Līdz ar Pekinas olimpiskajām spēlēm praktiski noslēgusies vienas Latvijas hokeja paaudzes ēra. Viens no tās spilgtākajiem pārstāvjiem ir bijušais Latvijas valstsvienības kapteinis Kaspars Daugaviņš, kurš pēc zaudējuma dāņiem 33 gadu vecumā paziņoja par karjeras beigām izlasē. Viņš uzsver, ka izbaudījis katru dienu valstsvienībā, jo tieši spēlēšana Latvijas izlasē, nevis NHL, bijis Kaspara mūža sapnis. Tomēr šodien viņš ir sapratis, ka kaujas divās frontēs ķermenis vairs nespēj izturēt. Ko no valstsvienības sagaidīt tuvākajos gados? Vieglāk noteikti nebūs, pārliecināts ir Kaspars.
Grūti pateikt, kāpēc neizdevās. Atdevām visus spēkus, brīžiem pat šķita, ka varam dominēt. Taču, ja palūkojamies uz vidējo līmeni pasaulē, visām komandām ik pa laikam klāt nāk kas svaigs. Turpretī mums sastāvs būtiski nemainījās. Man nav pārmetumu par darba ētiku. Vienkārši nesanāca.
Iepriekšējā paaudze noskatījās, kā mums garām paskrien Vācija un Šveice. Vai tava paaudze to pašu varētu teikt par Dāniju?
Negribētos teikt, ka dāņi ir paskrējuši garām. Taču situācija jau baigi nav mainījusies – Latvijā joprojām nav hokeja, nav savas līgas, kurā spēlētājiem attīstīties. Viss ir tāpat kā tad, kad izlasē ienācām mēs – visi spēlē ārzemēs, bērni 15-16 gadu vecumā brauc prom, un attīstība citās valstīs ir uz viņu pašu pleciem. Tāpat bija arī manai paaudzei.
Tā ir galvenā atšķirība starp Latvijas un Dānijas hokeju?
Man nav citu argumentu. Mums jau nav masas, ir vieni un tie paši spēlētāji. Paraugoties uz to pašu Dānijas līgu, tur brauc spēlētāji no visas Eiropas, tur nespēlē kaut kādi amatieri. Tā ir vide, kurā var attīstīties jaunie hokejisti, jo apkārt ir ārzemnieki un vietējie veterāni.
Ņemot vērā, ka vēl rudenī nesaskatīji vajadzību vakcinēties pret Covid-19, vai tava dalība Pekinas olimpiskajās spēlēs šī iemesla dēļ bija apdraudēta?
Nē, nekādas dilemmas nebija. Decembra vidū vakcinējos, par to vispār nebija runas. Vienkārši gaidīju līdz pēdējam brīdim, lai uz olimpiskajām spēlēm sertifikāts būtu derīgs. Jo biju apņēmies piedalīties olimpiskajās spēlēs un skaisti noslēgt karjeru izlasē. Kas beigās tomēr neizdevās...
Un, kā ar tavu piedalīšanos dziesmas "Mirdzēt vai dzist..." videoklipā, ko vairāku videorullīša dalībnieku dēļ pat nodēvēja par antivakseru himnu. Vai tas tobrīd atainoja tavu pārliecību vai kaut kas tik pārprasts?
Mani sazvanīja sena paziņa, kura lūdza uzfilmēt desmit sekunžu video, kurā vajadzēja vienkārši pasmaidīt.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
