Savukārt Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, izvirzīja mērķi līdz 2010.gadam nodrošināt atjaunojamo resursu īpatsvaru patērētajā elektroenerģijā 49,3% apjomā.
"Ja pieņem, ka šis patēriņš varētu būt 80 miljardi kilovatstundu (kWh), tad tas nozīmē, ka mazajām HES gadā jāsaražo 88 miljoni kWh. Tādēļ mazajām HES jākāpina ražošana," uzsvēra Heniņš.
Latvijas Makšķernieku asociācijas pārstāvji komisijas sēdē kategoriski iebilda pret minēto ierosinājumu un uzsvēra, ka tādā gadījumā neklusēs 200 000 Latvijas makšķernieku. Mazo HES būvniecība ir izmainījusi gan zivju migrāciju, gan pašu upju ekosistēmu.
Pret valdības noteikumu maiņu iebilda arī Vides un Zemkopību ministriju pārstāvji, uzsverot, ka upju saraksts ir izstrādāts zivju resursu aizsardzības un dabas daudzveidības nodrošināšanas nolūkā.
Savukārt Ekonomikas ministrija pret izmaiņām upju sarakstā neiebilst.
Apakškomisijas deputāti nolēma lūgt papildu informāciju.
Kā ziņots, iepriekš Mazās hidroenerģētikas asociācija norādīja, ka mazajām HES 2010.gadā būs jāsaražo 1,1% no elektroenerģijas gala lietotāju patērētās enerģijas. Lai to izdarītu, ir jākāpina ražošana, un tas izdarāms, modernizējot esošās hidroiekārtas un atjaunojot vai būvējot jaunas mazās HES.
Asociācija ierosina no saraksta izņemt tās upes un upju posmus, kas nodrošina hidroenerģētisko potenciālu.
Aizliegums būvēt un atjaunot HES aizsprostus iepriekš noteikts, lai aizsargātu zivju resursus.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
