Protestētāji, kas pieprasa Ungārijas premjerministra Ferenca Ģurčaņa atkāpšanos, naktī no pirmdienas uz otrdienu iesaistījās sadursmēs ar policiju un uzbruka valsts televīzijas ēkai, ko arī ieņēma, piespiežot pārtraukt raidījumus divos sabiedriskās televīzijas kanālos.
Policija ziņo, ka nekārtībās, kas sākās pirmdienas vakarā, ievainoti vairāk nekā 100 cilvēki, no kuriem lielākā daļa ir policisti. Vietējā aģentūra MTI, atsaucoties uz policiju, vēsta, ka ievainojumus guvuši 102 policisti.

Nemierus izsauca atklātībā nonākušais audioieraksts, kurā premjerministrs atzīst, ka viņa Sociālistu partija ir melojusi par valsts budžetu, lai spētu uzvarēt aprīlī notikušajās vēlēšanās.

Protestētāji, pirms ielauzties televīzijas ēkā, to aizdedzināja, taču ugunsdzēsības sistēma liesmas apslāpēja. Demonstranti uzbruka arī Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru piemiņas memoriālam, kas kopš komunistiskā režīma gāšanas 1989.gadā ir bijis dadzis labēji noskaņoto politiķu acīs.

"Tas tā turpināsies, kamēr viņš [Ģurčaņs] neatkāpsies," izteicās kāds gados jauns protestētājs, kurš atteicās nosaukt savu vārdu.

"Rītdien atnāks divtik daudz cilvēku... Nekas līdzīgs nav noticis kopš 1956.gada," teica cits demonstrants, norādot uz antikomunistisko sacelšanos 1956.gadā, kuru nežēlīgi apspieda padomju tanki.

Vismaz daļa no 10 000 protestētāju, kas pirmdienas vakarā sākotnēji sapulcējās pie parlamenta ēkas, bija ultralabējo partiju aktīvisti, kā arī futbola huligāni.

Policija izmantoja ūdensmetējus un asaru gāzi, lai pūli izklīdinātu. Savukārt protestētāji policistus apmētāja ar pudelēm un bruģakmeņiem. Tika arī aizdedzināta vairākas automašīnas.

Policijai aptuveni plkst. 22.00 (plkst. 23.00 pēc Latvijas laika) izdevās atvairīt pirmo pūļa uzbrukumu televīzijas ēkai, taču pēc tam kārtības sargi atkāpās, un viņu mēģinājumi atjaunot kārtību bija tikai sporādiski.

Kāds demonstrants pie televīzijas ēkas paziņoja, ka protestētāji vēlas, lai arī televīzijā tiktu pārraidīts ieraksts, kurā dzirdama premjerministra atzīšanās melos, un aicināja rīkot ārkārtas vēlēšanas. Iepriekš ierakstu pārraidīja sabiedriskais radio, un svētdien premjers atzina, ka tas ir autentisks.

"Mēs vēlamies[..], lai Ungārijā beidzot valdītu ungāri, nevis ārvalstu kapitāls," izteicās ultralabējās organizācijas "64 grāfistes" līderis Lāslo Toročkai, kas arī atradās pie televīzijas ēkas.

Aģentūras "Reuters" korespondents, kas atradās televīzijas ēkā, ziņoja, ka protestētāji uzlauzuši ēkā esošos tirdzniecības automātus, taču pagaidāmām nav devušies uz studiju telpām.

Tomēr īsi pēc durvju uzlaušanas otrdien aptuveni plkst. 01.00 (plkst. 02.00 pēc Latvijas laika) abi sabiedriskās televīzijas kanāli pārtrauca raidīt, ekrānos parādoties testa attēlam.

Kāds policijas pārstāvis, kas arī atradās televīzijas ēkā, bet vēlējās palikt anonīms, izteicās, ka šīs ir plašākās sabiedriskās nekārtības, kādas pieredzētas kopš 1984.gada, kad sadumpojās kubiešu strādnieki.

Televīzijas ēkā atradās aptuveni 100 protestētāji, kamēr ārpusē bija sapulcējušies 1000 demonstranti, vēsta "Reuters" korespondents.

Aģentūra AFP ziņo, ka policijai tomēr izdevies atbrīvot Brīvības laukumu, kur atrodas televīzijas ēka. Laukumu pildot sadedzinātas automašīnas un apgāzti atkritumu konteineri.

Sabiedriskās televīzijas raidījumi tika atsākti otrdienas rītā, kad protestētāji ēku pameta.

Protestus izsauca kādas Ģurčaņa runas ieraksts, kas nebija domāts atklātībai un kurā premjers atzinās, ka viņa iepriekšējās valdības laikā, kas atradās pie varas no 2002. līdz 2006.gadam, sociālisti "meloja rītā un vakarā" un ka vienīgais, ko toreizējā valdība ir paveikusi, ir uzvara 2006.gada aprīļa vēlēšanās un varas saglabāšana.

Sociālistu un liberāļu koalīcija vēlēšanās guva vieglu uzvaru, īpaši pēc algu paaugstināšanas, taču pēc vēlēšanām, pakļaujoties Briseles spiedienam, Ungārijas valdība bija spiesta ķerties pie ļoti nepopulāriem pasākumiem budžeta deficīta samazināšanai, lai spētu pielāgoties stingrajiem nosacījumiem eiro ieviešanai. Cita starpā tika paziņots par nodokļu paaugstināšanu un subsīdiju samazināšanu.

Sociālistu partija ir saliedējusies ap Ģurčaņu un negatavojas atteikties no varas, taču opozīcija aicinājusi viņu demisionēt, un Ungārijas prezidents Lāslo Šojoms paziņojis, ka premjers valstī izraisījis "morālo krīzi".

Šojoms norādīja, ka Ģurčaņs ir radījis draudus Ungārijas demokrātijai, un izteica cerību, ka viņš to atzīs.

Savukārt premjers apsūdzējis opozīciju aicinājumos uz vardarbību.

"Atbildība gulstas arī uz tiem, kas pēdējo nedēļu laikā izteikušies, ka pašreizējā situācija pieprasa radikālu risinājumu," otrdien intervijā privātajam televīzijas kanālam TV2 teica Ģurčaņs.

Lielākā centriski labējā opozīcijas partija "Fidesz" paziņojusi, ka tās deputāti otrdien boikotēs parlamenta sēdi, kurā paredzēts sniegt valdības atskaiti par pirmajām 100 darbības dienām.

"Mēs neiesim, tas ir izlemts. Kā lai mēs zinām, ka viņi teiks taisnību?" izteicās labējo frakcijas līderis Tibors Navračišs.

"Fidesz" līderis Viktors Orbans pirmdien paziņoja, ka centīsies panākt Ģurčaņa gāšanu, jo viņš Ungārijas politikā kļuvis par "persona non grata". Pirmdienas vakarā "Fidesz" pauda arī pilnīgu solidaritāti ar demonstrantiem.

Ģurčaņš ieteicis visām piecām parlamentā pārstāvētajām partijām otrdien tikties, lai apspriestu situāciju, bet plkst. 08.00 (plkst. 09.00 pēc Latvijas laika) paredzēta drošības kabineta sēde.

Arī sabiedrības viedoklis šajā jautājumā ir dalīts. Kā liecina pirmā aptauja, kas veikta pēc skandāla izcelšanās, 43% ungāru uzskata, ka premjeram ir jāaiziet, kamēr 47% domā, ka viņam vajadzētu palikt amatā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!