Darbā pie Latvijas makroekonomikas stabilizācijas programmas tiek lemts par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšanu līdz 21% līdzšinējo 18% vietā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Tāpat tiek plānots dubultot samazināto PVN likmi - no 5% līdz 10%, turklāt saruktu preču un pakalpojumu apjoms, kam piemēro šo likmi.


Līdz Eiropas Savienības prasībām tiktu palielināts arī akcīzes nodoklis degvielai.


Paralēli tiek plānota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju samazināšana no pašreizējiem 25%. Valdības aprēķini liecinot, ka tādējādi kopējais nodokļu slogs valstī varētu samazināties.


Finanšu ministrijā (FM) un premjera birojā apstiprinājumu vai jebkādus komentārus par šo informāciju aģentūrai LETA pagaidām iegūt neizdevās.


Tomēr, iespējams, jau otrdien valdība lems par izmaiņām nodokļu politikā.


Latvija ir pabeigusi pamatsarunas ar Eiropas Komisiju (EK), Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Zviedrijas valdību par makroekonomikas stabilizācijas programmu. SVF un EK tagad gatavos nodomu vēstuli, kurā būs redzējums par to, kā SVF izprot situāciju Latvijā, kā arī noteikti aizņēmuma nosacījumi un vēlamās darbības to sasniegšanai.


Pirmdien SVF pārstāvji tikās ar Godmani, finanšu ministru Ati Slakteri (TP). Sarunās piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Pēc viņa teiktā bija noprotams, ka diskusijas notiek arī par iespējamām izmaiņām iepriekš panāktajā norunā par ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielinājuma apmēru nākamgad.


Biznesa informācijas portāla "Nozare.lv" aptaujātie uzņēmēji uzsver, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā valdībai būtu jāveicina uzņēmējdarbības aktivitātes, nevis jāpalielina nodokļi. Atsevišķi uzņēmēji gan ir pielaidīgāki jautājumā par PVN pamatlikmes paaugstināšanu.


SIA "Fazer maiznīcas" tirdzniecības direktors Dinārs Ozols uzsver, ka, domājot par ātrāku izkļūšanu no krīzes situācijas, valstij ir jāstimulē uzņēmējdarbība. Risinājumam jābūt kompleksam - ir jāizvērtē nodokļu ienākuma un īpašuma likmju samazināšana vai to atmaksas atlikšana, nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem, kas investē ražošanas attīstībā, darbinieku kvalifikācijas celšanā u.c. Jānosaka prioritārās sfēras un nozares, kā arī jāatbalsta inovāciju ieviešana.


Ozols norāda, ka situācijā, kad visasāk izjūtam ekonomisko krīzi, ir grūti pozitīvi vērtēt ieceri palielināt PVN likmi.


"Cenu kāpumam varētu sekot algu pieaugums, kam varētu sekot citu izmaksu paaugstināšanās. Domājot par sociāli neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām - pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, iedzīvotājiem ar nelieliem ienākumiem u.c., PVN palielināšana pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem būtu ļoti sāpīgs trieciens. Mūsuprāt, vispirms ir rūpīgi jāizvērtē, kādas varētu būt sekas šādam solim, un tikai tad jāpieņem lēmums," aicina uzņēmējs.


Savukārt "Exigen Services Latvia" izpilddirektors Ivars Puksts norāda, ka jau pagājušā gada vidū Ārvalstu investoru padome bija izstrādājusi saprātīgus priekšlikumus kompleksai nodokļu sistēmas maiņai, kuru vadmotīvs bija nodokļu sloga pārnešana no ražošanas uz patēriņu. Diemžēl šie priekšlikumi tā arī palika bez nopietnas ievērības.


Patlaban kompleksiem risinājumiem vairs nav laika, taču ir jārod ilgtermiņa risinājumi, nodokļu slogu ražošanai atvieglojot un to pārnesot uz patēriņu. "Pašlaik iespējama varētu būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana no 25% uz 20%, un jāpiebilst, ka tieši šādu iespēju šobrīd izskata kaimiņvalsts Lietuvas parlaments. Ticams, ka Lietuvā tas arī tiks pieņemts, tādējādi atvieglojot situāciju," skaidro Puksts.


Pēc Puksta teiktā, iztrūkumu budžeta ieņēmumos, kas rastos iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanas dēļ, varētu kompensēt ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu atsevišķām preču grupām - alkoholam, tabakai. Nodokļa paaugstināšana būtu jāveic ārkārtīgi uzmanīgi, lai neveicinātu šo preču kontrabandas aktivizēšanos.


"Esošajā situācijā iespējams risinājums būtu arī PVN likmes paaugstināšana, bet nevis iecerētā samazinātās likmes paaugstināšana no 5% uz 9%, bet gan likmes paaugstināšana no 18% uz 20%. Šādu variantu izskatīt gan varētu tikai un vienīgi kompleksi ar citiem risinājumiem, tos neatraujot vienu no otra. Ir skaidrs, ka ekonomiskās lejupslīdes laikā nodokļus paaugstināt nedrīkst," norāda uzņēmējs.


SIA "FMS Software" valdes loceklis Jānis Rancāns negatīvi vērtē iecerēto PVN likmes celšanu: "Runājot par PVN likmi, grūti pateikt, vai valdība spēs savu budžetu pildīt ar paceltiem nodokļiem medikamentiem un mācību grāmatām. Šo preču patērētāji jau tā būs tās sabiedrības grupas, kuras ekonomikas kritumu izjutīs visskarbāk. Līdzīgi arī energoresursu samazinātās likmes atcelšanas gadījumā liekākie cietēji būs privātie patērētāji. Abos minētajos gadījumos rezultātā faktiski tiek bremzēts patēriņš, kas ir pretēji tam, ko šodien vajadzētu darīt," brīdina uzņēmējs.


Būvkompānijas "Latvijas energoceltnieks" finanšu direktore un valdes locekle Sanita Vība uzsver, ka šis nav īstais brīdis, lai veiktu būtisku nodokļu palielinājumu, tādējādi uzliekot papildu slogu uzņēmējiem.


Turklāt, plānojot izmaiņas nodokļu sistēmā, ārkārtīgi svarīgi ir lietot kompleksus risinājumus. Ja arī kāds nodoklis tiek palielināts, tad to iespējams darīt tikai tad, ja citam nodokļu veidam tiek plānots samazinājums.


Vērtējot nodokļa palielinājumu, kas būtu mazāk sāpīgs, viņa min PVN pamatlikmi, kā arī akcīzes nodokļa iespējamo palielinājumu.


"Analizējot PVN pienesumu valsts ieņēmumiem, tad, protams, tas veido lielāko īpatsvaru. Vēlos uzsvērt komplekso pieeju nodokļu sistēmai: ja tiktu veiktas izmaiņas iedzīvotāju ienākumu nodoklim, iedzīvotājiem palielinātos brīvie līdzekļi, savukārt uzņēmējiem samazinātos nodokļu slogs. Tātad reāli naudas apgrozījums valstī un arī patēriņš celtos. Kāpjot apjomam, loģiski augs arī no PVN likmes iekasētie nodokļi. Ja PVN pamatlikmes kāpums notiek, tad tam jābūt samērīgam. Tas nevar augt vairāk par 2%, un nedrīkst atteikties no samazinātās PVN likmes vai būtiski to palielināt. Samazinātās PVN likmes ir piemērotas pirmās nepieciešamības precēm, piemēram, medikamentiem, mācību grāmatām, apkurei u.tml. To palielināšana vai atcelšana būtiski ietekmētu maznodrošinātos Latvijas iedzīvotājus un negatīvi ietekmētu Latvijas ekonomiku kopumā," skaidro Vība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit