Jau ziņots, ka pirms Līgo svētkiem zemkopības ministrs Jānis Dūklavs kopā ar vairākiem Latvijas uzņēmējiem darba vizītē apmeklēja Pleskavu Krievijā.
Dūklavs tikšanās laikā ar Pleskavas apgabala gubernatoru Andreju Turčaku apmainījušies ar informāciju par ekonomisko situāciju Latvijā un Krievijā. Turčaks atzinis, ka arī Krievijā uzņēmējiem ir sarežģīti saimniekošanas apstākļi.
Pleskaviešus interesē Latvijas pieredze lauksaimniecības augstākās izglītības jomā, tostarp jauno zinātnieku apmaiņas programma, ko Latvija varētu piedāvāt Krievijai.
Tikšanās laikā nodibināti arī biznesa kontakti dārzeņkopībā. Pleskavas apgabalā ir daudz brīvu zemju un lauksaimniecībā izmantojamā zeme netiek blīvi apsaimniekota, tāpēc Pleskavas uzņēmēji ir ieinteresēti veidot kopīgu uzņēmumu sadarbībā ar dārzeņkopības saimniecību SIA "Sabiedrība Mārupe", kuru Pleskavā pārstāvēja "Mārupes siltumnīcas" siltumnīcu kompleksa vadītājs Jānis Bērziņš.
"Pleskaviešus interesē arī kartupeļu audzēšanas tehnoloģijas, kā arī sadarbība sēklkopībā. Viņi ir ieinteresēti sadarbības attīstīšanā un ieradīsies darba vizītē arī Latvijā," stāstīja Muceniece.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāstīja, ka Latvijas zemkopības ministru un uzņēmējus Pleskavas amatpersonas uzņēmušas ar vislielāko krievu viesmīlību un patiesu ieinteresētību attiecībā uz sadarbības iespējām.
"Tirgus Pleskavā nav pārāk liels, jo Pleskavas apgabalā dzīvo aptuveni 700 000 iedzīvotāju. Tur ir seši piena pārstrādes uzņēmumi, kas nodrošina iedzīvotājus ar piena produktiem. Tiešā veidā pārdot piena produktus un izglābt Latvijas piensaimnieku situāciju diezin vai varēs. Taču Pleskava var kalpot kā starts uz citiem Krievijas reģioniem - Sanktpēterburgu, Novgorodu," stāstīja Šolks.
Jau patlaban Pleskavas veikalos var nopirkt "Rīgas piena kombināta" ražoto pienu "Lāse", "Laimas" saldumus, "Rīgas šprotes", "Spilvas" produkciju. "Mūsdienu Krievija nav tā Krievija, kas bija pirms 20 gadiem, kad varēja realizēt visu Latvijā saražoto. Krievijas tirgus ir tieši tāds pats, kā jebkurš cits eksporta tirgus, bet nav tā, ka mums Krievijā nebūtu iespēju palielināt eksporta apjomus," teica Šolks.
Viņš norādīja, ka Latvijai un Krievijai ir sadarbības iespējas zinātnes jomā, piemēram, laukaugu kultūru audzēšanā un lopkopības attīstībā.
Kā ziņots, Krievija ir nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības partnere, jo jau ceturto gadu Latvijas lauksaimniecības produkti visvairāk tiek eksportēti tieši uz Krieviju.
Tāpat arī lauksaimniecības produkcijas importā no trešajām valstīm uz Latviju Krievija importē vislielāko apjomu. Latvijas tirdzniecības bilance ar Krieviju ir konstanti pozitīva, turklāt ar pieauguma tendenci.
Piemēram, 2008.gadā pieaugums, salīdzinot ar 2007.gadu, bija 73%. Latvija uz Krieviju eksportē augošus kokus un grieztus ziedus, pienu un piena produktus, gaļas subproduktus, zivis un vēžveidīgos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
