Maksātnespējīgo uzņēmumu skaits nemainīgi liels

Līdz ar krīzi nāk bankrotu vilnis

"Sausi skaitļi" par maksātnespēju rāda, ka pieteikumu daudzums palielinājies tieši līdz ar krīzes sākumu 2008.gada rudenī. Kopumā kopš 2008. gada maija, kad dibināts Maksātnespējas reģistrs, ir uzsākti 5215 jauni maksātnespējas procesi.

2008. gada augustā maksātnespējas procesi aizsākti 156 uzņēmumiem, septembrī - 180, 2009. gada februārī sākto maksātnespējas procesu skaits pārsniedza 200, un jau jūnijā tas sasniedza 257.

Arī pagājušā gada izskaņā un šī gada pirmajos mēnešos statistika uzrādīja salīdzinoši lielu, jaunu maksātnespējas procesu vilni. Decembrī jaunu maksātnespējas procesu skaits bija mērāms 259, šogad janvārī - 271, savukārt februārī un līdz 26. martam - attiecīgi 241 un 245.

Krass uzņēmumu bankrotu vilnis aizsākās pagājušā gada februārī. Ja 2008. gada maijā, kad krīze vēl bija tikai pie apvāršņa, maksātnespējas procesu pabeidza pieci uzņēmumi, tad decembrī - 59. Savukārt 2009. gada sākumā, kad izpaudās gan globālās finanšu krīzes sekas, gan pašmāju nebūšanas, maksātnespējas vilnis strauji kļuva lielāks, sasniedzot pat 102 gadījumus pagājušā gada martā.

Pēc tam tas nedaudz noplaka, lai rudenī atkal kļūtu lielāks, sasniedzot 73 un 79 maksātnespējas pabeigšanas gadījumus attiecīgi septembrī un oktobrī. Šī gada martā maksātnespējas procesu pabeidza 51 uzņēmumam.

2008.gadā, kad gada pēdējie mēneši pagāja krīzes zīmē, ieņēmumi valsts budžetā no uzņēmuma ienākuma nodokļa pārsniedza 500 miljonus latu, taču atbilstība plānam jau bija mazāka kā gadu iepriekš - 95,1%.

Vēl krasāka aina paveras 2009. gadā, kad pilnā sparā ritēja maksātnespējas vilnis - bija iekasēti vairāk nekā 197 miljoni, kas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā 2008. gadā. Turklāt ieņēmumi neatbilda plānotajam - tie atpalika un sasniedza 93,9% no cerētā. Taču atsevišķos mēnešos, vēl pirms pagājušā gada budžeta grozījumu pieņemšanas jūnijā, piemēram, aprīlī ieņēmumi no uzņēmumu ienākumu nodokļa sasniedza vien 35,7%.

Šī gada pirmajos divos mēnešos ieņēmumi no UIN gan ir nedaudz pārsnieguši cerēto: janvārī - 109,5% un februārī - 100,4%.

Grūtības rada agrāk uzņemtās saistības

Divas no uzņēmējdarbības nozarēm, par kuru problēmām jau labu laiku diskutēts publiski, ir viesnīcu un restorānu bizness, kā arī lauksaimniecība. Cēloņi tam ir atšķirīgi: pirmajā gadījumā liela nozīme bija peripetijām ar pievienotās vērības nodokļa likmi, kas 2009. gada sākumā no 5% "izauga" līdz 21%, sadārdzinot viesnīcu pakalpojumus, otrajā - notikumiem piensaimniecībā pēdējo divu gadu laikā, neapmierinātībai ar Eiropas Savienības tiešo maksājumu apmēru, kas ir zemāks nekā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Taču viena no iezīmēm, kas raksturo abas nozares, ir savulaik uzņemtās saistības, kas iepriekš simbolizēja ceļu uz attīstību, bet tagad spēlē teju pretēju lomu.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste norāda, ka aptuveni 90% nozares uzņēmumu ir parādi un grūtības veikt kārtējos maksājumus. Viņa skaidro, ka liela daļa viesnīcu ir celtas un attīstījušās laikā, kad bija vislielākās būvniecības un citas izmaksas.

Graikste arī norāda, ka uzņēmēji cenšas vienoties par "kredītu brīvdienām", taču bankas vairs neesot atsaucīgas kā agrāk. Ja kādu tomēr atbalsta, tad uz ļoti augstiem procentiem. "Problēmas ir diezgan lielas," norāda Graikste, skaidrojot, ka ir gana daudz tādu uzņēmumu, kas patiešām ir apdraudēti. Visvairāk apdraudētas ir reģionālās viesnīcas, kas ir reģistrējušies kā PVN maksātāji. Lielas problēmas ir arī galvaspilsētas viesnīcām un citām, kuru būvniecībā un attīstībā ieguldīti lieli līdzekļi. Lauku mājām problēmas varētu nebūt tik lielas, jo tās nav PVN maksātāji.

Ir daļa viesnīcu un lauku māju, kuras pastāv, jo to īpašnieki strādā ar peļņu citās jomās. "Viņi vienkārši ķepurojas, vai vienkārši piemaksā. Bez šīs sfēras ir vēl kāda cita sfēra [kurā attiecīgais uzņēmējs darbojas]. Un tad no šīs sfēras finansē viesnīcu sfēru, bet tas tomēr nevar vilkties mūžīgi," norāda Graikste. Nākotnē gan viesnīcnieki un restorānu īpašnieki samazinātās PVN likmes dēļ skatās salīdzinoši optimistiski.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Armands Krauze norāda, ka finanšu problēmas ir sabiedrībām, kas savulaik savā attīstībā neapdomīgi investēja. Daudzām no tām gan palīdzēja valsts, taču viņam neesot precīzu datu, cik no tām pieteikušas maksātnespēju. Līdz ar to uzņēmumu finansiālā situācija ir ļoti individuāla un atkarīga, piemēram, no "treknajos gados" uzņemtajām saistībām. Savulaik bija saimniecības, kas paņēma kredītus, kas paredzēja saistības, kas atbilda lielākajam cenām. Piemēram, piensaimniecība krīzi ir pārdzīvojusi, taču daudzi no bedres nav izrāpušies. Patlaban gan līdz ar valdības atbalstu un situācijas uzlabošanos starptautiskajos tirgos situācija normalizējas. "Es gribu optimistiskāk skatīties, jo lauksaimniecība ir eksporta nozare," norāda Krauze. Tomēr viņš arī piebilst, ka "lepni dzīvot nevarēs, bet pārdzīvot varēs".

Bankas norāda uz uzņēmēju nespēju strādāt krīzes apstākļos

Tikmēr bankas, sacīdamas, ka cenšas palīdzēt uzņēmumiem, cik vien ir to spēkos, uzsver, ka arī paši uzņēmumi nebija gatavi notikušajām pārmaiņām. "(..) gadījumus, kad uzņēmumam grūtības ir pārvaramas, pārstrukturējot biznesu un saistības, bankas aktīvi līdzdarbojas un atbalsta. Tas noteikti ir arī pašu banku interesēs - banka aizdoto naudu var atgūt, uzņēmumam izdzīvojot," skaidro "Swedbank" pārstāvis Ivars Svilāns. "Bieži saskaramies ar situāciju, ka klienti vēlas saņemt atbalstu no bankas, bet nav gatavi pildīt noteiktus nosacījumus arī no savas puses," piebilst "SEB Bankas" pārstāve Agnese Strazda.

Tāpat bankas akcentē, ka uzņēmumu dzīvotspēja un atdzimšana ir atkarīga no pašiem uzņēmumiem. "Uzņēmējam jāapzinās, ka šis atbalsts tiek sniegts gadījumos, kad pats uzņēmējs ir gatavs iesaistīties ar plānu par tālāko biznesa attīstību. 2/3 no tiem uzņēmumiem, kas ir vērtēti restrukturizācijas pieprasījuma ietvaros, tiek nodrošināts atbalsts pārskatīt kredītlīgumus, nodrošinot atbalstu tiem, kam ir grūtības veikt kredītu maksājumus," skaidro Strazda. "Primārais uzdevums pirms restrukturizācijas procesa uzsākšanas - uzņēmuma darbības analīze, jo ne vienmēr bizness tiek pietiekami pārzināts. Piemēram, skaidri atbildēt uz jautājumu, kuri produkti nes peļņu un kuri zaudējumus, sastrukturēt reālistisku biznesa plānu," piezīmē Svilāns.

Tomēr Strazda piebilst, ka uzņēmēji nebija gatavi darbam krīzes apstākļos. Daudzi no tiem nespēja jaunajos apstākļos sadarboties ar kreditoriem un debitoriem. "Ja iepriekš uzņēmēji varēja vienoties mutiski, tad tagad attiecības sāk kārtot tiesas ceļā," norāda Strazda. Daudzi arī nevēlas sadarboties ar valsts iestādēm.

Kopumā visvairāk krīzes laikā cietuši un palīdzību meklē uzņēmumi, kuru darbība ir vērsta uz iekšzemes tirgu. Tomēr katrā nozarē esot tādi uzņēmumi, kas, kopumā sfērā situācijai pasliktinoties, progresē, un otrādi - situācijai uzlabojoties, regresē.