Eksperti prognozē ievērojamu IKP kritumu šī gada pirmajā ceturksnī

Kā norādīja "Rietumu bankas" analītiķis Romāns Popovs, IKP samazinājums pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, varētu būt 14%-16%. "Pašreizējā situācijā ir grūti precīzi prognozēt Latvijas IKP dinamiku, tomēr, spriežot pēc virknes makroekonomisko rādītāju, šī gada pirmajos mēnešos mēs varēsim novērot ne mazāk dramatisku kritumu kā pagājušā gada pēdējā ceturksnī," uzskata Popovs.

"Situācijai attīstoties pēc labā scenārija, IKP krišanās tempi sāks samazināties tikai tuvāk šī gada beigām un lejupslīde gada izteiksmē var veidot aptuveni 13%-14%," norāda Popovs.

Pie labvēlīgas situācijas attīstības scenārija 2010.gada beigās ir iespējams pirmais minimālais kāpums. "Tas notiks tad, ja Latvijas valdība būs spējīga radikāli samazināt izdevumus un noturēt budžeta deficītu 5% robežās, kas ļaus saņemt turpmāku finansiālu palīdzību no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības."

Popovs uzsver, ka alternatīvais jeb "sliktais" scenārijs paredz sadarbības pārtraukšanu ar starptautiskajiem kreditoriem, pilnīgu budžeta sabrukumu un valsts bankrota risku. "Šajā gadījumā IKP krišanās cipari jau maz ko nozīmēs."

Kā norādīja "Latvijas Krājbankas" Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova, operatīvie dati un aprēķini ļauj prognozēt, ka IKP kritums šī gada pirmajā ceturksnī varētu būt ap 18%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgā perioda rādītājiem.

Ertuganova uzsver, ka iepriekšējā ceturkšņa tendences pastiprinājušās. "Straujš bezdarba kāpums un vājš pieprasījums izraisa arvien dziļāku patēriņa kritumu, vispārējs iedzīvotāju un uzņēmēju pesimisms attiecībā uz valsts ekonomisko stāvokli tuvāko gadu laikā liek taupīt arī tai sabiedrības daļai, kura vēl nav tik krasi izjutusi krīzes finansiālo ietekmi."

Tā rezultātā uz patēriņu orientēti sektori, kas vēl nesen bija galvenie ekonomikas buma dzinējspēki, piemēram, mazumtirdzniecība un būvniecība, ir dziļos mīnusos.

Smaga ekonomiskā lejupslīde novērojama arī citās Eiropas valstīs un NVS reģionā, kas negatīvi ietekmē pieprasījumu pēc eksporta. "Tādējādi apstrādes rūpniecība cieš iekšējā un ārējā patēriņa sabrukuma dēļ, konkurētspēju pasliktina augstie energotarifi un lata pozīcija pret atsevišķu tirdzniecības partnervalstu valūtām," uzsver Ertuganova. "Rezultātā pēdējā gada laikā apstrādes rūpniecība būs pieredzējusi pievienotās vērtības kritumu par ceturtdaļu. Diemžēl starp krituma līderiem atradīsies arī Latvijas transporta nozare."

Neviena tautsaimniecības nozare pirmo ceturksni nespēs pabeigt ar plusiem.

Turpmākā IKP dinamika ir atkarīga no vairākiem faktoriem - valdības spējas samazināt budžeta izdevumus un veikt būtiskas strukturālās izmaiņas, saistību izpildes pret starptautiskajām institūcijām, kā arī situācijas ārējos tirgos. "Ja Eiropas ekonomika nesāks demonstrēt pieaugumu nākamā gada sākumā, kā to pagaidām sagaida Eiropas Savienības amatpersonas, tad brīdis, kad valsts varētu iznākt no krīzes, būs atlikts arī Latvijā," norāda eksperte.

Kā sacīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, ekonomika pirmajā ceturksnī turpinājusi brīvo kritienu. "Solītie un sengaidītie aktivizācijas pasākumi nav uzsākti, bet atlikti uz nākamajiem ceturkšņiem."

Kritums pirmajā ceturksnī būs lielāks par pērna gada ceturto ceturksni, sasniedzot 14%-15%. "Liels nezināmais ir biznesa apjoms, kas iegājis pelēkajā zonā. Tā ietekmē IKP kritums var būt lielāks," brīdina Gašpuitis.

Savukārt "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts uzskata, ka IKP kritums varētu būt no 15% līdz 20%. "Nacionālie konti liecina, ka iepriekšējos gados valsts patēriņš pieauga par 2%-5% salīdzināmās cenās, kamēr valsts pārvaldes izmaksas uz cenu rēķina pieauga par 20%-30%. Tas netieši norāda, ka valsts izdevumu samazinājumam vairāk ir jābūt nevis uz sniegto pakalpojumu apjoma, bet uz izmaksu samazinājuma rēķina," norāda Stikuts.