Cimermanis skaidroja, ka sistēmā vajadzētu būt uzņēmumam, kur vērsties ar piedāvājumu pārdot kvotas. Tā varētu būt kopā ar sabiedriskajām organizācijām dibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras nosaukums būtu, piemēram, "Kvotu birža". Kad šajā uzņēmumā zemnieki būtu piereģistrējuši pieteikumu skaitu kvotu, varētu rīkot izsoli, kas, pēc nepieciešamības, varētu notikt vienu vai divas reizes mēnesī.
Šajā projektā varētu piedalīties kvotu reģistra uzturētājs - Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs (VCIDAC), kura datu bāzē zemnieks varētu pieteikt to piena daudzumu, kuru vēlas pārdot. LLKIAC šajā projektā varētu iesaistīties, nodrošinot iespēju zemniekiem rajonos aizpildīt anketas un reģistrēties VCIDAC datu bāzē. Savukārt LOSP varētu nodrošināt sistēmas caurskatāmību.
Biržas izveide būtu iespējama jau šā gada beigās, pieļāva Cimermanis.
"Pašlaik darījumi ar piena kvotām notiek diezgan haotiski. Cilvēki nezina, kur pārdot un pirkt kvotas," sacīja centra vadītājs. "Tagad katrs sēž pie telefona un meklē pats," centra vadītāju papildināja LOSP pārstāve Rita Sīle.
"Tas, ka šāda lieta beidzot notiks, ir apsveicami," kvotu biržas izveides priekšlikumu sanāksmē vērtēja Sīle. Arī Latvijas Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ilze Aizsilniece pauda atbalstu kvotu biržas izveidei, gan norādot, ka šis jautājums vēl jāpārrunā asociācijas padomes sēdē.
LOSP Piena un gaļas grupa sanāksmē vienojas, ka lauksaimnieki turpinās spriest par priekšlikumu kvotu biržas izveidei.
Kā ziņots, lai gan piena nozare valstī ir kvotēta pavisam nesen, pašlaik šajā sfērā notiekošais liecina par to, ka daudzi zemnieki steidz pārdot saņemtās kvotas. Cenas pašreiz tirgū ir ļoti dažādas - no desmit līdz pat 130 latiem par tonnu kvotas piena.
Ņemot vērā tirgū valdošo haosu, lauksaimnieki uzskata, ka piena kvotas cenas stabilizēšanai būtu nepieciešama valsts iejaukšanās, uzpērkot kvotas no tiem zemniekiem, kuri pārtraukuši nodarboties ar piena ražošanu. Šāda iespēja normatīvajos aktos ir paredzēta, taču šim mērķim budžetā pašreiz finansējums nav paredzēts. Turklāt Zemkopības ministrijas speciālisti apšauba lietderību kvotu uzpirkšanai no zemniekiem un to novirzīšanai valsts rezervē, norādot, ka ar laiku situācija kvotu tirgū stabilizēsies un tā darbosies līdzīgi kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Ar iestāšanos ES piena ražošanas kvota sadalīta piegādes kvotā, tiešās tirdzniecības kvotā, pastāv arī piena kvotas nacionālā rezerve.
Kvota ir noteiktas lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjoms, kādu ražotājam ir ļauts realizēt. Latvijā, tāpat kā ES, ir kvotēta piena, kartupeļu cietes un cukura ražošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
