Ko stāsta Ogres Zilie kalni

Spēka vietas un svētvietas – ar ko tās ir tik īpašas?
Foto: Ziliekalni.lv

Senvēstures un enerģētikas pētnieks Lauris Daņilovs daudz pūļu veltījis, lai atmodinātu un atkal ikvienam pieejamu padarītu senu spēka vietu Ogres Zilajos kalnos. Muzejos ekspozīcijas sākas tikai no 10. gadsimta, Lauris atzīst, ka senāki laiki ir "baltais plankums", tomēr viņa stāsts ir aizraujošs.

"Trijstūris Ogre–Ikšķile–Tīnūži ir Latvijas ģeogrāfiskais centrs, ja rēķina no tālākajām malām. Kā Ivars Vīks un Krišjānis Valdemārs aprēķināja, Ziemeļu puslodes sauszemes centrs ir Eiropa, tās vidū atrodas Baltija, Latvija ir Baltijas centrs, tātad – mēs esam pašā viducī! Tādēļ šī vieta mežā, kas atrodas šajā trijstūrī, tās elektromagnētiskā anomālija, ir ar milzīgu enerģijas potenciālu.

Ogres Zilie kalni ir otrā Rīgas atrašanās vieta, 5.-8. gadsimtā (pirmā bijusi pie Ķekavas). Tā ir stratēģiska vieta ar piekļuvi pa ūdensceļu gan gan no jūras, gan no Krievijas. Tā bijusi oficiāla pilsēta ar bronzas lietuvēm. Ir bijis ķēniņš, kas visas šīs spēka vietas koordinējis.

Vārds "Rīga" radies no vārda "rīkot" – rigvēda, rīkot zināšanas. Esmu atklājis, ka spēka vietas ir tās, kur var rīkot pasauli. Tāda ir šīs lietas būtība.

Mēs saucām mežsargus un biologus, lai izvērtē, kādēļ tieši tur koki ir tik vareni. Skaidrs, ka tur ir vairāk enerģijas! Profesionāļiem izskaidrojuma nebija. Šeit bērzs ar egli krustojas, aug kopā, ir dažādas anomālijas, ko biologi nespēj izskaidrot... Lauris Daņilovs

Ne jau mēs no Indijas nākam, bet baltā rase ir uz Indiju gājuši vēl pirms kataklizmām! Pēc kataklizmām spēka vietas pārklāja kalni, palikušas tikai leģendas par to, ka milzis gājis ar smilšu maisu un izbēris to... Kad viss norimis, baltie cilvēki nākuši atpakaļ uz savām spēka vietām. Tad arī ir tapuši pilskalni un tādas vietas kā Pokaiņi – no akmeņiem un citiem materiāliem, kas bijuši pa rokai.

Kāpēc cilvēki nāca uz ziemeļiem? Ne jau pēc ziemeļbriežiem, bet uz šīm spēka vietām. Nāca pa spēka vietām, kur ledājs pazuda. Kā viņi nāca, pēc kādiem kritērijiem vadījās – mēs tagad skaidrojam ar mūsu sapratni un mūsdienu apziņu. Es domāju, ka šie cilvēki juta laiku un plūsmu, daži cilvēki zināja, dažiem bija nojausma. Mēs nezinām, kādām programmām viņi tajā Zivju laikmetā pakļāvās. Arī tīri fiziski cilvēks no ziemeļiem nāk ar kosmiskām zināšanām, jo dienvidos tās nevajag. Viss zemē ir sakārtots – baltie tur, melnie tur, dzeltenie tur un sarkanie tur. Un baltie nāca ar zināšanām, jo ziemeļos jādomā, ko ēst un ko vilkt mugurā, – ir jābūt kreatīvam. Tie baltie cilvēki, kuri nevar pieņemt karus un citas cilvēces muļķības, iet tur, kur neviena nav – uz ziemeļiem.

Spēka vietas un svētvietas – ar ko tās ir tik īpašas?
Foto: Privātais arhīvs

Lielākā daļa mūsu pilskalnu orientēti ziemeļrietumu virzienā. Tas ir mūsu likteņupes sakrālais virziens, kas aiziet uz Grenlandi un saistīts ar seno ziemeļpolu. Tieši pie Ogres, pateicoties zemes lūzumam, Daugava pagriežas par 90°, pie Rīgas atkal pagriežas.

Šeit, Zilajos kalnos, vajadzētu veidot ideju centrus. Taču te tika uzbūvēts trikotāžas kombināts, kurā stradāja cilvēki, kas negrib domāt, tādēļ viņi sāka slimot. Tas ir vienkāršs process. Zeme dod potenciālu domāt, bet, ja šo elektromagnētisko potenciālu nelaiž caur smadzenēm, tas nobloķē bioloģiju. Lauris Daņilovs

Jau 2013. gadā es saņēmu zīmes, ka Zilie kalni vērsies vaļā. Kopš tā laika tur, kur cilvēks nebija kāju spēris, mēs taisām parku. Domāju – vai vajag? Bet sapratu, ka vajag, lai cilveki ietu cauri šīm enerģētiskajām vietām. Tur ir milzīgas egles, priedes. Mēs saucām mežsargus un biologus, lai izvērtē, kādēļ tieši tur koki ir tik vareni. Skaidrs, ka tur ir vairāk enerģijas! Profesionāļiem izskaidrojuma nebija. Šeit bērzs ar egli krustojas, aug kopā, ir dažādas anomālijas, ko biologi nespēj izskaidrot...
Kāpēc visās spēka vietās viss ir smukāks – gan koki, gan reljefs un ainava? Zvēru vairāk, avoti garšīgāki? Daba šeit jūtas labi, bet cilvēks – slikti. Tas parāda viņa pašreizējo stāvokli – cik viņš deģenerējies, aizgājis prom no dabas.

No kurienes nāk enerģija? No zemes! Ogrē, ja skatāmies ģeoekoloģiju, ir vislielākā elektromagnētiskā anomālija. Gravitācija, kas nāk no zemes, ietekmē mūsu bioloģiju, bet elektromagnētika ietekmē domāšanu. Anomālija ir arī vislielākais potenciāls – Ogrē ir 4000 vienības virs normas.

Šeit, Zilajos kalnos, vajadzētu veidot ideju centrus. Taču te tika uzbūvēts trikotāžas kombināts, kurā stradāja cilvēki, kas negrib domāt, tādēļ viņi sāka slimot. Tas ir vienkāršs process. Zeme dod potenciālu domāt, bet, ja šo elektromagnētisko potenciālu nelaiž caur smadzenēm, tas nobloķē bioloģiju.

Tos kokus, kuri žuburojās, senāk vispār nedrīkstēja aiztikt. Tie rāda bioloģiskās nobīdes no normas. Tiklīdz bioloģiskā programma sāk jukt, žuburainie koki to rāda. Daba šeit pati sevi sargā. It kā – kā tas var būt, tepat ir pilsēta, bet, kad viss sazaļo, šī vieta paslēpjas, un cilvēks tur netiek iekšā. Šeit veidojas arī kalniņi vai ložas, no kurām labi var redzēt gan to, kas notiek rituāla vietā, gan tautu. Arī Pokaiņos es stāstu, kādēļ ir vajadzīgi šādi "amfiteātri" – tās ir enerģētiskās piltuves. Ir te tāda "VIP loža". Šī vieta sevi sargā – apkārt parks, bet šeit – džungļi. Tas, ka te viss maģiski notiek, – tas viss jau ir pārbaudīts!

Arī lazdas ir dižkoki – nākošie aiz oša un ozola – pēc cietības, pēc siltumatdeves, bet mežstrādnieki viņu par nezāli saukā. Lazdu kalni, lazdas ir enerģētiskie rādītāji. Runājot par spēka vietām, to bieži nenovērtē. Un cik enerģijas ir riekstos! No tiem vien varētu dzīvot...

Nav jēgas strīdēties par to, kura vieta ir centrālāka, spēcīgāka, lielāka vai nozīmīgāka – katrai no tām ir sava nozīme, sava specifika un nolūki, kam tā domāta. Tie ir instrumenti, ko pa pusei veidojusi daba, pa pusei – cilvēks mācējis pielāgot.

Ir jau vēl daudz, ko pētīt, bet es pat to neieteiktu darīt, jo cilvēks šādās tēmās "lineāri iekrīt iekšā" un sāk strīdēties, kā ir pareizi un kā nav. Man liekas, ka mums nav tādas pieredzes vēsturē, kad cilvēkam būtu mācīts veidot dzīvi uz priekšu, nevis vienkārši plānot, – tie ir tukši saukļi. Tā ir būtība dvēseliskajam līmenim – iemācīties radīt nākotni."