Latvijas Radio: valsts var pārāk lēti atdot tiesības uz vērtīgām jaunām zālēm

Ja valstij finansējuma neatradīsies, zāļu izstrādei varētu piesaistīt privātos investorus. Latvijas zāļu lielražotājs "Grindeks" un citu valstu kompānijas jau paudušas, ka ir ieinteresētas valsts izgudrojuma iegādē, ziņo radio.

Latvijai jau ir viens sirds un asinsvadu preparāts "Mildronāts", kuru medicīnā lieto jau aptuveni 25 gadus. Tagad zinātnieki ir radījuši molekulu, kā šīs zāles varētu kļūt iedarbīgākas. Molekulas izstrādātājs un patenta pieteicējs ir Latvijas Organiskās sintēzes institūts un tās pētniecībā ir ieguldīti nepilni 100 tūkstoši latu, tomēr, lai molekula varētu kļūt par jauno "Mildronātu" ar lielu eksporta potenciālu, nepieciešami vēl 50 miljoni latu. Šādas naudas institūtam un valstij nav, tomēr zinātnieki uzskata, ka ir vērts meklēt kaut dažus miljonus projekta turpināšanai un pārdošanu nedaudz aizkavēt, norāda LR.

"Nelaime ir tā, ka jo agrākā stadijā jūs pārdodat savu izgudrojumu, jo zemāki ir ienākumi. Tādā veidā mēs faktiski valsts ienākumus samazinām. Vai to mēs vēlamies? Mēs varētu šo produktu izstrādāt tālāk līdz lielākai gatavības pakāpei un tad pie katra ieguldītā lata jārēķina, ka ieguvums ir vismaz desmitkārtīgs," LR paudis Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors un viens no pirmā "Mildronāta" izgudrotājiem Ivars Kalviņš.

Kalviņš norādījis, ka viņam svarīgāk būtu jauno molekulu attīstīt pēc iespējas ātrāk, nevis pārdot pēc iespējas dārgāk.

Meklējot izeju no naudas grūtībām un projekta iestrēgšanas, Organiskās sintēzes institūts gaida Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kā arī ir sācis sarunas ar potenciālajiem jaunā "Mildronāta" pircējiem. Starp tiem ir kompānijas no Bulgārijas un Šveices, arī investīciju fondi un vietējais zāļu ražotājs "Grindeks", kas ražo "Mildronāta" sākotnējo versiju.

"Grindeks" valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis Latvijas Radio atzīst, ka ir ieinteresēts jaunajā molekulā un būtu tajā gatavs investēt. "Tie [50 miljoni] jau nav jāiegulda reizē. Taču, ja sāksim šo ideju pārbaudīt un secināsim, ka tā ir veiksmīga un attīstās, tad varam meklēt partnerus, kuri katrā nākošā stadijā ir gatavi pieslēgties. Jo tu tālāk izdari pats saviem spēkiem, jo dārgāka ir tā daļa ko tu vari pārdot, vai iesaistīt kādu citu," saka Romanovskis.

Konkrētu investīciju apjomu, ko uzņēmums būtu gatavs projektā ieguldīt, Romanovskis nenosauc, taču norāda, ka investējot pretī gribētu iegūt vismaz daļu molekulas īpašuma tiesības.

Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore Irina Arhipova iesaka, gaidot Eiropas finansējumu, izvērtēt institūta darbības prioritātes, ziņo radio. Ja starp tām ir arī jaunā "Mildronāta" preparāta izstrāde, tad kaut no samazinātā finansējuma būtu jāturpina darbs pie tā. Tāpat ministrija iesaka institūtam gaidāmajās Eiropas Savienības fondu programmās atklātā konkursā kandidēt uz finansējumu.

Kamēr jaunā formula vēl ir sākuma stadijā, to pārdot par mazu naudu nevajadzētu, uzskata Arhipova un atgādina, ka jaunā "Mildronāta" molekula ir valsts īpašums, jo izstrādāta par valsts naudu. Nesakārtotā likumdošana šādus valsts patentus arī patlaban neļauj pārdot un attīstīt ar privātiem investoriem.

Bez jaunās "Mildronāta" molekulas valsts finansējumu Latvijas Organiskās sintēzes institūtā gaida arī citas perspektīvas zāļu formulas, tomēr to ieviešanas risks ir krietni augstāks, jo tās nav attīstītas uz jau zināmiem pamatiem. Šādi projekti pēc Ekonomikas ministrijas informācijas var kandidēt gan uz kompetences centriem paredzēto finansējumu, kurš varētu kļūt pieejams gada vidū, kā arī uz Eiropas Rekonstrukciju un attīstības fonda finansēto programmu zinātnei un pētniecībai.