Pirmkārt jau velosipēdistiem. Ne tāpēc, ka viņi būtu satiksmes dalībnieku grupa, kas visvairāk kādu apdraud, bet gan tāpēc, ka tā ir strauji augoša kopiena Latvijā. Kopš 2011. gada CSSD reģistrēti 18 000 velosipēdu, tomēr reāli ceļu satiksmē piedalās daudzkārt vairāk velobraucēju un viss liecina par to, ka to skaits arvien pieaug. Diemžēl proporcionāli pieaug arī negadījumu skaits, kuros iesaistīti velosipēdisti - pēdējo divu gadu laikā tas pieaudzis par ceturto daļu jeb 25%.
Nenoliedzami velosipēdisti iepretim automašīnām ir mazāk aizsargāta ceļu satiksmes dalībnieku grupa, tomēr arī viņi ar savu rīcību var radīt zaudējumus citiem satiksmes dalībniekiem, piemēram, gājējiem, kā arī kustamajam un nekustamajam īpašumam, kas var trāpīties braucēja ceļā. Jāpiebilst, ka autovadītāji lielākos zaudējumus, kad iesaistīts velosipēdists vai gājējs, cieš tieši, izvairoties no sadursmes. Piemēram, šī gada pirmajā pusgadā atsevišķiem apdrošinātājiem bija jāvēršas ar regresa prasību pret velo braucējiem, kur vidējā zaudējumu summa par vienu gadījumu pārsniedz 900 eiro. Savukārt līdz šim lielākā summa, ko apdrošinātājs ir samaksājis cietušajiem par velosipēdista izraisītas avārijas zaudējumiem, sasniegusi pat 6000 eiro.
Līdz ar to rodas jautājums, vai velosipēdistiem nepieciešama civiltiesiskās atbildības apdrošināšana? Domāju, aktīvajiem braucējiem, kuri ikdienā pārvietojas ar velosipēdu, noteikti būtu ieteicams par to padomāt.
Līdzīga situācija ir arī mazo ūdens transportlīdzekļu vadītājiem - ūdens motocikliem, laivām u.c. Ja peldlīdzekļa bruto tonnāža pārsniedz 50 tonnas, likums paredz, ka tā civiltiesiskajai atbildībai jābūt apdrošinātai. Taču ne vienmēr izmērs ir izšķirošais, jo arī ūdens motocikls, kura jauda sasniedz, piemēram, 300 zirgspēkus, var izraisīt ievērojamu negadījumu ar zaudējumiem gan cilvēkiem, kuri atrodas krastā vai peldas ūdenī, gan arī citiem peldlīdzekļiem - jahtām, laivām un kuģiem. Pats esmu bijis liecinieks, kad meitene ar īrētu ūdens motociklu guva traumas pati un vēl satraumēja divus atpūtniekus. Latvijas Apdrošinātāju asociācija ir izrādījusi iniciatīvu un ir gatava iesaistīties šī jautājuma risināšanā ar valsts institūcijām par iespējamām likuma normu izmaiņām, lai sakārtotu šo jomu.
Tāpat varam novērot, kā pēdējo gadu laikā strauji attīstās mazo bezpilota lidaparātu lietošana kā privāti, tā dažādos publiskos pasākumos. ASV jau šobrīd ar tiem izmēģina pasta sūtījumu piegādi. Mūsdienīgs, inovatīvs rīks, ko daudzi grib izmēģināt, tomēr, kas notiks, ja tas nokritīs kādam uz galvas? Vai mūsu likumdošana šajā jomā ir sakārtota, un cilvēki var justies droši? Kamēr mazie lidaparāti bija retums un arī lidoja tikai ap lidlaukiem, varējām daudz nesatraukties. Bet tagad, kad lidaparāti gatavojas lidot teju virs pilsētas ielām, situācija paliek nopietna un to būtu vērts apsvērt un atrunāt, veicot atbilstošas izmaiņas normatīvajos aktos.
Ir teiciens: "Ja sargāsi sevi, tad arī Dievs tevi sargās". Tomēr civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir risinājums, kas atļauj gan pašam sevi pasargāt no neuzmanības radītām sekām, gan arī tiesiski ļauj izvairīties no lielākām nepatikšanām, kuras nodarīt nav bijis ļaunprātīga nodoma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
