Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis (V) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) pirmdien un otrdien uzturējās vizītē Briselē, lai lobētu lauksaimniecības tiešmaksājumu palielināšanu Latvijas zemniekiem un pārrunātu Latvijai būtiskos kohēzijas politikas jautājumus, informēja Saeimas Preses dienests.
Lieģis atzīst, ka viņa pozīcija pēc sarunām ar Briseles amatpersonām ir piesardzīgi optimistiska. "No Eiropas Komisijas saņemta skaidra ziņa, ka Latvijas zemnieki pēc 2014.gada saņems vairāk, tomēr jautājums par konkrētiem skaitļiem ir atvērts. Mēs saprotam arī Briseles izrādīto piesardzību, jo Kopējās lauksaimniecības politikas nākotnes diskusijas notiks ciešā kontekstā ar ES daudzgadu budžeta plānošanu," norāda Lieģis.
"Pozitīvā ziņa no Briseles, ka ES lauksaimniecības politika tiks grozīta tirgus principu virzienā," atzīst Bērziņš, uzsverot, ka nacionālo parlamentu pārstāvjiem ir jāmaina darbības taktika un Briseles politikas veidošanas procesos jāiesaistās vēl tad, ka tie ir melnraksta stadijā. "Aktīva parlamenta darbība palīdzēs izlīdzināt pagātnes nesaprašanās un nepilnības lauksaimniecības politikā un pozitīvi ietekmēs arī Latvijas interešu realizēšanu nākotnē," uzsver komisijas vadītājs.
Lieģis sarunās ar amatpersonām uzsvēra, ka Latvijai lauksaimniecības politikas nākotnes kontekstā ir īpaši svarīgi pārskatīt tiešmaksājumu sistēmu, panākot taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret Latvijas zemniekiem. Saeimas pārstāvji piedāvāja savus kritērijus nākamo tiešmaksājumu aprēķināšanā, kā arī uzsvēra nepieciešamību atbalstīt tieši mazos un vidējos lauksaimniekus.
Komisiju priekšsēdētāji atzīst, ka par lauksaimniecības jautājumiem ir pozitīvas ziņas, taču kohēzijas politikas kontekstā saņemti negatīvi signāli par Latvijas spēju kvalitatīvi izmantot ES kohēzijas politikas ietvaros pieejamo finansējumu. "Brisele ar bažām skatās uz faktu, ka Latvijā viena un tā pati iestāde atbild gan par naudas piešķiršanu, gan izlietojuma kontroli," atzīst Lieģis. Ņemot vērā, ka struktūrfondu līdzekļu pieejamība valstij ir ļoti būtiska, abas komisijas nākotnē plāno daudz tiešāk un aktīvāk uzraudzīt Eiropas naudas administrēšanu.
Jau ziņots, ka 18.novembrī EK publicēja paziņojumu "Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) 2020. gada perspektīvā - Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas".
EK izstrādātais komunikē par ES kopīgās lauksaimniecības politikas reformu paredz trīs dažādus attīstības scenārijus, kuri visi ir orientēti uz "zaļāku" un efektīvāku lauksaimniecību un lielāku vienlīdzību ES atbalsta maksājumos lauksaimniekiem.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) uzskata, ka Eiropas Komisijas publiskotie priekšlikumi Kopējās lauksaimniecības politikas reformai, lai arī ir solis pareizajā virzienā, taču Latvijai vissvarīgākajā jautājumā – godīgi un taisnīgi tiešie maksājumi visiem Eiropas Savienības (ES) lauksaimniekiem – EK piedāvājuma teksts ir nekonkrēts un vispārīgs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
