Zilacainais skaistulis Siāmas kaķis
Foto: Shutterstock

Siāmas kaķi ir viena no populārākajām, skaistākajām un savdabīgākajām šķirnēm. Tie ir ļoti sabiedriski un gudri kaķi, kuri uzvedības ziņā ir stipri līdzīgi suņiem. Arī mani mājās ik dienu sagaida Siāmas runčuks vārdā Minnītis.

Siāmas kaķis mūsu ģimenē nonāca diezgan interesantā veidā. Tas notika aptuveni pirms pieciem gadiem, kad nesen biju iepazinusies ar savu dzīvesbiedru un viņš man mācīja makšķerēt. Sākām ar vieglāku lomu – mailītēm. Tās noķert tiešām nebija liela māksla, jo upīte no mazajām zivtelēm mudžēja vien. Saķertās ikreiz vedām sētas kaķiem, kuri tām acumirklī kāri uzklupa un pavisam drīz vairs nepalika nevienas.

Kamēr no augšstāva loga neizdzirdējām "Sveiki!", nemaz nenojautām, ka uz mūsu labo darbu visu laiku noraudzījusies kaimiņiene. Viņas dēla Siāmas kaķu pārim esot piedzimuši kaķēni, kuri meklē gādīgus saimniekus, un mēs, viņasprāt, būtu tieši laikā.

Apjautājāmies, cik viņš grib par kaķēnu. "Simbolisku summu – 10 latus!" Nobrīnījos, ka tik maz, jo kopš bērnības man Siāmas kaķis bija šķitis kaķu kaķis, ārkārtīgi valdzināja viņa debeszilās acis un interesantais kažoka krāsojums. Viņam galvenais esot kaķēniem atrast labus saimniekus, nevis nopelnīt, kaimiņiene paskaidroja. Daudz neprātojām, jo šķita, ka Siāmas kaķis mums ir teju vai likteņa sūtīts.

Zilacainais skaistulis Siāmas kaķis
Foto: Minnītis vēl mazs. Aijas Lietiņas foto.

Drīz vien mūsu mājās ienāca mazs siāmietis. Nosaucām viņu par Puiku, bet vēlāk nez kāpēc iegājās vienkārši Minnītis.

Pirms siāmieša gan man, gan dzīvesbiedram bija bijuši tikai bezšķirnes kaķi. Jāsaka, siāmietis no viņiem ļoti atšķiras ne tikai vizuāli, bet arī uzvedības ziņā. Šīs šķirnes kaķi nav no tiem, kuri dienas lielāko daļu kaut kur laiski guļ. Mūsu Minnītis visu dienu skraidīja te vienam, te otram nopakaļus gluži kā mazs šunelis. Pat tualetē bez viņa ieiet nebija iespējams. Skrapstinājās pie durvīm, kamēr tika ielaists. Komiski izskatījās, kad, dzīvesbiedram sēžot uz "troņa", kaķis ieritinājās viņa lejup nolaistajās biksēs gluži kā ērtā midziņā.

Zilacainais skaistulis Siāmas kaķis
Foto: Pusaudža gados, apgūstot mednieka iemaņas. Aijas Lietiņas foto.

Mūsu Minnītim allaž vajag būt uzmanības un notikumu centrā! Tagad gan viņš ir pieaudzis runcis un kļuvis nedaudz pastāvīgāks, tomēr joprojām ļoti alkst saimnieku uzmanības. Ja viņam tās pietrūkst, noteikti izdomās, kā to dabūt. Dienās, kad strādāju mājās un esmu iegrimusi datora ekrānā, Minnītis ik pa laikam kā raķete pārskrien klaviatūrai tieši man acu priekšā, it kā sakot: "Hei, esmu te, paskaties uz mani!" Nākas vien paglaudīt un aprunāties, citādi liek lietā jaudīgākas metodes, piemēram, sāk trīt nagus pret dīvānu, labi zinādams, ka man tas nepatīk un es acumirklī pievērsīšu viņam uzmanību...

Zilacainais skaistulis Siāmas kaķis
Foto: Minnītis. Aijas Lietiņas foto.

Siāmietis atgādina suņuku arī tādā ziņā, ka viņam ļoti patīk nēsāt zobos striķīšus, kurpju šņores un mazas bumbiņas. Kad viņam pamet kādu no minētajiem priekšmetiem, jož pakaļ un lepni atnes zobos, noliekot saimniekam priekšā gluži kā medījumu.

Interesanti, ka Minnītis absolūti nebaidās no suņiem. Iepriekšējā dzīvesvietā bieži ienāca kaimiņiene ar savu Vesthailendas balto terjeru. Abi lēkšoja, spriņģoja un kūleņoja pa istabu kā labi draugi. Tagadējā dzīvesvietā Minnītim ir krietni lielāks draugs – balta samojedu kucīte, ar kuru abi saostās un rotaļājas gluži kā sugas brāļi.

Minnītis ir mājas kaķis un ārā dodas vien šad tad vasarā kopā ar kādu no mums. Vedam viņu siksniņā. Šajā ziņā gan viņš ir tipisks kaķis, jo iet tikai tur, kur pašam tīk. Tikko vēlies viņu pavilkt sev vēlamā virzienā, nogāžas zemē gluži kā beigts un nekust ne no vietas. Pēc tam lepni pieceļas un aizvelk saimnieku sev vēlamā virzienā.

Zilacainais skaistulis Siāmas kaķis
Foto: Minnītis pastaigas laikā. Aijas Lietiņas foto.

Visā visumā Minnītis ir ļoti mīlīgs un sirsnīgs kaķis. Mīl dot bučas un kādu brīdi pagulēt klēpī. Sākumā naktis vadīja mūsu gultā, bieži vien saritinājies kādam no mums virs galvas gluži kā mīksta un ļoti silta cepure. Taču, kad piedzima meitiņa, manas attiecības ar siāmieti mazliet sašķobījās. Kad atvedām mazo mājās un abus iepazīstinājām, Minnītis uzmeta spalvu un rūca, izskatoties pēc maza briesmoņa – tādu savu mūžam mīlīgo kaķi vēl nekad nebiju redzējusi, tādēļ pārbijos ne pa jokam.

Nezināju, ko no viņa var sagaidīt, tādēļ sākumā visu laiku tramīgi uzpasēju, lai viņš, nedod dies, neielec pie meitiņas gultā. Vēlāk, konsultējoties ar zoopsiholoģi, izpratu kaķa uzvedību. Kūkuma uzmešana un briesmīgā rūkšana bija aizsargreakcija, jo nabaga dzīvnieks pirmo reizi dzīvē redzēja zīdaini, kurš viņam likās nesaprotams un biedējošs radījums, no kura var sagaidīt sazin ko. Tā gan nav tipiska siāmiešu pazīme, droši vien līdzīga pirmā reakcija būtu gandrīz jebkuram mājdzīvniekam.

Zilacainais skaistulis Siāmas kaķis
Foto: Labākie draugi. Aijas Lietiņas foto.

Tagad gan siāmietis ar meitu jau sen ir saraduši un kļuvuši par labākajiem draugiem. Pat reizēs, kad mazā (2,5 gadi) savā lielajā mīlestībā apskauj viņu pārāk cieši, Minnītis to pacietīgi iztur. Retu reizi ir kā brīdinot iesitis meitai ar ķepu, taču nekad nav izlaidis nagus – skrāpējumi nepaliek. Jāsaka gan, ka viņu draudzību no sākta gala uzraudzīju, sekojot, lai viens otram nejauši nenodara pāri, aizrādot un pamācot, kad meita piemirsa, ka Minnītis ir dzīva būtne, nevis rotaļlieta.

Mūsu Siāmas kaķa vienīgais mīnuss ir ļoti kaprīzais kuņģītis. Viņu nevar barot ar kuru katru barību. No lielveikalos nopērkamajām var dot tikai dažas, jo no lielākās tiesas vemj. Taču, ja atrod kaķim piemērotu barību un to arī visu laiku dod, problēmām nevajadzētu rasties. Minnītim visu laiku pērku profesionālo sauso barību zooveikalā. Esmu atradusi divas, kuras viņam ir piemērotas un labi garšo, pārmaiņus dodu te vienu, te otru. Dažreiz palutinu ar labiem kaķiem domātiem konserviem.

Zilacainais skaistulis Siāmas kaķis
Foto: Putnu vērošana ir Minnīša iemīļota nodarbe. Aijas Lietiņas foto.

Minnīša kuņģītis bija pamatīgi sastreikojies arī laikā, kad mūsu ģimenē ienāca bērns. Veterinārārsts paskaidroja, ka viņam ir gastrīts (kuņģa iekaisums) un nervu pamata. Kaķis ļoti pārdzīvoja, ka, rūpējoties par meitiņu, esam viņu mazliet atstājuši novārtā, un signalizēja par to ar fiziskiem simptomiem – vemšanu un dzīvesprieka zudumu. Tas arī ir viegli saprotams, jo sākotnēji Minnītis mums bija gandrīz kā pirmais bērns, kuram pāri pārēm tika nedalīta uzmanība. Protams, ņēmām kaķa vajadzības vērā, cenšoties viņam pievērsties biežāk, paspēlējoties ar viņu. 

Pašiem mums Minnītis šķiet – kaķis kā jau kaķis, jo esam pie viņa elegantās ārienes pieraduši. Taču visi, kas atbrauc ciemos, vienmēr sajūsminās, cik viņš ir skaists. Izbrīna arī tas, ka, ierodoties ciemiņiem, kurus viņš redz pirmo reizi, kaķis nekur nemūk un neslēpjas, bet nāk klāt un glaužas, nepaiet ilgs laiks, līdz jau iekārtojas klēpī, murrā un sapņainu skatienu veras acīs. Tas viss izskatās pēc savdabīgas rotaļas, ko varētu nodēvēt par svešinieka savaldzināšanu.

Minnītis lieliski apzinās savu šarmu. Tikai vienreiz, kad pie dzīvesbiedra ieradās kolēģis, divi metri bez galvas, plats kā skapis, un paņēma kaķi rokās, Minnītis sāka rūkt. Droši vien kaķi vienkārši bija apmulsinājis kolēģa raženais augums. Ne viens vien ciemiņš, ejot prom, ir sērīgi nopūties: "Dosiet mums šo burvīgo kaķi līdzi?!" Pirmā protestētāja parasti ir meita: "Nē, nē, Mimmītis ir mans!"

Source info

MansDraugs.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.
Saimnieku skola
Mansdraugs iesaka