Foto: Shutterstock
Ar koksnainajiem spraudeņiem sekmīgi pavairo papeles, vītolus, kārklus, dekoratīvos krūmus lauka apstākļos, vienā veģetācijas periodā. Apses, bērza, egles, duglāzijas, lapegles, priedes, ozola un oša spraudeņi apsakņojas tikai siltumnīcā, katrai sugai specifiskos temperatūras un mitruma apstākļos.

Spraudenis — kokaugu viengadīga, retāk divgadīga virszemes dzinuma vai saknes daļa, kas paredzēta veģetatīvajai pavairošanai. Koksnainos (ziemas) spraudeņus sagatavo auga miera periodā no pilnīgi pārkoksnētiem līdz divus gadus veciem dzinumiem ar vismaz diviem, labi izveidotiem pumpuriem. Atkarībā no sugas, spraudeņu garums var būt 10–20 cm, biezums – 0,3–1 cm (lielus spraudeņus sauc par mietņiem).

Koksnaino spraudeņu pavairošanas laiks ir no rudens līdz agram pavasarim, kad augšana ir apstājusies un augu audi ir nobrieduši. Spraudenis atrodas miera periodā, un nobriešanas process ir beidzies. Laba rezultāta iegūšanai jāizvēlas labi nobriedusī koksne no šīs sezonas dzinumiem. Mātesaugi, no kuriem ņem spraudeņus, ir stipri jāapgriež, lai tie veidotu spēcīgus dzinumus. Spraudeņu griešanas laiks dažādiem augiem ir atšķirīgs un tas stingri jāievēro.

Ērkšķogu dzimtas augiem, tādiem kā upenes, spraudeņus gatavo pēc lapu nobiršanas līdz pumpuru briešanai pavasarī. Labākos rezultātus tomēr iegūst no vēlu rudenī grieztajiem spraudeņiem, jo ziemas beigās tie var ciest salā.

Ogulājiem, tādiem kā jāņogas, spraudeņus gatavo septembra pirmajā dekādē. Šo termiņu nokavējot, sekmes samazinās. Spraudeņus gatavo 12–15 cm garus. Cenšas uzmeklēt tieši šāda garuma dzinumus un tos nogriež tā, lai spraudeņa pati apakšējā daļa apmēram 4–5 mm garumā būtu no robežgredzena vai divgadīgās koksnes, jo tur vislabāk veidojas saknes. Jāņogu spraudeņiem nedrīkst nogriezt galotnes pumpuru, turpretim upeņu spraudeņiem tas obligāti jānogriež. Upenēm spraudeņos sagriež labi nobriedušos viengadīgos dzinumus. Spraudeņu lejasdaļu nogriež 2–3 mm zem pumpura, griežot pēc iespējas stāvu. Spraudeņa augšgalā atstāj 1 cm garu celmiņu, lai augšējais pumpurs neiežūst.

Foto: Shutterstock

Spraudeņu uzglabāšanas metodes ir dažādas, bet parasti tos sagrieztus sien buntēs un stāvus ievieto ar vienu galu irdenā, mitrā substrātā, bet pārējo daļu pārklāj ar sausu kūdru. Pavasarī apkaulojušos spraudeņus sprauž uz lauka vai kastītēs. Ja spraudeņi nav sagriezti, tad dzinumu buntes tiek glabātas laukā, piemēram, ieraktas kūdras kaudzē, un spraudeņu gatavošana notiek pavasarī. Jāatceras, ka vienmēr ir dažādi izņēmumi. Piemēram, jāņogu koksnainos spraudeņus sprauž rudenī, bet grimonis labāk pieaug, ja tiek glabāts otrādi, ar tievāko galu uz leju. Parasti spraudeņus sprauž zemē pavasarī, siltumnīcās – februāra otrā pusē, uz lauka – aprīlī.

Der pamēģināt! Spraudeņus, kuri slikti apsakņojas, iesprauž kartupeļa bumbulī, no kura iepriekš izņemtas visas "acis", tad kartupeli ierok zemē, spraudenim virsū uzliek stikla burku un regulāri laista. Tādā veidā spraudeņi tiek nodrošināti ar barības vielām un aktīvi dzen saknes. Turpmāk šādi augi labi aug un attīstās.

Iemesli, kāpēc spraudeņi slikti apsakņojas:

  • Nevesels pavairošanas materiāls;
  • Netīri instrumenti un trauki;
  • Neass nazis vai šķēres;
  • Nekvalitatīva augsne ar sliktu gaisa un ūdens caurlaidību. Ieteicams izmantot kūdru, kas proporcijās 1:1 atjaukta ar smiltīm;
  • Netiek nodrošināts pienācīgs mitrums spraudeņu apsakņošanās laikā, ieteicams rasināt spraudeņus, apsakņošanos ieteicams veikt zem plēves vai stikla;
  • Spraudeņiem trūkst gaismas, vai tieši otrādāk, tie atrodas zem tiešiem saules stariem;
  • Nepiemērots temperatūras režīms, apsakņošanās laikā ieteicams +21...+24 oC.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!