Pagaidām konkrēta informācija netiek sniegta, taču banku pārstāvji norādījuši, ka paredzēts iegādāties kādu no pirmā desmitnieka bankām, kurai ir laba reputācija un pietiekami plašs filiāļu tīkls.
Rubenis pieļāva iespēju, ka gan "DnB Nord", gan īpaši "Snoras" visdrīzāk vērtē "Krājbankas" iegādi.
Kā atzina eksperts, "Krājbanka" ir pievilcīgs pirkums, jo pēdējos gados reorganizēta darbība un optimizēts filiāļu tīkls, tomēr izdevies saglabāt arī tradicionālo fokusu uz plaša spektra Latvijas iedzīvotāju apkalpošanu. Pašmāju klienti un iedzīvotājiem ierastas filiāles ir tas, ko meklē ārzemju bankas.
Izvērtējot bankas kapitāla lielumu, rezerves un peļņas rādītājus, "Krājbankas" akciju kopējā cena varētu būt 35-40 miljoni latu, aprēķinājuši eksperti.
Rubenis uzsvēra, ka "Snoras" ienākšana Latvijas plaša patēriņa banku pakalpojumu sektorā vērtējama pozitīvi no konkurences viedokļa, taču uzmanīgi jāvērtē bankas iespējas šajā segmentā.
Latvijā ir niecīgs skaits to cilvēku, kuriem nav kontu bankās. Vairākums iedzīvotāju ar vidējiem un augstiem ienākumiem jau ilgtu laiku ir kādas šī segmenta vadošās bankas klienti, tiem ir veiksmīga sadarbība ar dažādiem banku produktiem, piemēram, algu kontiem, kredītkartēm, interneta bankas maksājumiem un dažādiem kredītiem.
Šāda cieša klientu un bankas sadarbība ievērojami mazina klientu migrācijas iespējas, bet bankas kiosku vajadzību neizjutīs interneta banku lietotāji, kas Latvijā ir vairāki simti tūkstošu vērtīgāko klientu. Ņemot vērā šo tirgus situāciju, jo vairāk saprotama ir "DnB Nord" un "Snoras" vēlme iegādāties jau funkcionējošu banku ar plašu klientu loku, norādīja eksperts.
Otra banka, par kuras iegādi runā "DnB Nord", visdrīzāk ir vai nu "Rietumu banka", vai "Aizkraukles banka", kas abas ir potenciāli ļoti interesantas stratēģiskiem investoriem, atzīst "Lõhmus, Haavel & Viisemann" pārstāvis.
Abas bankas varētu būt ieinteresētas arī "Baltic Trust Bank" iegādē, kurai tradicionāli bijusi plaša reģionālā pārstāvniecība Latvijā un viens no sazarotākajiem filiāļu tīkliem. Šajā gadījumā gan bankas vērtība ir ļoti atkarīga no pircēja prioritātēm, proti, vai pircējam ir interese par bankas biznesu vai tikai tā daļām, apgalvoja Rubenis.
Lielākie "Krājbankas" akcionāri pagaidām nesniedz informāciju, vai būtu gatavi pārdot savas akcijas.
Kā liecina "Krājbankas" informācija, 12,49% bankas akciju pieder Arnoldam Laksam, "Doxa Fund Limited" - 9,66%, AS "Ventbunkers" - 9,39%, AS "Kālija parks" - 8,37%, AS "Ventamonjaks" - 8,3%, "Macasyng Holding B.V." - 9,89%, "Hafra Limited" - 6,92%, "Carbery Services Limited" - 7,15%, "Alkahn Power Company Sdn Bhd." - 8,25% akciju.
Kā sarunā ar aģentūru LETA norādīja bijušais "Krājbankas" prezidents un patlaban lielākais akcionārs Laksa, viņš pilnvarojis citu juridisku personu rīkoties ar viņa akcijām. Līdz ar to uzņēmējs nepiedalās bankas akciju pirkšanā un pārdošanā, jo bankā vairāk nestrādā.
"Ventbunkera" valdes priekšsēdētājs Miks Ekbaums arī sacīja, ka noslēgts konfidencialitātes līgums, kuru viņš negribētu pārkāpt, izpaužot jebkādas ziņas par akciju iegādi.
"Krājbankas" preses sekretāre Ieva Bethere norādīja, ka bankas rīcībā patlaban nav informācijas, kas būtu saistīta ar bankas iegādi.
Interese par "Krājbankas" pirkšanu, īpaši no ārvalstu kredītiestāžu puses, kuras vēlas Latvijā uzsākt vai attīstīt universālas tīkla bankas darbību, pēc bankas pārstāvju domām, būtu likumsakarīga. "Krājbanka" ar savu klientu apkalpošanas tīklu, klientu bāzi, infrastruktūru un produktu bāzi ir ļoti piemērota šādiem mērķiem.
Interesi par bankas iegādi varētu kāpināt arī labie dinamiski augošie peļņas rādītāji, noguldījumu un kredītportfeļa pieaugums, kā arī bankas tēls tirgū, sacīja Bethere.
Kā ziņots, "Krājbanka" šā gada pirmajos sešos mēnešos strādājusi ar 1,223 miljonu latu peļņu, kas ievērojami pārsniedz iepriekšēja gada attiecīgā perioda rādītājus, jo, salīdzinot ar 2004.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šogad bankas peļņa ir augusi vairāk nekā piecas reizes jeb par 983 000 latu.
Šogad "Krājbanka" cer nopelnīt vismaz divus miljonus latu, kas ir ievērojami vairāk, nekā prognozēts agrāk. Banka cer uz veiksmīgu darbu arī gada otrajā pusē, pieaugot piedāvāto pakalpojumu popularitātei iedzīvotāju vidū un piesaistot jaunus klientus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
