Lauka gurķis zem jumta

Gurķu audzēšanas knifus stāsta Raivis un Žanete Drukmaņi Kuldīgas rajona Laidu pagasta "Liepās". Sākumā siltumnīcas aizņēma 1500 m2, pamazām platības viņi palielinājuši līdz 2000 kvadrātmetru. Liepājas Pētertirgu z/s "Liepas" apgādā no pavasara līdz oktobra beigām. Pirmie gurķīši uz letes parasti nonāk ap 20. maiju.

Vajag gaismu un siltumu

"Liepās" siltumnīcas konstruētas tā, lai tās nenopostītu vētra, - visas astoņas blokveida konstrukcijas ir zem viena jumta (visas caurstaigājamas, iekšpusē sienu karkass nav apvilkts ar plēvi), jumtam un ārsienām izmantota SIA "Fedak" ražotā siltumnīcu plēve, kas kalpo trīs četrus gadus. Siltumnīcām nav iebūvēti pamati, tomēr līdz šim nekādas dabas stihijas nav spējušas šo mantību aiznest pa gaisu.

Vēl viena šādu daudzposmu siltumnīcu priekšrocība: siltums tajās saglabājas ilgāk nekā vienā atsevišķi būvētā. Gurķu dēstus var iestādīt jau aprīlī, bet noteikti vajadzīgs agrotīkls - ar to augi var izturēt līdz -3 °C aukstumu (vēl aukstākā laikā ieslēdz avārijas apkuri). Šogad "Liepās" gan iztikuši bez agrotīkla, arī siltumnīcu nevajadzēja apsildīt, jo gurķus iestādīja vēlāk - maija vidū. Tā varēja ietaupīt uz apkures rēķina, taču gurķi sāka ražot par divām trim nedēļām vēlāk.

Gurķus sēj apsildāmā siltumnīcā februāra otrajā pusē vai martā. Sēj 7 cm diametra papīra podiņos, un, kad dēsti paaugušies, tos bez piķēšanas stāda dobēs. Dēstu audzēšana ilgst 30 - 40 dienas.

Apmēram 20 dienas pirms plānotā stādīšanas laika audzētāji sāk gatavot siltās dobes. Vispirms topošās dobes vietā līdz 25 cm dziļā tranšejā 20 cm biezā kārtā izklāj gadu vecus vaļējus salmus. Pēc tam tos pārkaisa ar nedzēstiem kaļķiem un trīs reizes salej ar vircu, tā nodrošinot baktērijām barības vielas. Dažās dienās salmi sakarst līdz +60 °C. Lai nodrošinātu gurķiem siltas kājas, pēc aptuveni 10 dienām uz salmiem uzber arī ar zemi sajauktu liellopu kūtsmēslu kārtu. Katrā 250 kvadrātmetru lielajā siltumnīcā iestāda ap 400 gurķu dēstu. Tos izvieto trijās rindās (40 cm attālumā citu no cita, rindstarpās - 120 cm) un pamīšus, lai augiem būtu pietiekami daudz gaismas.

- Pērn eksperimentālos nolūkos augus izstādījām četrās rindās, diemžēl neko no tā neieguvām - gurķi zarojoties noēnoja cits citu, izveidojās sabiezināts stādījums, bet raža bija pat mazāka, nekā stādot trijās rindās, - atzīst Raivis.

Laba raža = bagātīga mēslošana

Veģetācijas periodā galvenie mēslošanas līdzekļi ir ar ūdeni atšķaidīti vistu mēsli, koku pelni, sodrēji, mazliet arī minerālmēslu. Barības šķīdumu parasti gatavo 200 l mucā, un stādījumos to iestrādā trīs reizes nedēļā. Laistīšanai izmanto 5 m3 tvertni, pie kuras pieslēgta firmā "Certa" gādātā pilienlaistīšanas līnija ar pašteci. Laistīšanas šļūtenes ir 20 mm diametrā, caurumiņi - ik pēc 20 cm, tādēļ augsne katrreiz tiek dziļi samitrināta un augi vienmērīgi aplaistīti.

- Lai nodrošinātu vienmērīgu auga attīstību, uz galvenā dzinuma pirmajās četrās lapu žāklēs (tas ir, līdz 0,5 metru augstumā) pirmie sievišķie ziedi ar augļaizmetņiem ir jāizkniebj, - skaidro "Liepu" saimnieks. - Dažkārt mazdārznieki, tīkojot pēc agrākas ražas, cenšas atstāt ziedus pēc iespējas zemāk vai arī vispār tos neizkniebj. Diemžēl pāragra ražas atdeve neļauj augam uzkrāt pietiekami daudz barības vielu, veidojas necaurejami džungļi, tāpēc nereti agrīnā raža paliek vienīgā.

Kad gurķa galotne sasniedz špaleras stiepli, to virza uz leju. Sākot ar astoto lapu, īsaugļu šķirnēm atstāj arī paduses (sānvasas), lai raža veidotos arī uz sānvasām.

Ražu Drukmaņi vāc ik pārdienu, lai gurķu garums nepārsniegtu 8 centimetrus. To dara no rīta, kad nedaudz apžuvusi rasa, bet gurķi vēl nav sakarsuši saulē, vai vakarā. Katrā vākšanas reizē iegūst aptuveni pustonnu.

Pēc nolasīšanas gurķus tūlīt novieto vēsā pagrabā un vēlāk bez kalibrēšanas (šķirošanas pēc lieluma) ved uz tirgu. Tādējādi prece tirgū uz galda vienmēr ir svaiga.

Katrai šķirnei savi plusi

Ražošanas sākumā var novākt līdz 200 kilogramu. Lai netraumētu plāno, vārīgo miziņu, gurķīšus liek koka kastēs, pa 22 kg katrā. Vēlāk tos fasē tīkla maisos, kur var ietilpināt apaļu svaru -- 25 kilogramus. Tā tirgot ir izdevīgāk, arī tara ir caurredzama, un pircējs var pārliecināties, ka starp izskatīgiem gurķēniem neslēpjas ražošanas brāķis.

- Kvalitāte un regulāra preces piegāde ir galvenais, kas raisa pircēju uzticību un ļauj iekarot stabilu vietu vietējā tirgū. Savu produkciju pārdodam vairumtirdzniecības firmai, kas tālāk tos sašķiro divās frakcijās un pašlaik pārdod par 60 - 80 santīmiem kilogramā. Gurķu vairumcena tirgū patlaban ir 40 santīmu, pavasarī un rudenī tos varam pārdot dārgāk - par 50 - 70 santīmiem. To, kas paliek pāri pēc piegādes mazumtirgotājiem, dodam pārstrādei par 20 santīmiem kilogramā. Jau vairākus gadus mums ir izveidojusies laba sadarbība ar z/s "Lāses" saimnieku un asociācijas "Kurzemes dārza ogas" valdes priekšēdētāju Imantu Lepsi, kuram Valtaiķos pieder arī konservu cehs, augļu un dārzeņu pārstrādes iekārtas. Viņš iepērk no vietējiem zemniekiem ogas un dārzeņus konservēšanai, bet gatavo produkciju realizē lielveikalos un kafejnīcās Liepājā un Rīgā, - stāsta Raivis.

"Liepu" siltumnīcās aug vienīgi modernās partenokarpās hibrīdšķirnes, kas dod labu un kvalitatīvu ražu. Vislielāko platību siltumnīcās joprojām aizņem "Adam F1" - viena no pieprasītākajām šķirnēm Pētertirgū. Tā ir agrīna, augļu miza klāta ar sīkām kārpiņām, tiem laba iekšējā struktūra, universāli izmantošanas ziņā - gurķus var ēst svaigus, marinēt, sālīt, skābēt. Tiesa, šķirne ir arī cimperlīga: ja laiks ir saulains, gurķi ražo jaudīgāk un straujāk, tiklīdz augiem saules gaismas pietrūkst, ražība uz kādu laiku krītas. Šķirņu sortimenta paplašināšanai audzētāji izvēlējušies arī "Melody F1" un "Harmonie F1" (viena ar sīkām, otra ar rupjām kārpiņām) - augļus sāk vākt trīs četras nedēļas vēlāk, taču rudenī, kad "Adam F1" jau sāk pagurt, tās turpina sparīgi ražot.

Diagnoze un ārstēšana

Uzsākot gurķu audzēšanas biznesu, ierīkojuši arī izmēģinājumu lauciņu, lai varētu atlasīt piemērotākās šķirnes. Sešas izbrāķējuši, tostarp arī jaukta ziedēšanas tipa šķirni "Polan F1", kam karstuma un sausuma ietekmē veidojas rūgti augļi. - Laikus nenovākti, tie kļuva dzeltenīgi un briedināja lielas sēklas, - atceras Raivis. - Vienu gadu gurķus mēģinājām audzēt arī uz lauka, diemžēl stipri vīlāmies, jo jau vasaras vidū tiem sāka uzglūnēt neīstā miltrasa. Tās attīstību veicina krasas dienas un nakts temperatūras svārstības un paaugstināts mitrums. Šī slimība sākotnēji izpaužas kā dzelteni plankumi lapas virspusē vai pelēcīga apsarme lapas apakšpusē. Ja to laikus neapkaro, pāris nedēļu laikā viss stādījums nokalst. Lai gurķiem gals nepienāktu tik ātri, tos trīs reizes vajadzēja miglot ar ķimikālijām. Audzējot gurķus siltumnīcās, tie retāk slimo ar šo postošo slimību.

Segtajās platībās rudeņos bīstama ir pelēkā puve, tās izplatību sekmē ilgstoši lietus periodi un pazemināta gaisa temperatūra. Slimību apkaro, kad vairākas dienas pēc kārtas līst, bojātās vietas apsmidzinot ar preparātu sumileks.

Jūnijā sausuma un karstuma ietekmē siltumnīcās parasti parādās parastā tīklērce. Tiklīdz pamana pirmās bojātās lapas, visu platību apstrādā ar insekticīdu fitoverms. Ja tīklērces savairojušās lielā daudzumā, apsmidzināt ar fitovermu vairs nav vērts, jo augi ir jau novājināti un slikti ražo. Uzziņa:

Vertikālajai audzēšanai ir vairākas priekšrocības:

augi ir labāk izgaismoti, labāk vēdinās un bagātīgāk ražo;

daudz vieglāk un ātrāk novākt ražu;

augļi ir tīri.