Ātraudzīgie vitamīni uz palodzes: Skaisti, smaržīgi, viegli

Izveidot nelielu garšaugu dobi turpat uz palodzes ir vienkāršāks par vienkāršu. Zaļumi aug gan puķukastē, gan podiņos. Tos izvēloties, svarīgākais ir pareizi kombinēt augus, lai tie viens otru nenomāktu. Var pat nopirkt atbilstošu maisu ar zemi un maisā ar nazi iegriez tikai tās vietas, kur paredzēts iesēt zaļumus.

Zemes substrāts jau gatavs nopērkams veikalos. Garšaugi uz virtuves palodzes papildina kulinārijā izmantojamo garšu buķeti, jauki un gardi smaržo un izdaiļo telpu. Turklāt pirmās dīgstošās lapiņas visiem ģimenes locekļiem atkal apliecina - jā, pavasaris tiešām klāt!

Sēklas, iesētas mīkstā, mitrā zemē un sildītas saules staros, izdīgst jau pēc divām nedēļām. Augus var sēt un audzēt arī rudenī un ziemā, bet tad vajadzīgs papildus apgaismojums. Ja garšaugus paredzēts audzēt ilgāku laiku, tad zemi ieteicams ik pēc trim mēnešiem papildus mēslot.

Populārākie garšaugi, kas audzējami Latvijas apstākļos:

Dilles dīgst un aug lēni. Lai arī tas ir tradicionāls Latvijas garšaugs, izaudzēt to uz palodzes nav tik vienkārši. Lauku dilles, augot uz palodzes, bieži izstīdzē. Dillēm vajag ļoti daudz gaismas, kas pavasaros vēl nav pietiekamā daudzumā. Katrā ziņā ar šo zaļumu neiesaka sākt palodžu zaļumu audzēšanas eksperimentus, lai nenosistu sākotnējo entuziasmu.

Toties loki ir pirmais un vienkāršākais zaļums. Atliek vien iebakstīt podā vai iemērkt ūdenī sīpola galviņu, lai pēc nedēļas tiktu pie pirmajiem īstajiem vitamīniem. 

Augsnē augušo sīpolloku raža tomēr būs bagātīgāka un leknāka nekā ūdenī mirkušo sīpolu loki. Glīti un dekoratīvi izskatās sīksīpoli, kas cieši sastādīti lielākā podā.

Pētersīļi aug lēni, bet procesu var paātrināt, nokniebjot galotnīti. Podu nedrīkst iekaltēt,bet arī liet ūdeni tieši uz trauslajiem dīgstiem nedrīkst. Vislabāk der apsmidzināšana vai plēves pārstiepšana pāri podam. Ātrs veids, kā tikt pie pētersīļiem, ir no zemes izrakta pērnā gada pētersīļa sakne. Īpaši, ja tai jau ir redzami mazi, zaļi asniņi. Labi iederas zupās, pie skābpiena produktiem, gaļas un zivju ēdieniem.

Viegli audzējamas mājas apstākļos ir sinepes. Tāpat kā pikantie rukolas salāti, tās izmantojamas kā garda salātu piedeva. Arī rukolas salāti ir audzējami uz palodzes, bet vēlāk tās var izstādīt dobē dārzā.  Labi iederas salātos, uz maizes, pie gaļas un zivju ēdieniem. Tiek izmantotas zaļās lapiņas.

Timiāns – lai arī aug lēnām, ir vērtīgs ar to, ka ir daudzgadīgs. Timiāns necieš vēju, tāpēc uz palodzes jāseko, lai augs neatrodas caurvējā. Timiānu var audzēt uz uz rietumu vai austrumu puses palodzēm. Tomēr no sēklām tas aug lēni un nīkuļo. Vienkāršāk nopirkt mazu stādiņu un audzēt tālāk mājas apstākļos. Lieliski noder pievienošanai trekniem ēdieniem – cepešiem, zupām, jo ne tikai uzlabo garšu, bet arī atvieglo ēdiena sagremošanu. Atšķirībā no citiem garšaugiem, ko ieteicams pievienot pēc ēdiena pagatavošanas, šo var pievienot jau ēdiena gatavošanas sākumā.

Salāti uz palodzes biežāk nīkuļo nekā lekni aug. Līdzīgi kā dilles, tie prasa daudz saules, siltuma un gaisa, ko dzīvoklī nodrošināt grūti. Toties ir dzirdēti asprātīgi risinājumi, kā tikt pie pie salātiem. Nopērkot lielveikalā salātus podiņā, tos noliek uz palodzes, laista un šķin pa lapai, ko likt uz maizītēm.

Uz saulainas palodzes baziliks aug lieliski. Iesēts pavasarī, tas var kuplot visu vasaru un izaugt neliela krūma izmēros. Bazilikam svarīga ir saule un mitrums, bet ne slapja augsne. Gan zaļais, gan violetais un sarkanais baziliks ir viengadīgs, tāpēc katru pavasari jāsēj vai jāstāda no jauna.

Kressalāti ir ideāls zaļums tiem, kam rezultātu gribas ieraudzīt un baudīt ātri. Mitrā un mīkstā augsnē iebērtās sēklas uzdīgst jau otrajā dienā un drīz vien ir liekami uz maizītēm. Kressalātu sēkliņas var diedzēt arī uz tīras marles vai mitras vates. Vai pat klaviatūrā!