1. Kad sapņojam, tad esam paralizēti.
Šokējoši? Gribat ticat, gribat neticat, bet cilvēka ķermenis sapņošanas laikā ir paralizēts. Iespējams tamdēļ, lai cilvēks neatkārtotu kustības, kas norisinās sapņa laikā. Te varbūt rodams skaidrojums, kamdēļ atrodoties nomoda miega starp stāvoklī dažreiz nespējam pakustēties.

2. Ārējie kairinājumi rada sapņu "sižetu".
Katrs kaut reizi to būs izjutis uz savas ādas. Piemēram, ja nakts laikā izjūtam slāpes, tad zemapziņa sapnī "radīs" glāzi ar ūdeni, kuru centīsimies izdzert, bet slāpes šis process neremdēs. Tā tas var turpināties tik ilgi, kamēr nepamodīsimies, lai remdētu slāpes reālajā pasaulē. Šādā veidā starp citu zemapziņa signalizē, ka nepieciešams mosties.

3. Cilvēki, kuri atradušies ilgstoši dažādu atkarību varā redz spilgtākus sapņus.
Cilvēki, kuri ilgstoši smēķējuši redz reālākus un daudz košākus sapņus, nekā pārējie. Dažreiz sapņos tiek "izspēlētas" situācijas, kad cilvēks atkārtoti nonāk atkarības varā, pie tam izjūt vainas apziņu.

4. Sapņu saturu nevajag uztvert burtiski.
Visbiežāk cilvēka zemapziņa izmanto zīmes un simbolus. Tāpēc nevajadzētu sapņus uztvert burtiski, lai arī cik loģiski tie nebūtu. Zemapziņa mums signalizē ar simbolu starpniecību, bet ne precīzu tēlu veidolā.

5. Ne visi cilvēki redz krāsainus sapņus.
Aptuveni 12% no cilvēkiem redz melnbaltus sapņus. Pārējie redz krāsainus sapņus. Interesanti, ka sapņu sižetus var grupēt (sistematizēt): situācijas skolā un darba vietā, izgāšanās eksāmenā jeb kādā atbildīgā pasākumā, mēģinājumi izglābties no vajātāja, kritiens no liela augstuma, cilvēka nāve, zobu izkrišana, lidojums, nokļūšana avārijā utt.

6. Mums sapņos rādas tikai tas, ko esam redzējuši.
Interesants apgalvojums. Bieži vien sapņos mēs redzam nepazīstamu cilvēku sejas. Zinātnieki apgalvo, ka mūsu zemapziņa tās "neizdomā", bet tie visi ir agrāk redzēti cilvēki, kurus esam sastapuši savā dzīvē, bet neesam ievērojuši.

7. Sapņošana novērš psihozi.
Zinātnieki veica eksperimentu. Cilvēkiem ļāva gulēt ierastās astoņas stundas, tomēr tika modināti sapņu sākuma fāzē. Pēc trim dienām visiem eksperimenta dalībniekiem tika novērotas grūtības ar koncentrēšanos, halucinācijas, neizskaidrojams uzbudinājums un psihozes pirmās pazīmes. Kad eksperimenta dalībniekiem ļāva normāli izgulēties, tad pētnieki konstatēja, ka smadzenes kompensē iepriekšējo dienu neredzētos sapņus, jo sapņi kļuva ilgstošāki.

8. Sapņus redz visi cilvēki bez izņēmuma.
Visi cilvēki redz sapņus. Izņēmumi ir cilvēki, kuri sirgst ar nopietnām psihiskām slimībām. Interesanti, ka vīrieši sapņos parasti redz sava dzimuma pārstāvjus, bet sievietes abu dzimumu pārstāvjus.

9. 90% gadījumu cilvēki aizmirst par ko sapņojuši.
Pēc piecām minūtēm pamostoties cilvēks aizmirst pusi no saviem sapņiem, bet pēc desmit minūtēm spēs atcerēties tikai 10% no to satura. Zināmi gadījumi, kad dzejnieki, rakstnieki, zinātnieki redzējuši sapņus, kuros sacerējuši dzeju, prozu vai radījuši jaunu zinātnisku teoriju. Starp citu ķīmisko elementu periodiskā sistēma tapa nosapņota, atlika vien to pierakstīt.

10. Arī aklie "redz" sapņus.
Cilvēki, kuri kļuvuši akli pēc dzimšanas, spēj redzēt sapņus attēlu veidā. Aklie kopš dzimšanas neredz bildītes, bet viņu sapņi piepildīti ar skaņām, smaržām, taktilām izjūtām.

Vēl daži fakti par saņiem...

Kad cilvēks krāc, viņš nesapņo.

Mazi bērni sevi sapņos neredz aptuveni līdz trīs gadu vecumam.

Ja cilvēks tiks pamodināts sapņa ātrajā stadijā, tad viņš atcerēsies sapni precīzi un detalizēti.

Visbeidzot - vērojumi liecina, ka cilvēki vairāk sapņo gadalaiku tumšajā periodā, tad arī visvairāk tiek lasīti sapņu tulkojumi.

Jaukus sapņus visiem !