Viņš atzina, ka pabalstu prasītāju skaits pašvaldībām ir būtiski pieaudzis. "Visticamāk, turpmāk mēs redzēsim divas līknes. Viena - nodarbinātības līkne - uzlabosies un bezdarba līmenis kritīsies straujāk, nekā gaidīts, bet tajā pašā laikā otra līkne parādīs, ka līdz šā gada beigām to cilvēku skaits, kas uz pašvaldībām ies pēc pabalstiem, vēl pieaugs, jo jau tagad šī līkne visu laiku ir augoša," pastāstīja Vilks.
Pēc ministra teiktā, svarīgi saprast, cik starp šo pabalstu prasītājiem ir tādu, kam tiešām tas ir vajadzīgs, un cik ir tādu, kuri tikai izmanto sociālo sistēmu un pie pabalstiem jau sāk pierast. "Pašlaik pašvaldībām trūkst instrumentu un informācijas, kā atteikt tiem, kuriem šie pabalsti nav vajadzīgi, lai nebūtu ļaunprātīgu saņēmēju skaita pieauguma," sacīja Vilks.
Lai šo situāciju risinātu, vajadzīgi stingrāki likumi un datubāzu apmaiņa, par ko tiek runāts jau sen. "Patlaban jau kaut kādā veidā kontakti notiek, bet tiem, kas strādā ar šiem cilvēkiem, ir jāzvana, jāpārliecinās, kas īstenībā notiek. Tomēr pašvaldībās, vēl jo vairāk mazās, zina, kas viņu teritorijās dzīvo un no kurienes šiem cilvēkiem ienākumi, no kā viņi dzīvo," klāstīja Vilks.
Ministrs paskaidroja, ka jau pirms gada diviem bija redzams, ka pašvaldībā vēršas cilvēki, kuri nepārprotami var strādāt, kuri jau kaut kur arī strādā, kuriem ir īpašumi un citi ienākumi, taču pašvaldībām nav legālu iemeslu atteikt pabalstu.
Vilks norādīja, ka par šo problēmu pašvaldības sāk runāt aizvien skaļāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!