Foto: Privātais arhīvs
Augsnei ir liela nozīme augu dzīvē, jo tā apgādā saknes ar ūdeni, gaisu un minerālvielām. Daudziem radies pieņēmums, ka smilšainā augsnē teju neiespējami kaut ko izaudzēt, tomēr velti atmest visas cerības, jo ir virkne augu, kas labi jutīsies tieši šādā augsnē. Tas gan nenozīmē, ka rūpes par augiem ir mazākas, gluži otrādi, dārza darbiem jāseko līdzi itin bieži, un par to plašāk ''Tavs Dārzs'' lasītājiem stāsta dārzkopības speciāliste Antra Balode.

Augsnes atpazīšana

Kā pazīt augsni, neveicot augsnes analīzes agroķīmiskajās laboratorijās? Māla un smaga smilšmāla augsnes ir smagas, auglīgas, tās satur nepieciešamās barības vielas, saglabā mitrumu, nav skābas, pārsvarā ar neitrālu augsnes reakciju. Taču smagas augsnes ir grūti apstrādājamas, tās ir blīvas, sausā laikā saplaisā, bet lietainā – ūdens lēni iesūcas (veidojas peļķes). Lai uzlabotu ūdens un gaisa caurlaidību, augus stādot, jālieto irdenas smilts drenāža, kā arī jāielabo ar neitralizētu kūdru. Sīpolpuķes stāda smilts ''gultiņā'' – izveido vadziņu, ieber smilti vai smalku granti, iestāda sīpolu, viegli apber ar smilts kārtiņu un uzber augsni.

Mālsmilts un smilts augsnes ir vieglas, tās var apstrādāt jebkurā laikā, arī mitrā, tās labi laiž cauri ūdeni (tas ātri iesūcas augsnē), taču arī mēslojums ātri izskalojas un organiskās vielas ātri noārdās (kūdra ātri vien mineralizējas, pazūd smilšainā augsnē). Karstā un saulainā laikā tās ātri izžūst un bieži jālaista, jo augiem trūkst mitruma, tie cieš no sausuma. Mitrumu augu saknēm palīdz saglabāt mulča. Augsni sagatavojot, iestrādā kompostu, kādu no zaļmēslojuma augiem (eļļas rutkus, rudzus, zirņus, kliņģerītes, samtenes, balto vai sarkano āboliņu, baltās sinepes u.c.), kā arī piejauc nedaudz mālu.

Smilšmāls ir piemērota augsne daudziem augiem. Tā ir vidēji smaga, viegli apstrādājama, ūdenscaurlaidīga, auglīga, ar labu barības vielu saturu. Šāda augsne neprasa rūpīgu sagatavošanu un augus tajā var stādīt bez papildu ielabošanas.

Smilšainai augsnei piemēroti augi

Foto: Shutterstock

Augsni pareizi sagatavojot, augus var audzēt gan ielabotās smagās māla, gan vieglās smilts augsnēs. Katram augsnes tipam ir jāizvēlas piemēroti augi. Sausās augsnēs ir piemēroti augi, kuriem ir mietsakne, tā dziļi iestiepjas augsnē un spēj uzsūkt ūdeni no augsnes dziļākajiem slāņiem, piemēram, magones (Papaver), deviņvīruspēks (Verbascum), aslapu floksis (Phlox subulata), klinšu alise (Alyssum saxatile), ģipsenes (Gypsophila) u.c. Sausā, saulainā vietā labi aug daudzi krāšņi ziedoši augi – pelašķi (Achillea), ziemasteres (Aster), neļķes (Dianthus), ehinācijas (Echinacea), helēnijas (Helenium), brūnactiņas (Coreopsis), lavandas (Lavandula), liatres (Liatris), limonijas (Limonium), laimiņi (Sedum), veronikas (Veronica) u.c. Turklāt augi ar lielām lapām saulainā un sausā laikā vīst, kā arī ilgstoša sausuma laikā var aiziet pat bojā – ligulārijas (Ligularia), hostas (Hosta), arī astilbes (Astilbe).

Foto: Shutterstock

Daudzas dekoratīvās zāles jeb zāļveida ziemcietes ir saulmīļi un labi aug sausās augsnēs, piemēram, stepjulīga (Stipa), sarzāle (Pennisetum), miskante (Miscanthus), zilganā auzene (Festuca cinerea). Tās stāda kopā ar ziemcietēm, piemēram zilpodzi (Eryngium), viengadīgajām puķēm (pelargonijām) vai veido lielas grupas. Augstās zāļveida ziemcietes ienes dārzā akcentu ar pelēkzaļo lapojumu un sudrabainajām ziedkopām.

Zāļveida ziemcietes dārzā un apstādījumos ātri sasniedz vēlamo efektu, jo ir ātraudzīgas, labi ieaug un pielāgojas apkārtējai videi – augsnei, gaismai un mitruma režīmam. Daudzas no tām – miskantes, spartīnas un stepjulīgas – labi aug saulainā vai nedaudz noēnotā vietā, sausā vai mitrākā augsnē. Vienā vietā tās audzē daudzus gadus, tāpēc nepieciešama labi ielabota dārza augsne. Kopšana neprasa rūpes, jo papildus tās nav jālaista un jāmēslo, skaidro speciāliste.

Foto: Shutterstock

Sausu augšņu augi, kas labi pacieš sausumu, ir sukulenti, piemēram, saulrieteņi (Sempervivum), biezlapjaugi – baltais laimiņš (Sedum album), izskatīgais laimiņš (Sedum spectabile), kaktusi – opuncijas (Opuntia), kā arī jukas (Yucca). Laistīšana tiem ir nepieciešama tikai ilgstoša sausuma un karstuma periodā. Tie necieš ilgstošu mitrumu un tos nedrīkst pārmēslot, sevišķi ar slāpekļa mēslojumu, tai skaitā vircu, nātru izvilkumu u.c. organiskajām vielām. Vietu tiem izvēlas saulainu, pie ēku dienvidu sienas.

Saulainās, sausās un mazauglīgās augsnēs (akmeņdārzos) piemērotas neliela auguma ziemcietes – obrētas (Aubrieta), aslapu floksis (Phlox subulata), armērijas (Armeria), laimiņi (Sedum), radzenes (Cerastium), genciānas (Gentiana) u.c. No viengadīgajām puķēm saulainā, siltā vietā stāda pusdienziedes (Dorotheanthus), celozijas (Celosia), ešolcijas (Eschscholzia), portulakas (Portulaca) un daudzas sausziedes – amarantus (Amaranthus), sudrabpodziņu (Ammobium), kraspēdiju (Craspedia), gomfrēnas (Gomphrena), limonijas (Limonium), lonas (Lonas), molucellas (Molucella), nigellas (Nigella), sāres (Panicum), sarenes (Setaria) u.c.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!