22.–23.septembris
Turpinās un pamazām beidzas augļu un ogu ražas laiks. Vāc rudens šķirņu ābolus un bumbierus, ogas. Gatavo ievārījumus, konservē. Novāc ķirbjus un kabačus. Ķirbjus pirms glabāšanas vēlams paturēt saulē, lai tie izsilst un apžūst brūces. Zaļos kabačus var uzglabāt ilgāk, bet dzeltenie jāizlieto ātrāk. Nolasa pupiņas un soju. Stāda augļu kokus un ogu krūmus.
Šogad daudzos dārzos bumbierēm spēcīgi izpaužas kadiķu–bumbieru rūsa. Bojāto lapu virspusē redzami oranžbrūni plankumi, apakšpusē – izaugumi ar spicu galu. Šo infekciju var samazināt tikai daļēji ar attiecīgiem miglojumiem, kā arī savācot un iznīcinot nobirušās lapas. Slimības skartos dārzos nedrīkst stādīt jaunas bumbieres, jo infekcija var pāriet arī bez slimības starpsaimniekiem kadiķiem.
24.septembris
Tukšs Mēness, stādīšanai nelabvēlīga diena. Iztīra siltumnīcas. Stikla siltumnīcās, kā arī plēves seguma siltumnīcās, kurās plēvi nenoņem, kārtīgi aplaista augsni. Ravē dārzu, jo šajā laikā pat augumā sīkās nezālītes cenšas ātrāk veidot sēklas. Apstrādā augsni, likvidē nevietā augošos kokus, krūmus un lakstaugus.
25.–26.septembris
Novāc kartupeļus un sakņaugus, sašķiro un novieto glabātavās. Nedaudz bojātos un nestandarta sakņaugus liek atsevišķi un apēd pirmos. Kad novākti uz komposta kaudzes augušo ķirbju laksti, ar tās saturu uzlabo augsni sakņu un augļu dārzā, puķu dobēs. Gatavo jaunu komposta kaudzi. Stāda ziemas ķiplokus un sīpolus. 25.septembra pēcpusdienā nevajadzētu neko stādīt, jo tad Mēness atrodas mezgla punktā, un tas nelabvēlīgi ietekmē augu augšanu.
27.–28.septembris
Stāda tulpes, narcises, lilijas un citas sīpolpuķes. Ja pēc gladiolu noziedēšanas pagājušas vismaz divas nedēļas un bumbuļsīpoli nobrieduši, tos norok. Stāda un pārstāda ziemcietes, dekoratīvos krūmus un telpaugus. Košumkrūmus, piemēram, spirejas, pirms pārstādīšanas apgriež.
Dažām rožu šķirnēm jau spilgti izpaužas lapu melnplankumainība, tāpēc slimās lapas jānoplūc, nobirušās lapas jāsalasa un jāiznīcina. Rozes miglos vēlāk.
Ievāc krešu gatavās sēklas, ko glabā ledusskapī, jo tās dīgst tikai pēc aukstuma perioda. Ir vērts salasīt zaļās krešu sēklas, kuras var pievienot ēdieniem kaperu vietā vai marinēt ziemai (atsevišķi vai kopā ar citiem dārzeņiem, piemēram, gurķiem). Griež dekoratīvos augus floristikai. Lasa ogas un novāc augļus.
29.septembris
Miķeļa diena. Tautas ticējums vēsta, ka līdz šai dienai visai ražai jābūt klētīs, apcirkņos un pagrabos, jo pēc Miķeļiem var pārsteigt sals. Izņēmums ir kāposti, kas jāvāc pēc tam. Šajā dienā dabas vērojumi vēsta par ziemā un pavasarī gaidāmo laiku. Garšaugiem – rūtai, balzama biškrēsliņam, vasaras portulakiem un bazilikam – ievāc sēklas. Balzama biškrēsliņa lapas var sažāvēt un glabāt, jo tās ilgi saglabā spēcīgu, patīkamu aromātu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
