Foto: LETA
Valdība sestdienas vakarā, pirms tam septiņas stundas apspriežoties koalīcijas sarunās, dažu desmitu minūšu laikā vienojās par nākamā gada budžeta izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanu jeb konsolidāciju 240 miljonu latu apmērā, kas nodrošinās budžeta deficītu zem 6% no iekšzemes kopprodukta, un sociālo iemaksu apjoma pensiju 2.līmenī saglabāšanu pašreizējo 2% apmērā no nomaksātā sociālā nodokļa.

Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") žurnālistiem sacīja, ka pārliecības par sociālo iemaksu 2.pensiju līmenī ieskaitīšanu budžeta konsolidācijā vēl neesot. Taču arī bez tā konsolidācijas mērķis – budžeta deficīts mazāks par 6% no IKP – ir sasniegts. Pretēji iepriekš likumos paredzētajam, iemaksas nākamgad nepalielinās līdz 4%, un tas dos budžetā 44,9 miljonus latu.

Premjers pauda, ka valdības piedāvātie konsolidācijas pasākumi, kas paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 26% līdz 25% un vienlaicīgi palielināt darba ņēmēja maksāto sociālā nodokļa daļu no 9% līdz 11%, ļauj pasargāt iedzīvotājus ar zemu ienākumu līmeni.
Viņš skaidroja, ka reformas rezultātā nodokļu sistēma faktiski kļūs progresīva, jo būs labvēlīga iedzīvotājiem, kuru alga ir zemāka par 500 latiem mēnesī un kam ir vismaz viens bērns. Savukārt tiem, kam alga ir virs 500 latiem, nodokļu slogs pieaugs. Lielākā daļa jeb 72% Latvijas iedzīvotāju mēnesi saņem mazāk par 500 latiem, tāpēc lielākai daļai darbaspēka nodokļu slogs nepieaugs, skaidroja premjers.

Arī finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") pauda, ka nodokļu reforma ir labvēlīgāka darbaspēkam. Uz atgādinājumu, ka pirms vēlēšanām izskanējuši solījumi palielināt citus, piemēram, "mājokļu nodokli", tādā veidā pasargājot darbaspēku, ministrs pauda, ka nav pārliecības, vai, ceļot "mājokļa nodokļa" likmi trīs - četras reizes, to vispār varētu iekasēt.

Pašlaik nav skaidrs, kāda būs valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu proporcija 240 miljonu latu konsolidācijā. Premjers, vaicāts, vai izdosies saglabāt iepriekšējo mērķi – vienu trešdaļu konsolidēt uz ieņēmumu rēķinu, bet divas trešdaļas - uz izdevumu mazināšanas rēķina – izvairījās precīzi atbildēt. Viņš skaidroja, ka sākotnēji sociālās iemaksas 2.pensiju līmenī bija plānots samazināt līdz 0,5%, bet tagad tās saglabātas pašreizējā 2% līmenī. Tāpēc "fiskālais efekts" valsts budžetā sarucis no plānotajiem 77,7 miljoniem latu līdz 44,9 miljoniem latu, turklāt nav skaidrs, vai arī šīs izmaiņas starptautiskie aizdevēji ieskaitīs konsolidācijas apjomā.

Premjers bija izvairīgs arī par to, kā panākta vienošanās ar otru koalīcijas partneri, Zaļo un Zemnieku savienību par vienu no lielākajiem strīdus objektiem pēdējās sarunās par budžetu – iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu pārdali starp pašvaldībām un valsti. Dombrovskis sacīja, ka bijušas "sarežģītas sarunas". Pašlaik ieņēmumu sadalīšanas proporcija ir 80% pašvaldībām - 20% valstij, piektdien izskanējis variants 81% pašvaldībām - 19% valstij, taču sestdien panākta vienošanās par 82% novirzīšanu pašvaldībām.

Jau ziņots, ka koalīcija sestdien vienojās palielināt neapliekamo minimumu no 35 latiem līdz 45 latiem, nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošo personu - no 65 uz 70 latiem, minimālo algu - no 180 līdz 200 latiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinās no 26% līdz 25%, bet sociālas apdrošināšanas iemaksas – no 33,09% līdz 35%, un pieaugums būs uz darba ņēmēju rēķina – viņi maksās 11% no algas pašreizējo 9% vietā, bet darba devēja daļa nemainīsies.

Savukārt piektdien valdība nolēma palielināt pievienotās vērtības nodokli no 21% uz 22%, bet PVN samazinātas likmes – no 10% uz 12%. Savukārt elektrībai nākamgad plānots piemērot pilnu likmi, nevis samazināto kā tas ir pašlaik.

Nolemts arī dubultot "mājokļa nodokli". Mājokļa nodokļa likme pašlaik ir atkarīga no īpašuma kadastrālas vērtības - ēkām ar kadastrālo vērtību līdz 40 000 latu tā ir 0,1% no kadastrālās vērtības, ar vērtību no 40 001 līdz 75 000 latu – 0,2%, ar kadastrālo vērtību virs 75 000 latu – 0,3%. Izmaiņas paredz, ka nākamgad likmes dubultos un tās būs attiecīgi 0,2%, 0,4% vai 0,6% no kadastrālās vērtības.

Valdība turpina saspringtu darbu pie nākamā gada budžeta projekta, kuru cer iesniegt Saeimā jau 7.decembrī. Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie priekšlikumi iepriekš paredzēja nākamā gada budžeta konsolidāciju 280 miljonu latu apmērā, par šo skaitli arī panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Savukārt sestdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē izskanējis, ka valdība nākamgad plāno palielināt budžeta ieņēmumus par 140 miljoniem latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!