labi. Domājams, arī Amerikas vizbulīte Hepatica acutiloba pie mums varētu augt gluži labi, taču ārkārtīgi skaisto ārzemnieču - Japānas vizbulīšu Hepatica nobilis var. japonica - audzēšana Latvijā gan varētu būt problemātiska. Citviet Eiropā tās audzē tā saucamajās alpu mājās, kas patiesībā ir neapkurināmās siltumnīcās iekārtoti akmeņdārzi. Tas tapēc, ka Japānas vizbulīte nav tik ziemcietīga kā mūsējēs, un ziemā var izturēt ne vairāk kā –10°C.
Interesanti fakti:
- Savu latīnisko nosaukumu Hepatica (no grieķu val. hepar - aknas) vizbulītes ieguvušas, pateicoties trīsdaivainajai lapu formai, kas nedaudz līdzinās cilvēka aknām. Agrāk cilvēki bija pārliecināti, ka vizbulītēm piemīt arī ārstniecisks efekts, un tās tika izmantotas, lai ārstētu aknu un nieru darbības traucējumus un apturētu asiņošanu. Mūsdienās gan ir noskaidrojies, ka lielās devās vizbulītes ir indīgas.
- Senie Apalaču indiāņi ticēja, ka meitene var iegūt jaunekļa mīlestību, apbārstot viņa apģērbu ar pulveri, kas pagatavots no virs uguns izžāvētām vizbulīšu lapām.
- Agrāk, kad meteoroloģiskā dienesta vēl nebija, zemnieki zināja - ja zied vizbulītes, drīz būs jāsāk sēšana un stādīšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
