Valsts vairāku gadu garumā nav atmaksājusi aizdevumu aviokompānijai “airBaltic”, kuru kā nekur neuzskaitītu nesen atklājusi Valsts kontrole, jo saskaņā ar savulaik noslēgtā līguma nosacījumiem atmaksa jāveic no dividendēm, kas šo gadu laikā nav izmaksātas.
To apliecināja gan toreizējais Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis, gan bijušais valsts pilnvarnieks “airBaltic”, pašreizējais Satiksmes ministrijas (SM) Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.

Naglis pauda pārliecību, ka valstij nekādi zaudējumi ar šo līgumu nav nodarīti. Viņš uzsvēra, ka aviokompānija valstij nodokļos ir nomaksājusi vairāk nekā valsts ir parādā.

Turklāt bijušas PA ģenerāldirektors apgalvoja, ka otram “airBaltic” akcionāram Skandināvijas aviosabiedrībai SAS, izmantojot 1996.gadā slēgto līgumu, nav nekādas iespējas iegūt vairāk daļu Latvijas aviosabiedrībā, kamēr valdībā netiks pieņemts lēmums par valsts daļu privatizāciju.

“Šeit nav ne slēptas privatizācijas, ne valsts dalības samazināšanās,” sacīja bijušais PA vadītājs.

Viņš piebilda, ka joprojām valdības izvirzīto nosacījumu, ka valsts kapitāla daļa aviosabiedrībā nebūs mazāka par 51%, neviens nav atcēlis.

Naglis norādīja, ka viņš nav iepazinies ar Valsts kontroles lietu, tādēļ viņam ir grūti sīkāk komentēt, par kuru līgumu tieši ir runa. Pēc viņa teiktā, savulaik slēgti vairāki līgumi.

Viņš uzsvēra, ka jebkuras darbības, kas tika veiktas ar “airBaltic”, bija likumīgas. Pretējā gadījumā aviokompānija “būtu ciet” vai “būtu priekšraksti, kas būtu jāpilda”.

Viss esot noticis saskaņā ar pilnvarām. Aizdevums ticis fiksēts bilancē, bet aviosabiedrības darbību uzraudzīja pilnvarnieki gan no PA, gan no SM.

Pretējās domās ir Finanšu ministrija (FM). Finanšu ministra Oskara Spurdziņa (TP) padomnieks Modris Sprudzāns informēja, ka šā gada pavasarī FM rakstījusi vēstuli SM par situāciju ar aizdevumu.

FM norādījusi, ka saskaņā ar likumdošanas aktiem tikai finanšu ministram bija tiesības pārstāvēt valsti šādos aizņēmuma līgumos. FM rīcībā nav informācijas, ka PA ģenerāldirektors būtu tiesīgs pārstāvēt valsti.

Valsts kasē, kas uzskaita šādus aizņēmumus, nav reģistrēts starp “airBaltic” un PA noslēgtais līgums, līdz ar to var uzskatīt, ka principā šāda līguma nav, teikts vēstulē.

FM informējusi, ka nevar iekļaut šīs saistības kopējā valsts parāda summā, jo tam nav normatīvā akta pamatojuma. Tādēļ, pēc ministrijas domām, jautājums būtu jāizskata Ministru kabinetam.

Sprudzāns prognozēja, ka, visticamāk, jautājums nonāks līdz valdībai, taču iniciatore nebūs FM. Pēc viņa domām, jautājums tagad ir SM vai PA kompetencē.

SM pārstāvis Maldups atturējās komentēt, vai PA ģenerāldirektoram bija tiesības parakstīt aizņēmuma līgumu. Viņš arī nezināja, kādēļ līgums savulaik netika reģistrēts.

Satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP) padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Reinholds Pelše sacīja, ka ministrs situāciju mēģinās noskaidrot pēc atgriešanās no vizītes Dienvidkaukāzā. Tas plānots nākamnedēļ.

1996.gada 13.decembrī noslēgtais aizdevuma līgums, kuru parakstīja Naglis un SIA “Air Baltic Corporation”, par četru miljonu ASV dolāru (2,35 miljonu latu) piešķiršanu Latvijas valstij paredzēja, ka valsts par minēto summu iegādājas jaunemitētās uzņēmuma akcijas.

Valsts kontrole atklājusi, ka aizdevumam vairāku gadu garumā ir uzkrājušies procentu maksājumi vēl 2,3 miljonu dolāru (1,35 miljonu latu) apmērā, līdz ar to valsts saistības pret aviokompāniju pieaugušas līdz 6,3 miljoniem dolāru (3,7 miljoniem latu).

Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka valsts faktiski vairs nepārvalda aviosabiedrību, jo parāda apjoms ir pārsniedzis valsts kapitāldaļu vērtību.

Līdz 2000.gada aprīlim valsts kapitāla daļas turētāja funkcijas jaunizveidotajā uzņēmumā “airBaltic” veica PA. Pēc tam saskaņā ar valdības lēmumu par valsts kapitāla daļas turētāju uzņēmumā iecelta SM.

Ministrija uzskata, ka tai, 2000.gadā kļūstot par aviosabiedrības “airBaltic” kapitāldaļu turētāju, nebija tiesiskā pamatojuma pārņemt kā valsts saistības aizņēmumu, par kuru 1996.gadā tika noslēgts aizdevuma līgums starp PA un aviosabiedrību. SM kā “airBaltic” kapitāldaļu turētāja vairākkārt esot vērsusies gan Valsts kontrolē, gan FM ar lūgumu izvērtēt radušos situāciju un sniegt priekšlikumus tās risinājumam.

“airBaltic” prezidents Bertolts Fliks iepriekš norādīja, ka šim aizdevumam nav nekādas saistības ar akciju sadalījumu vai īpašuma jautājumiem. Jautāts, vai aviosabiedrība ir prasījusi aizdevumu atmaksāt, Fliks sacīja, ka līdz šim jautājums nav bijis aktuāls.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!