Pieci suņi un četri kaķi: friziere Ieva atrod laiku deviņiem mājdzīvniekiem

Pieci suņi un četri kaķi: friziere Ieva atrod laiku deviņiem mājdzīvniekiem
Foto: Privātais arhīvs

Ja reizēm šķiet, ka ar vienu mājdzīvnieku ir gana un otrs mīlulis būtu pārāk liels apgrūtinājums saimniekam, tad Ievas Vaivodes stāsts noteikti pierāda pretējo. Viņas mājās draudzīgi sadzīvo astoņi dzīvnieciņi, taču viens peļu junkuriņš izvēlējies dzīvi labprātāk aizvadīt pie Ievas mājām. Sarunā ar "MansDraugs" Ieva pastāsta, kā ieguvusi katru no mājdzīvniekiem, kāda ir dzīve, kad darba dienas vakarā katrs no četrkājaiņiem prasa uzmanību, un ko saka apkārtējie, kuri uzzina par Ievas kuplo mīluļu pulku.

"Ar mani šobrīd dzīvo pieci sunīši un trīs kaķīši, un viens man ir pagalma kaķītis," stāstu par saviem deviņiem draugiem iesāk Ieva. Pagalma kaķīti viņa arī uztver kā savu mājdzīvnieku, jo šo mīluli Ieva baro, mīļo un ved pie ārsta, kad nepieciešams. Jautāta, kurš no astaiņiem mājās uzvedas kā galvenais, Ieva saka: "Mājas galvenais suns ir vecākā sunenīte čivava Tigi, nu jau viņai ir 11 gadiņi, lai gan liekas, ka tikai nesen tādu mazu kunkulīti iegādājos. Tas bija ļoti apdomāts lēmums," atceras Ieva. Čivavas vārdiņam vajadzēja sākties ar burtu "T", tāpēc Ieva nolēma, ka savu mīluli sauks par Tigi. "Kā matu kosmētiku, jo nekas cits prātā neienāca," paskaidro Ieva, kura ikdienā strādā par frizieri.

Otrais Ievas mājās nonāca baltais runcītis, kuru viņa nosauca par Hemi. "Viņu sastapu kādā vasaras rītā pie mājas. Hemis bija cieši piespiedies mājas sienai un, ieraugot mani, ļoti žēli, acīs skatoties, sāka ņaudēt, tā no sirds. Viņš bija satraumējies, nobrāztu sāniņu, tā arī nezinu, vai bija pa logu izkritis, vai turpat izmests, jo viņš bija ļoti nobijies. Paņēmu viņu iekšā, jo varēja redzēt, ka mājas runcis pilnīgi apjucis," stāsta Ieva. Pēc tam viņa izvietoja sludinājumus internetā, bet saimnieks tā arī nav pieteicies. "Man jau viņš pirmajā dienā ļoti iepatikās. Kad nedēļu pie mums bija nodzīvojis un atkopies, sāka pie durvīm sēdēt un ņaudēt, un tad laidu viņu ārā. Ja viņš būtu no kaut kurienes pats atnācis, domāju, droši vien gribētu iet mājās. Ārā sākumā viņš bija ļoti bailīgs, bet diezgan ātri saprata, ka pastaigas svaigā gaisā ir patīkamas." Reizēm Hemis ciemojas arī pie Ievas kaimiņiem, turklāt runcis ir tik veikls, ka viņu dažreiz ir gadījies ieslēgt pagrabā vai bēniņos. Taču nekur tālu viņš nav gājis, teic saimniece: "Jau sešus gadus viņš projām nav nekur aizgājis. Nezinu, cik tieši gadu viņam ir, jo, kad atradu, viņš jau bija liels. Viņš ir ļoti lielisks, superīgs kakis, tāds ar izdomu un dikti šiverīgs. Tā es tiku pie sava pirmā kaķa – pilnīgi nejuši, viņš pats mani izvēlējās. Arī vārdiņš viņam pats kaut kā atnāca, pat daudz nedomājot."

Pieci suņi un četri kaķi: friziere Ieva atrod laiku deviņiem mājdzīvniekiem
Foto: Čivavu dāmas

Savukārt nākamo mājas mīluļu ienākšana ģimenē bija pat ļoti pārdomāta. Kad čivava Tigi bija jau sešus gadus veca, Ieva prātoja, ka vajadzētu mīlulei atrast kādu draudzenīti. "Darba kolēģes sunenītei tieši bija piedzimuši kucēniņi, un es vienu aizrunāju. Plānā bija ņemt vienu sunenīti. Aizbraucot pakaļ, tur bija trīs māsiņas: Dafija, Flafija un vēl viena sunenīte, kurai jau bija saimnieks pieteicies. Dafija ar Flafiju tur tik jauki abas spēlējās, abas visu laiku kopā gulēja un dzīvojās, tad nu man prātā iešāvās doma – sunīši ir tik maziņi, ka jāņem abi. Un tā arī izdarīju," suņu dāmu Dafijas un Flafijas izvēli raksturo Ieva. "Vārdiņus abām māsām izdomāja mans draugs, viņas kaut kā ilgi bez vārdiņiem dzīvojās. Abām māsām tagad ir pieci ar pusi gadi. Atminoties izvēli vienas sunītes vietā paņemt divas, Ieva teic, ka ļoti priecājas par savu lēmumu, jo suņu dāmas ļoti labi sadzīvo un teju vai nespēj iztikt viena bez otras: "Abām kopā visu laiku ir jautrība, viņas vienmēr ir uz viena viļņa."

Dafija ar Flafiju tur tik jauki abas spēlējās, abas visu laiku kopā gulēja un dzīvojās, tad nu man prātā iešāvās doma – sunīši ir tik maziņi, ka jāņem abi. Un tā arī izdarīju. Ieva Vaivode

Lai arī mājās jau mita trīs sunīši un kaķis, tas nekavēja Ievu dot pajumti vēl divām kaķenītēm, kuras pie viņas nonāca diezgan neplānoti. "Šīs kaķenes man atdeva viņu iepriekšējā saimniece, kad viņas jau bija pieaugušas. Laikam bija apnikušas. Sfinksiņu es vienmēr esmu gribējusi, tāpēc piekritu, un komplektā dabūju Kornvolas reksa kaķenīti. Abas ir lielas draudzenes, guļ blakus, mazgā viena otru. Sfinksai Ornellai šobrīd varētu būt jau aptuveni deviņi gadi, bet Kornvolas reksa kaķenītei Džodžī laikam seši," skaidro saimniece Ieva.

Nav gan tā, ka Ieva tikai iegādājusies suņus vai paņēmusi paspārnē tos kaķus, kas nākuši neplānoti. 2016. gada pirmajā pusē Ieva no dzīvnieku patversmes adoptēja savu ceturto sunīti Murīti, kuram nu ir aptuveni deviņi gadi. "Varētu teikt, ka arī pie šī sunīša diezgan nejauši nonācu, jo biju pieteikusies patversmē suņu socializācijas programmā, kur braucu strādāt ar ļoti nesocializētiem sunīšiem, kuri tika izņemti no mājām Viesatas pagastā. Patversmē reizē bija nonākuši 50 pilnīgi bailīgi, ārā nekad nebijuši, nesocializēti mežonīši. Lai varētu šos suņus iekārtot jaunajās mājās, ar tiem vajadzēja darboties brīvprātīgajiem, jo patversmes darbiniekiem tik daudz laika nav. Pateicoties patversmes darbiniekiem, šie sunīši jau drusku bija apraduši ar cilvēkiem uz sadzīviskām lietām, bet citi bija smagāki gadījumi. Tā nu man iedalīja sunīti Murīti, ar ko strādāt," stāsta Ieva. "MansDraugs" jau iepriekš vēstīja par skaudro Viesatas gadījumu, kad izņemti vairāki suņi, taču par Mura biedra Janča socializēšanu var lasīt brīvprātīgās Laumas stāstā šeit.

Pieci suņi un četri kaķi: friziere Ieva atrod laiku deviņiem mājdzīvniekiem
Foto: Ievas adoptētie viesatnieki Muris un Mika

"Sākumā braucu uz patversmi ar viņu darboties, sapratu, ka viņš ir tik bailīgs, ka no tām pāris stundām nedēļā īsti pogresa nav, un paņēmu viņu uz pagaidu mājām, lai varu diendienā ar viņu darboties. Pirms tam nebiju saskārusies tik tuvu ar salauztu suņa sirsniņu, viņš bija tik tramīgs, pieskarties viņam nevarēja. Pirmās trīs nedēļas ne reizīti astīti nepakustināja, tik neuzticīgs cilvēkam viņš bija. Man pat likās, vai suņiem arī nav depresija..." Murīti laikā, kad viņi abi satikās, raksturo Ieva. "Un tad es sāku domāt – kurš gan gribēs tādu sunīti, kuru pat paglaudīt nevarēs, un sāku jau apsvērt iespēju viņu atstāt sev. Pamazām Murītis iedzīvojās." Lieti noderēja arī pārējo suņu klātbūtne, jo Murītis cītīgi pētījis, ko dara dāmas. Ar laiku pats suņuks tuvojās Ievai, kura atceras kādu spilgtu brīdi: "Kad pirmo reizi viņš ielika galviņu man rokās un nolaizīja man plaukstu, man pilnīgi no sajūsmas gribējās iespiegties, tas bija kolosāls brīdis! Tad es sapratu, ka viss ar viņu būs kārtībā, viņam tikai vajag laiku. Tajā brīdī arī atskārtu, ka tieši man viņš uzticas un es arī viņu jau biju iemīļojusi, un nolēmu viņu atstāt sev. Nu jau Murītis vairāk nekā gadu ir pie mums, un viņš ir pilnīgi cits sunītis, tik priecīgs un atvērts, viss viņam interesē." Muris Ievas klātbūtnē kļuvis par pilnīgi citu suni. Ja sākotnēji mīlulim bija grūtības ar nokārtošanos ārā (Ieva saka, ka Viesatā viņš visu savu dzīvi bija pavadījis telpās, kur tad arī nokārtojies), tad nu jau Muris bez problēmām dodas ārā un darāmo kārto tur. "Man liekas, ka viņš ar visu savu suņa dvēselīti ir tik uzticams un pateicīgs, ka, šķiet, katru mīļu brītiņu smaida. Tiešām kolosāls draugs!"

Pēdējā pie Ievas nonāca suņu meitene Mika. Viņu Ieva adoptēja pirms aptuveni trim mēnešiem, un arī Mika ir viena no Viesatas pagastā atrastajiem suņiem. "Pēdējā tik ilgi bija patversmē aizkavējusies, jo vēl joprojām bija diezgan bailīga un tramīga, pastaigu laikā ļoti baidījās, gūlās zemē, kaut ko ieraudzīja un rāvās atpakaļ vai vispār negāja. Tā nu es izlēmu, ka mēģināšu viņu panemt," teic Ieva, piebilstot, ka arī Mikiņu izdevies veiksmīgi iekļaut kuplajā mājas mīluļu lokā. Viņa gan uzreiz teic, ka patiesībā arī Mikas adoptēšana bijusi diezgan nejauša. 2016. gada oktobrī nomira runcītis, kurš pirms četriem gadiem uzradies pagalmā un kuru Ieva uzņēmusi savās mājās. Tā kā mīlulis devās uz citiem medību laukiem, Ieva saprata, ka Mikiņu varēs paņemt pie sevis. "Pirms tam tādu domu nebija, jo visus diemžēl, lai kā gribētos, nevaru sev paņemt," atzīst piecu suņu un trīs kaķu saimniece.

Man liekas, ka viņš ar visu savu suņa dvēselīti ir tik uzticams un pateicīgs, ka, šķiet, katru mīļu brītiņu smaida. Tiešām kolosāls draugs! Ieva Vaivode

Lai arī astoņi mājdzīvnieki diendienā mīt Ievas mājās, viņa rūpējas vēl par devīto mīluli, kaķīti Mingusu. "Viņš manā aprūpē ir jau kādus gadus piecus. Nav zināms, no kurienes viņš uzradās, bet viņš ir tāds īsts ielas kaķis. Bija dikti noplucis un bailīgs. Sākumā noliku viņam ēst, bet viņš nāca paēst, kad es aizgāju maliņā," sākotnēji iepazīšanos ar Mingusu atceras Ieva. Taču nu, gadiem ejot, runcis ir pieradis ne tikai pie Ievas, bet arī pie viņas suņiem, un labprāt nāk klāt pie Ievas mīļoties. Taču pie dzīves mājoklī Mingusu nav izdevies pieradināt: "Pagājušajā ziemā Minguss bija apslimis un es ņēmu viņu mājās, jo tad bija ļoti auksti ārā. Trīs nedēļas viņš veseļojās. Kamēr jutās slikti, mierīgi gulēja, kad kļuva veselāks, sāka skraidīt un ņaudēt, lai laiž viņu ārā. Mēģināju viņu gan laist ārā, gan nest iekšā, bet viņš jau tad, kad redzēja, ka taisos viņu ņemt klēpī un nest iekšā, laidās prom. Kad būs vecāks, tad, iespējams, gribēs dzīvoties pa iekšu." Lai Mingusam ārā nebūtu pārāk auksti, Ieva četrkājainajam draugam uzmeistaroja paštaisītu būdiņu no putuplasta. To Minguss izmanto gulēšanai ziemā, saka Ieva: "Vasarā mans baltais runcis Hemis mājiņu izmanto kā guļvietu."

Pieci suņi un četri kaķi: friziere Ieva atrod laiku deviņiem mājdzīvniekiem
Foto: Privātais arhīvs. Sfinksa Ornella

Šķiet, ka Ieva varētu būt viens no tiem cilvēkiem, kuriem uz jautājumu "Kas tev patīk labāk, suns vai kaķis?" būtu grūtāk atbildēt. Viņa teic: "Man visi dzīvnieciņi ir vienlīdz mīļi. Kaķi, protams, paši par sevi ir patstāvīgāki, suņiem vairāk vajag saimnieku. Es nevaru iedalīt, kurš ir vismīļākais, un tas, man šķiet, arī nebūtu godīgi, jo visi viņi ir vienlīdz jauki un mīļi."

Jautāta, vai katram mīlulim izdodas atlicināt laiku un uzmanību, Ieva atzīst, ka savu reizi astaiņi bijuši greizsirdīgi viens uz otru: "Laiku sanāk veltīt katram, ar to nekādu problēmu nav. Kurš grib mīļoties, lien klēpī un tad ir drūzmēšanās, jo visiem parasti vajag reizē. Greizsirdīgi arī jau ir, bet nav tik izteikti, ir iemācījušies sadzīvot. Sākumā Muris uz jaunpienācēju Miku bija greizsirdīgs, nelaida man klāt, pagāja apmēram trīs nedēļas, kamēr viņi abi sadalīja pozīcijas. Tagad Muris ir pavisam pieņēmis Mikiņu, guļ abi blakus, laiza Mikiņai sejiņu, abi ir draugi. Vajag tikai laiku un nevajag nobīties, ja pats sākums nav tik ideāls, kā gribētos."

Laiku sanāk veltīt katram, ar to nekādu problēmu nav. Kurš grib mīļoties, lien klēpī un tad ir drūzmēšanās, jo visiem parasti vajag reizē. Ieva Vaivode

Arī kaķi un suņi, kā par brīnumu, satiek ļoti labi, pretēji tam, ko bieži vien redzam ne tikai filmās, bet arī dzīvē. Tomēr Ieva norāda, ka "kaķi vairāk ar kaķiem ballējas un suņi savā starpā. Bet man laikam ir tikuši dzīvnieciņi ar ideālo saderību."

"Kad esmu mājās, suņi visur ir kā mazie dadzīši, visu laiku kāds ir blakus vai klēpī. Kad kaķi grib, arī nāk mīļoties, bet suņi, protams, vairāk. Pat ja suņi saldi guļ un ja es eju uz blakus istabu, viņi man seko un iekārtojas netālu," ikdienu ar uzticamajiem šuneļiem raksturo Ieva. "Kad kaut kur braucam, piemēram, uz laukiem vai pie drauga vecākiem, suņus vienmēr ņemu līdzi. Man vispār patīk pēc iespējas visur viņus ņemt līdzi, jo viņiem arī patīk pavadīt laiku ārpus mājas." Kā jau daudzi mīluļu saimnieki noteikti atpazīs, četrkājainajiem draugiem patīk gulēt saimnieka gultā. Arī Ievas kuplais suņu pulks nav izņēmums, jo, kā teic saimniece, suņi grib gulēt tikai gultā: "Man pat liekas, ka ar kādu kaut kas ir noticis, ja viņš nenāk gulēt blakus." Savukārt kaķi ir diezgan neatkarīgi, turklāt viena no murrātāju pulka, kaķenīte Džodžī, ir iemīļojusi Ievas draugu: "Kā draugs ir mājās, tā viņa seko viņam ik uz solīša, gluži kā sunītis. Mani viņa tā neizseko." Drauga atbalstu viņa ļoti novērtē, lai arī par visiem mīluļiem rūpēties cenšas tieši Ieva. Protams, kad nepieciešams, dzīvesbiedrs palīdz aprūpēt suņus un kaķus, izvest viņus ārā, nogādāt pie veterinārārsta. "Es mēģinu pēc iespējas vairāk pati paspēt izdarīt," teic Ieva.

Pieci suņi un četri kaķi: friziere Ieva atrod laiku deviņiem mājdzīvniekiem
Foto: Privātais arhīvs

Iespējams, kādam varētu šķist, ka astoņi vai deviņi dzīvnieki vienam cilvēkam ir krietni par daudz, taču Ieva savu izvēli atspēko: "Cilvēki ir dažādi. Citiem jau viens suns vai kaķis ir par daudz un pat to vienu nevajadzētu ņemt. Tā kā man dzīvnieku mīlestība ir tik milzīga, tāpēc arī droši vien man ar vienu sunīti nebija gana." Dzīvi ar astoņiem mīluļiem viņa raksturo kā lielisku: "Mājās vienmēr ir prieks." Ieva tic, ka cilvēks var rūpēties gan par vienu, gan vairākiem dzīvniekiem. Viņa ir pārliecināta, ka galvenais ir mīluļus aprūpēt, mīļot un lutināt.

"Citiem, kuri mani nepazīst, es bieži liekos kaut kāda dīvaina. Tad cilvēki brīnās: "O, priekš kam tev tik daudz?" Bet, ja man šobrīd ir tāda iespēja – pieņemt ģimenē kādu pamestu zvēriņu –, es par to esmu priecīga. Tie, kas mani nepazīst, iespējams, domā, ka es esmu ar putniem galvā, bet mani tas nesatrauc. Mani dzīvnieciņi man ir svarīgāki par to, ko citi par mani varētu padomāt," pārliecināti saka Ieva. Viņa arī saprot, ka visam ir savas robežas, un astoņi dzīvnieki mājoklī, iespējams, ir maksimālais skaits, kādu viņa var uzturēt.

Tie, kas mani nepazīst, iespējams, domā, ka es esmu ar putniem galvā, bet mani tas nesatrauc. Mani dzīvnieciņi man ir svarīgāki par to, ko citi par mani varētu padomāt. Ieva Vaivode

Skaitam patiesībā nav nozīme, saka daudzo mīluļu saimniece. Daudz svarīgākas ir sajūtas, ko dzīvnieki sniedz cilvēkam: prieks, beznosacījuma mīlestība: "Cilvēkiem vajadzētu no viņiem to mācīties. It sevišķi suņi... Viņi mani, man šķiet, mīl vairāk nekā sevi pašu. Dzīvnieki ir lieliski antidepresanti, ar viņiem mīļojoties, aizmirstas viss negatīvais un rodas tikai labas emocijas. Dzīvnieciņš spēj sarūgtināt tikai vienreiz savā mūžiņā – aizejot uz citiem medību laukiem."

"Dzīvnieki ir tik patiesi un nespēj mānīties, viņi nekad nenotēlos savu pieķeršanos, tā vienmēr būs patiesa un no sirds, tāpēc droši vien viņi man ir tik mīļi. Es nevaru iedomāties, kā būtu, ja man viņu nebūtu. Priecājos, ka tieši šie zvēriņi ir ienākuši manā dzīvē. Man viņi ir paši labākie!" priecājas daudzo četrkājaiņu saimniece.

Source info

MansDraugs.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti

Saimnieku skola
Mansdraugs iesaka