Foto: LETA
Šī gada janvārī apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās jau trešo mēnesi pēc kārtas (pret iepriekšējo mēnesi). To pamatā virzīja ķīmijas rūpniecības kritums (lai gan tā ir diezgan svārstīga nozare), kā arī elektrisko iekārtu, gumijas un plastmasas un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas apjomu sarukums. Savukārt kokrūpniecībā atkal bija vērojams pieaugums, kas gan varētu būt saistīts ar laika apstākļiem (proti, vieglāk izvest koksni no meža). Arī transportlīdzekļu un to detaļu ražošana janvārī gāja "uz urrā".

Joprojām sagaidām, ka rūpniecības izaugsmes centrs šogad novirzīsies no kokrūpniecības uz metālapstrādi un mašīnbūvi. Jau pagājušā gada nogalē varēja redzēt izmaiņas rūpniecības struktūrā – 2010.g. 4.ceturksnī kokrūpniecības izlaide (ieskaitot mēbeles) jau bija nedaudz mazāka nekā metālapstrādes un mašīnbūves nozaru izlaide (ieskaitot transporta līdzekļus, elektroniskās un elektriskās iekārtas), proti, 23% pret 25% no kopējas apstrādes rūpniecības izlaides.

Latvijas mazajā ekonomikā pāris mēnešu kritumi apstrādes rūpniecībā vēl nenozīmē noturīgu tendenci (dažu lielu pasūtījumu ietekme ir būtiska). Tomēr izaicinājumu ražotājiem netrūkst. Lai gan ārējais pieprasījums aug un noskaņojums rūpniecības sektoros Ziemeļeiropā (kur eksportējam mūsu ražotās starppatēriņa preces) saglabājas labs, palielinās ierobežojošo iekšējo faktoru ietekme – jaudu noslodze, darbinieku ar atbilstošām prasmēm trūkums. Pieaug arī enerģijas un citu izejvielu izmaksas (t.sk. arī pasaules izejvielu cenu kāpuma dēļ). Lai mazinātu šo ierobežojošo faktoru ietekmi, ir nepieciešamas investīcijas gan jaudu palielināšanā, gan produktu klāsta dažādošanā, iespējams, arī energoefektivitātē.

Sagaidāms, ka apstrādes rūpniecības izlaides izaugsme no 14% 2010.gadā varētu samazināties vairāk kā uz pusi 2011.gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!