Kas tālāk? Hokeja sezona turpinās. Neanalizēsim tagad, cik kura no KHL komandām ir cietusi, jo tas tāpat ir labi zināms katram, kurš seko hokejam. Magņitogorskas "Metallurg", CSKA, Maskavas "Dinamo" un Sanktpēterburgas SKA laikam ir cietuši visvairāk, bet turpretī Kazaņas Ak "Bars" – vismazāk. Tas ir no tā sauktajiem TOP klubiem, kuri līdz ar lokautu bija arī lielākie ieguvēji, jo tikai šīm komandām (vēl Omskai, Jaroslavļai, Čeļabinskai un dažām citām, bet mazākā mērā) bija iespēja piesaistīt nevis vienu, bet vairākus NHL klubu spēlētājus, turklāt – labākos spēlētājus (Malkins, Kovaļčuks, Dacjuks, Ovečkins, Bekstrēms, Varlamovs, Gončars, Grabovskis u.t.t.). Cik tālredzīgi ir rīkojusies Kazaņas kluba vadība (prom ir tikai aizsargs Jemeļins), to rādīs laiks – proti, Gagarina kausa izcīņa. Skaidrs, ka tik daudzu spēlētāju aizbraukšana nevar neradīt pārmaiņas spēku samēros, attiecībā uz vienu otru komandu tās var būt pat ļoti būtiskas, jo līdz KHL regulārā čempionāta beigām vairs nav daudz laika un var gluži vienkārši vairs nepaspēt iespēlēt jaunos virknējumus (tas ir tikai loģiski, ka jaunajā situācijā jaunu spēlētāju piesaistīšanas termiņš KHL pagarināts līdz 31. janvārim). Notika tas, par ko daudzi rakstīja un runāja vēl lokauta pašā sākumā, kad izvērtās diskusija par to, cik NHL klubu spēlētājus drīkst iekļaut KHL komandās un vai vispār tie ir jāiesaista – atlikušajā laikā līdz Gagarina kausa izcīņai tām komandām, kas jau nodrošinājušas vai gandrīz nodrošinājušas sev vietu izslēgšanas turnīrā, gandrīz vai no jauna jāsāk gatavoties sezonai... Uz Rīgas "Dinamo" tas neattiecas gan par laimi, gan par nelaimi. Par laimi tāpēc, ka prom ir tikai Kaspars Daugaviņš, bet par nelaimi tāpēc, ka izredzes tikt Gagarina kausa izcīņā tik un tā ir mazas un diezin vai ir liela jēga tagad veikt kardinālas pārmaiņas sastāvā (ja nu vienīgi, domājot jau par nākamo sezonu, taču par RD krustcelēm jau rakstīju un tas jau ir cits temats).
Krievijas sporta un hokeja portālos šajās dienās tiek veiktas dažādas aptaujas sakarā ar NHL lokauta beigšanos un uz abiem būtiskākajiem jautājumiem – priecē jūs NHL lokauta beigas vai apbēdina – atbildes sadalās apmēram līdzīgi. Apmēram tik pat daudz līdzjutēju ir priecīgi, ka jau tā bagātie klubi vairs nebūs vēl spēcīgāki un vismaz pirmajai Gagarina kausa izcīņas kārtai gandrīz vai zudīs jēga, bet apmēram tik pat daudzi ir apbēdināti, ka daudzas hokeja zvaigznes aizbraukušas prom. Var saprast gan vienus, gan otrus. Vai tad mēs Rīgā, piemēram, negribējām redzēt Kovaļčuku vai Haru? Atceraties, kādu ažiotāžu izraisīja Malkina ierašanās. Viena daļa no apbēdinātajiem nāk no tiem klubiem, kuri cietuši lielākos zaudējumus un viņus var saprast vēl labāk. Taču masveidīga hokejistu atgriešanās NHL (arī to, kuriem nebūt nav garantēta vieta sastāvā vai kuriem ir divvirzienu līgums) liecina tikai to, ka pasaules klubu hokeja meka joprojām ir un paliek Nacionālā hokeja līga. KHL vadībai tas, protams, rīvē kantis un laikam tāpēc KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs spiests kaut nedaudz blefot – proti, viņš noslēpumaini izsakās, ka bez Ļubomira Višņovska ir vēl vairāki NHL klubu spēlētāji, kuri labprāt paliktu KHL līdz sezonas beigām, taču viņš negribot minēt to vārdus... Nav jau arī, ko minēt. Nospēlēs KHL "Zvaigžņu spēli" Čeļabinskā un uz saviem NHL klubiem dosies arī Kovaļčuks un Dacjuks. Kurš no krievu hokeja zvaigznēm vēl nesen visvairāk klaigāja par palikšanu KHL? Pareizi – Ovečkins. Un kur viņš jau ir tagad? Neviena pirmā vai otrā lieluma zvaigzne KHL nepaliks, un tas ir skaidrs arī Medvedevam, bet Višņovskim ir pavisam citi iemesli palikt Bratislavā – pirmkārt, viņam jau ir 36 gadi un nesen bija pleca trauma, otrkārt un galvenokārt, viņš bija ļoti neapmierināts par aizmainīšanu uz "Islanders" un pat grasījās šajā sakarā tiesāties ar sava bijušā Anaheimas kluba vadību. Kāpēc Višņovskim rauties atpakaļ uz sev netīkamu klubu NHL? Turklāt mājās viņš ir visu cienīta un mīlēta zvaigzne.
No otras puses – NHL lokauts ļāva daudziem hokejistiem uz savas ādas pārliecināties, ka bez NHL ir vēl viena ļoti laba hokeja līga, kurā spēlē augstā līmenī un kurā ļoti labi (nereti labāk nekā NHL!) maksā. To viņi ņems vērā un paturēs prātā kā atkāpšanās ceļu jeb rezerves variantu. Pagaidām – ne vairāk. NHL un KHL salīdzināšana, manuprāt, vispār ir viena no lielākajām muļķībām – nesalīdzināms ir ne tikai abu līgu pastāvēšanas laiks, bet arī tā ikdienas (ne tikai hokeja!) vide, kurā līgas darbojas, dzīvesveids un tā līmenis NHL un KHL klubu valstīs. Kāpēc vispār ir jāsalīdzina absolūti nesalīdzināmas lietas? Ja KHL vadoņiem gribas padižoties, tad lai viņi to dara, ja kāda no krievu hokeja zvaigznēm izsakās par KHL ne gluži tā, kā domā, bet gan tā, "kā vajag", tad tā ir tikai un vienīgi patriotisma izpausme pret savu zemi. KHL pašreiz ir otra spēcīgākā hokeja klubu līga pasaulē, bet neapstrīdami pirmā ir NHL un to pēdējo dienu notikumi tikai lieku reizi apliecina. To ar savu rīcību nevis vārdos apliecina paši hokejisti!
Neviens lokauts nepaliek bez sekām un tā ir arī šoreiz, taču runa nav par sportiskajām sekām. Daži interesanti fakti NHL lokauta sakarā:
- NHL lokauta laikā zaudēja 18-20 miljonus ASV dolāru dienā un tikai pirmssezonas pasākumu un spēļu atcelšana izmaksāja apmēram 100 miljonus;
- Hokejisti lokauta dēļ kopā nenopelnīja 820 miljonus;
- Katra nenotikusī spēle izmaksāja hokejistiem apmēram 1,5 miljonus dolāru;
- No 1,1 līdz 2,3 miljoniem dolāru klubi zaudēja par katru nenotikušo mājas spēli;
- Daudzos klubos darba nedēļa tika saīsināta no 5 līdz 4 dienām, Otava un Florida atlaida no darba vairāk nekā desmit darbiniekus, daudzos klubos algas tika samazinātas no 10 līdz 30 procentiem;
- No 11 līdz 35 procentiem ienākumu zaudēja bāri un restorāni, kas atrodas Kanādas klubu arēnās;
- Alusdarītavas "Molson Coors Brewing" produkcijas pārdošanas apjoms kritās par 9 procentiem un kompānija jau ir pieprasījusi NHL kompensēt zaudējumus.
Tamlīdzīgā garā varētu turpināt. Neturpināsim. NHL lokauts ir beidzies. Ar ko arī visus apsveicu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
