Dzejnieki Eino Santanens un Saila Susiluoto rakstā "Somu dzejas jaunās balsis" konspektīvi apraksta beidzamās desmitgades somu dzejas vēsturi: divas dzejas galvaspilsētas – Helsinki un Turku, dzejas strīdi, vīriešu un sieviešu dzeja, eksperimentu atgriešanās. Literatūrkritiķis Jarmo Papinniemi rakstā "Somijas mūsdienu proza" stāsta par jaunākās somu prozas tendencēm – vēsturiskajiem romāniem, joprojām aktuālo Otrā pasaules kara tēmu somu prozā, autobiogrāfijām un jaunu rakstnieku tekstiem. Savukārt Ilze Matisone rakstā "Mans dārgais Vainu Kastas, galā būs jātiek vienam pašam" aplūko pēdējās desmitgades somu dramaturģiju. Beigu galā Maima Grīnberga-Preisa iepazīstina ar prēmijām un stipendijām, uz kādām var pretendēt somu rakstnieki.
"Mēs ar gov skatas teļļuk", dzejo viena no spilgtākajām Somijas mūsdienu dzejniecēm Heli Lāksonena. Vēl no dzejas Sannas Karlstrēmas, Marku Pāsonena, Aki Salmelas, Miko Rimminena, Sailas Susiluoto un Olli Sinivāras darbi - Guntara Godiņa un Maimas Grīnbergas-Preisas atdzejoti. Apskaužami daudzkrāsaino somu literatūras prozas pasauli pārstāv Asko Sālbergs (fragmenti no romāna "Ozolbirzs - 1918. gads Somijā"), Tuomass Kire (izbijušā neonacista trešais romāns "Savienība" veltīts Otrajam pasaules karam), Roza Liksoma (stāsts no grāmatas Zeme), Marija Peura (trīspadsmitgadīgie "Romeo un Džuljeta" ziemeļu ciemā pie dzelzceļa), Hannu Raitila (apokaliptiskas appludinātās Somijas ainas) un Arto Salmimens, kas romānā "Kalavale. Tautas eposs" apcer TV šovu biznesu, aprakstot Aušvici somu gaumē.
"Rakstos" literatūrvēsturniece Gundega Grīnuma apcerē "Par mata tiesu no izraidīšanas" turpina vēstījumu par traģikomisko jezgu, kas savērpās latviešu trimdas sabiedrībā ap Raiņa pieminekļa celšanu Lugānā. Šoreiz – gandrīz detektīvstāsts par to, kā latviešiem tipiskā gigantomānija – ja reiz liels rakstnieks, arī piemineklis nepieciešams milzīgs – konfrontējās ar skarbo realitāti, ko reprezentēja Lugānas tradicionālā apbūve un pilsētiņas varasvīri.
Žurnāla "Apskata" sadaļā intervija ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktoru, dr. habil. philol. Benediktu Kalnaču – par institūta vēsturi, šodienu un aktuālajiem uzdevumiem. Tāpat – ziņas par literāro dzīvi Latvijā un pasaulē, vēstis par svaigākajiem izdevumiem, savukārt Guntis Berelis stipri vērtē Stīvena Kinga "Mizerijas" latviskojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
