Latvijas Banka aizstāv līdz šim īstenoto valūtas politiku

Centrālās bankas Ārējo sakaru pārvaldes vadītājs Juris Kravalis asi vēršas pret LB valūtas politikas kritiķiem, pārmetot viņiem Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekonomistu teiktā sagrozīšanu un falsificēšanu.

"Ekonomiskā krīze Latvijā izpelnījusies skarbus salīdzinājumus - arī ar smagu slimību, kas "treknajos gados" ielaista grūti ārstējamā stadijā. Skaidrs, ka nav saldu zāļu, bet atveseļoties palīdz precīza diagnoze, kas lielā mērā sakrīt vairākām Eiropas Savienības valstīm, - strauja valsts tēriņu audzēšana, iekavētas reformas un konkurētspējas zaudēšana. Mērķtiecīgas ārstēšanas pirmie rezultāti Latvijas ražošanas un eksporta pieaugumā, arī nelielā bezdarba sarukumā grūti noliedzami pat skeptiķiem," norāda LB pārstāvis.

Viņš akcentē, ka tā vietā, lai mēģinātu saprast, kādēļ pie vienādas starta pozīcijas un valūtas politikas esam palikuši aiz igauņiem un kas darāms, lai kaimiņus panāktu, tā vietā, lai diskusijās veltītu spēkus aizsāktajām reformām izglītībā, medicīnā, sociālajā nodrošinājumā, konkurētspējīgas tautsaimniecības struktūras izveidē, - dažs turpina brīnumlīdzekļa meklējumus valūtas politikā, par aizsegu tagad izmantojot arī SVF it kā pausto atbalstu plašākam Baltijas valstu valūtu svārstību koridoram.

Kā uzsver Kravalis, SVF, kas ir smagsvars Latvijas starptautisko aizdevēju komandā, vēl šopavasar secināja: daudzas teorijas joprojām uzskata, ka peldošais kurss dod priekšrocības, taču krīzes praktiskās norises to nav apstiprinājušas.

"Baltijas valstis nav ne Amerika, ne Polija, ne Argentīna, bet mazas un atvērtas ekonomikas. Arī cielavu un ērgli taču neliekam "vienā ligzdā". Pirmkārt, esam cieši saistīti ar cenu norisēm mūsu tirdzniecības partnervalstīs - ja tās aug vai krīt, mēs ejam līdzi. Pētījumi apliecina, ka no visām jaunajām dalībvalstīm Latvijā cenu "importēšana" notiek visātrāk. Pie plašāka valūtas koridora nenovēršamā valūtas kursa lēkāšana strauji un pilnā apmērā pārietu cenās, bet valūtas stabilitāte vidējā termiņā stabilizē cenas, kā to redzējām 15 gadus. Pārkaršanas gados cenu līdzsvaru izjauca miljardiem lielas ārvalstu naudas ieplūdes, tādēļ centrālā banka ar pretinflācijas plānu aicināja talkā valdību. Tā kā plāns tika nolikts malā, tad arī inflācija pieauga būtiski," skaidro eksperts.

Otrkārt, Latvija ir un būs eksporta valsts, norāda LB Ārējo sakaru pārvaldes vadītājs. Eksportam nav nekā svarīgāka par makroekonomisko, tai skaitā valūtas kursa stabilitāti.

"Treškārt, lielāks valūtas kursa koridors nevarēja nobremzēt kreditēšanu. Ja valstī ieplūst daudz ārvalstu valūtas, peldošas valūtas kurss tiešām pieaug, bet vai cilvēki tādēļ mazāk aizņemas? Ārvalstu valūta kļūst lētāka, un cilvēkam viegli sarēķināt, ka, to aizņemoties, arvien mazāk un mazāk nopelnītā ir jāatdod par savu kredītu, un motivācija aizņemties pieaug. Rumānijā līdz ar valūtas kursa kāpumu arī kredītu apjomi ārvalstu valūtās pieauga. Polijā, kur ir peldošs kurss, liela daļa mājsaimniecību pārgāja pat ne uz eiro, bet Šveices franku un Japānas jenu kredītiem. Poliju kā lielu valsti nevarēja pārpludināt ar naudu tādā mērā kā Latviju, bet kredītu valūtu struktūra kļuva nelabvēlīga ar lieliem valūtas riskiem," uzsver LB eksperts.

Pēc viņa domām, patlaban atsevišķas personas "ar apbrīnas vērtu uzcītību falsificē slimības vēsturi ar vēlmi nodot aizmirstībai īstos cēloņus".
Kravalis kritizē masu medijus, kas esot selektīvi atspoguļojuši SVF ekonomistu teikto, kā arī viena pētnieku uzskatus uzdevuši par institūcijas oficiālu viedokli. Turklāt arī minētie SVF eksperti, kuri uzskata, ka zināmos apstākļos ar peldošu kursu vieglāk bremzēt pārmērīgas kapitāla ieplūdes, turpat uzsver, ka budžeta politikai bija jābūt daudz lielākai lomai, lai novērstu pārmērīgas ekonomikas svārstības, jo īpaši valstīs ar fiksēta valūtas kursa režīmiem kā Latvijā.

Kā norāda Kravalis, LB un tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs "neparakstās uz lata stabilitātes bezjēdzīgu nograušanu, kādu šai priekšvēlēšanu periodā ērcina - īpaši tad, ja aptrūcies pamatotu argumentu".