2007.gadā plānots reorganizēt abas Rīgas pašvaldības riteņbraukšanas izglītības iestādes, lai no 2007./2008.mācību gada izveidotu vienotu Rīgas Riteņbraukšanas skolu, kurā apvienos riteņbraukšanas klubu "Marss" un Specializēto olimpisko rezervju bērnu un jaunatnes riteņbraukšanas sporta skolu "Baltika".
To paredz Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta departamenta Sporta pārvaldes izstrādātā pilsētas bērnu un jaunatnes riteņbraukšanas attīstības programma 2007. - 2010.gadam.

Jaunizveidoto Rīgas Riteņbraukšanas skolu būs nepieciešams nodrošināt ar modernu medicīnas tehniku un tajā jāuzlabo darba apstākļi skolas ārstiem. Tā tiks nodrošināta arī ar treniņu inventāru un iespējām piedalīties mācību - treniņu nometnēs un sacensībās.

Sporta pārvaldes vadītājs Kārlis Villerušs šodien riteņbraukšanas programmas publiskajā apspriedē ar šī sporta veida izglītības pārstāvjiem informēja, ka jaunās sporta skolas izveidošana nepieciešama, lai nodrošinātu vienotu administrāciju riteņbraukšanas izglītībai Rīgā. Abu riteņbraukšanas skolu praktiskā darbība nemainīšoties.

2007.gadā Rīgas Riteņbraukšanas skolas darbības nodrošināšanai būs nepieciešams izlietot 25 000 latu, no 2008.gada - 35 000 latu, jo būs nepieciešams papildu finansējums BMX nodaļas darbības sākšanai un nodrošināšanai.

Riteņbraukšanas attīstību pilsētā nosaka divi būtiski riteņbraukšanas attīstības virzieni - neorganizētā riteņbraukšana un organizētā riteņbraukšana. Virzienu attīstību pārrauga dažādas Rīgas domes struktūrvienības, starp kurām nepieciešama pastāvīga sadarbība veidojot pastāvīgi funkcionējošu koordinācijas grupu, paredz koncepcija.

Tajā ietilptu Rīgas domes Satiksmes departamenta galvenais speciālists velotransporta un velotūrisma jautājumos, Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Sporta virziena pārstāvis, Jaunatnes virziena pārstāvis, Izglītības virziena pārstāvis, Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis un Rīgas domes priekšsēdētāja pārstāvis.

Neorganizētajā riteņbraukšanā nepieciešams sabalansēti attīstīt gan veloceliņu attīstību, kas pilda transporta un velotūrisma funkcijas, gan arī tādu, kas pilda rekreatīvo funkciju un atrodas pilsētas parkos un mežos, minēts koncepcijā. Tajā paredzēts, ka lielos parku celiņus nedrīkst izklāt ar bruģa segumu.

Koncepcijā noteikts, ka prioritāri Rīgā nepieciešams izveidot transporta un velotūrisma veloceliņus maršrutos: Centrs-Vecmīlgrāvis, Centrs-Berģi, Centrs-Dārziņi. 2007.gadā būtu nepieciešams pabeigt veloceliņa no centra līdz Vecmīlgrāvim sāktos būvniecības darbus un sākt Mārupītes zaļā celiņa būvdarbus.

Rīgas domei no 2007.gada ik gadu jāpiešķir finansējums vismaz viena jauna veloceliņa izveidei, paredzējuši koncepcijas autori.

Savukārt prioritāri izveidot veloceliņus, kas pilda rekreācijas funkcijas, nepieciešams, paredzot Eiropas Savienības finansējuma piesaisti un ieceļot kādu personu, kas atbild par šī jautājuma risināšanu. Šādi būtu veidojams veloceliņš maršrutā Centrs-Uzvaras parks-Arkādijas parks-Māras dīķis-Mārupītes aizsargjosla līdz pilsētas robežai. Tas veidojams, lai celiņš ielas šķērsotu ar speciāliem gaisa pārvadiem vai tuneļiem.

Paredzēts atjaunot arī Mežaparka asfalta seguma celiņus, veidojot trasi ar kopējo garumu 10 līdz 12 kilometri, kuru varētu regulāri izmantot tautas sacensībām riteņbraukšanā, skrituļslidošanā, rollerslēpošanā un slēpošanas sacensību rīkošanā, vienlaikus sakārtojot parka teritoriju.

2007.gada pavasarī būtu jāpabeidz Uzvaras parka 1250 metru garā asfaltētā celiņa izveide.

Plānots izveidot starptautiska līmeņa skeitparku Rīgā, kas būtu izmantojams arī velosipēdistiem. Tam piemērotākā vieta ir Uzvaras parkā 15, atzinuši speciālisti.

Koncepcijā arī norādīts, ka nepieciešams veidot speciālas apsargājamas velostāvvietas pilsētas centrālajā daļā, laikus plānojot to izvietošanas tīklu.

Kā organizētās riteņbraukšanas pamatveids prioritāri jāatbalsta šosejas riteņbraukšana, paralēli veicinot labāko jauno BMX braucēju attīstību, piešķirot tam finansējumu komandu uzturēšanai, paredzēts koncepcijā.

Rīgā arī veidojams viens slēgts riteņbraukšanas treniņu treks Anniņmuižā, kura izveidi varētu līdzfinansēt pašvaldības SIA "Rīgas satiksme". Lielu starptautisku treka sacensību sarīkošanai plānots izveidot pagaidu saliekamo treku uz sacensību laiku. Treka izveide Rīgai piesaistīs daudzu apkārtējo valstu riteņbraukšanas speciālistus un sportistus, jo tuvumā neviena treka vairs nav, kā arī būtiski ietekmēs jauno riteņbraucēju sagatavošanas iespējas, uzskata speciālisti.

Paredzēts arī, ka Silciema ielā 3 veidojama BMX trase, kas atbilst starptautiskām prasībām. Treniņu procesa un sacensību nodrošināšanai ziemas posmā plānots izmantot Kleistu slēgto BMX trasi.

Koncepcija paredz, ka sporta klubā "Rīga" nepieciešams izveidot profesionālu riteņbraukšanas komandu ar privātā kapitāla piesaisti uz komandas "Rietumu banka - Rīga" bāzes. Savukārt Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Sporta virzienam sadarbībā ar Rīgas pašvaldības sporta skolām, kurās tiek attīstīta riteņbraukšana, jāizveido Rīgas riteņbraukšanas jaunatnes komanda.

2007.gadā profesionālajai riteņbraukšanas komandai būtu nepieciešami 75 000 latu, bet jaunatnes komandai - 40 000 latu. Nepieciešamo finansējumu komandām katru gadu plānots palielināt, līdz 2010.gadā profesionālajai riteņbraukšanas komandai tas būs 100 000 latu, un jaunatnes komandai - 65 000 latu.

Koncepcijā minēts, ka Rīgā nepieciešams rīkot Rīgas Starptautisko velomaratonu. Ņemot vērā kalnu riteņbraukšanas attīstību un popularitāti, vēlams veidot Rīgas kausu kalnu riteņbraukšanā sešās līdz septiņās kārtās dažādās pilsētas vietās visās vecuma grupās, paredzot tam domes līdzfinansējumu un izsludinot konkursu uz tiesībām nodrošināt šo pakalpojumu. Vienu no Rīgas kausa posmiem plānots veidot kā Latvijas kalnu riteņbraukšanas sacensību posmu.

Rīgas Starptautiskajam velomaratonam 2007.gadā paredzēts izlietot 29 000 latu. Šo sacensību finansējumu līdz 2010.gadam plānots palielināt līdz 42 000 latu. Rīgas kausam kalnu riteņbraukšanā sešās līdz septiņās kārtās finansējums nākamgad paredzēts 7200 latu, bet 2010.gadā tas būs 7800 latu. Savukārt Latvijas kalnu riteņbraukšanas sacensību posmam 2007.gadā plānots izlietot 4300 latu, bet 2010.gadā - 5300 latu.

Līdz 15.janvārim riteņbraukšanas izglītības iestāžu darbiniekiem jāiesniedz Sporta pārvaldē priekšlikumi šī sporta veida attīstībai Rīgā. Savukārt līdz 1.februārim tie tiks apspriesti un iestrādāti attīstības programmā. Pēc tam to skatīs pašvaldības komitejas un apstiprinās Rīgas dome.

Riteņbraukšanas attīstības programma izstrādāta, lai noteiktu kritērijus, pēc kādiem sniegt atbalstu riteņbraukšanai. Tās uzdevums būs arī izveidot vienotu riteņbraukšanas sistēmu, kas palielinātu sporta veida konkurētspēju Eiropā un pasaulē.

Rīgā vairākus gadus darbojas bērnu un jaunatnes hokeja attīstības programma. Ņemot vērā tās veiksmīgo realizāciju, izstrādāta futbola, sporta deju, tagad arī riteņbraukšanas attīstības programma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!