Zviedrija plāno samazināt budžetu līdz 15 miljoniem eiro (10,5 miljoni latu), salīdzinot ar 35 miljoniem eiro (24,6 miljoni latu), kas tika tērēti pērn Azerbaidžānā. Taupības josta tiks savilkta, izmantojot mazāku skatuvi, lētāku gaismas tehnikas aprīkojumu, kā arī nepievēršot tik lielu uzmanību aģitācijai medijos. Savukārt preses telpa sākšot strādāt piecas dienas vēlāk nekā parasti konkursā ierasts. Mērķis esot ne tikai censties ietaupīt līdzekļus, bet arī radīt pasākumam intīmāku gaisotni un pievērst lielāku uzmanību uz pašas mūzikas kvalitāti.
Kļuvis arī zināms, ka vairākas valstis, kas vēsturē bija veiksmīgas konkursa dalībnieces, šogad, pamatojoties uz taupības pasākumiem, konkursā nepiedalīsies, tai skaitā - Bosnija, Polija, Portugāle un Slovākija. Smagā parādu jūgā nonākusī Grieķija dalību atsaukt gan negrasoties.
Pērn TV pārraide piesaistīja 125 miljonu skatītāju, ar līdzīgu auditoriju konkursa rīkotāji rēķinās arī šogad. Organizēšanas izmaksas pēdējos gados esot pieaugušas, jo valstis katru gadu sacenšoties, kura pārspēs iepriekšējā gada pasākumu ar labākām tehnoloģijām un krāšņāku šovu.
"Šovs ir kļuvis par tehnoloģijas ieroču mērīšanās sacensību, pēc idejas, kuram ir vislielākais LED ekrāns un kuram ir visvairāk kameras," norādījis Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT pārstāvis Kristers Bjorkmans, kurš būs viens no atbildīgajiem šī gada konkursa organizētājiem.
Bjorkmans arī norādīja, ka "lietas no kontroles" izgājušas Maskavā 2009.gadā un Diseldorfā 2011.gadā, kad šova organizētāji uzkrītoši izmantoja kameras, lai koncentrētos uz skatuvju iespaidīgumu un majestātiskumu.
Tāpat pārmērīga bijusi Maskavas skatuve, kur zāles centrā atradās aptuveni 2000 kvadrātmetru liels LED ekrāns. Bjorkmans arī norādīja, ka šādos apstākļos, kad nabadzīgākas valstis nonāk rīkotājvalsts statusā - tās ir pamatīgi nobijušās, kā lai uzrīko līdzvērtīgu pasākumu.
Zviedrija šogad samazina līdzekļus līdz 15 miljoniem eiro (10,5 miljoni latu), kas ir mazākais finansējums Eirovīzijai, kopš 2007.gada Helsinku konkursa, kur izmaksas bija 14 miljoni eiro (9,8 miljoni latu). Diseldorfas konkurss 2011.gadā izmaksāja 30 miljonus eiro (21 miljons latu), Oslo 2010.gadā maksāja 16,5 miljonus eiro (11,6 miljoni latu), Maskava 2009.gadā tērēja 32 miljonus eiro (22,5 miljoni latu), Belgrada 2008.gadā 19 miljonus eiro (13,4 miljoni latu), bet Helsinkos 2007.gadā 14 miljonus eiro (9,8 miljoni latu).
Latvijas organizētais konkurss 2003.gadā izmaksāja 7 miljonus eiro (4,6 miljonu latu), savukārt Igaunijai konkurss 2002.gadā izmaksāja 126,2 miljonus kronu (5,3 miljonus latu).
Viens no galvenajiem šī gada konkursa organizētajiem Martins Osterdāls norādījis, ka: "kādam ir jābūt tam drosmīgajam un jālauž šī ieilgusī tendence tērēt milzīgās summas, lai mazas demokrātiskas valstis arī varētu atļauties konkursu mierīgi organizēt".
Savukārt Bengts – Urbans Fransons, viens no Zviedrijas Eirovīzijas fanu kluba līderiem, norādījis, ka, lai gan piekrīt, ka tēriņi ir jāsamazina, fanu klubs uzsver riskus, ka, organizējot konkursu ar tik mazu budžetu, varētu ciest valsts tēls.
Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU) Eirovīzijas organizēšanas atbildīgais pārstāvis Ola Sands izteicies, ka EBU nāks pretī visām valstīm, kuras vēlēsies tēriņus samazināt, esot ārkārtīgi svarīgi, lai valstis, konkursu organizējot, "nenoasiņo līdz nāvei".
Latviju 2013.gada Malmē notiekošajā konkursā pārstāvēs grupa PeR ar dziesmu Here We Go.
Eirovīzija ir populārs ikgadējs dziesmu konkurss, kurā piedalās izpildītāji no Eiropas valstīm. Katras valsts pārstāvim tiešraidē jāizpilda viena dziesma, kas nav garāka par trijām minūtēm. Pēc visu dziesmu noklausīšanās skatītāji balso par dziesmu, kura patikusi visvairāk. Savas valsts pārstāvi Eirovīzijā izvēlas nacionālajā atlasē. Eirovīzijas konkursa fināls norisinās iepriekšējā gada uzvarētājvalstī. 2002. gadā Eirovīzijā uzvarēja latviešu dziedātāja Marija Naumova.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
