1. Savas pārliecības mēs formulējam bērnībā un pēc tam ejam pa dzīvi, radot situācijas, kuras atbilstu mūsu pārliecībām.
  2. Cilvēki, kas nesuši mums ciešanas, bija tikpat iebiedēti, kā mēs pašlaik.
  3. Ir muļķīgi sodīt sevi pašu šajā brīdī par to, ka kāds mūs kaut kad sen apbižojis.
  4. Kolīdz cilvēks saslims, viņam savā sirdī jāpalūkojas, kam būtu jāpiedod.
  5. Mums jāizvēlas atlaist un piedot visiem bez izņēmuma, īpaši pašiem sev. Kaut arī mēs nezinām, kā piedot, tas ir ļoti spēcīgi jāvēlas.
  6. Tas, ko mēs paši par sevi domājam, kļūst par mūsu īstenību. Ikviena doma rada mūsu nākotni.
  7. Mīlēt sevi nozīmē svinēt savas personības eksistēšanas faktu un būt pateicīgam Dievam par dzīves dāvanu.
  8. Visu, ko jūs dodat, jūs saņemat atpakaļ.
  9. Jo ciešāk jūs turaties pie kāda apgalvojuma, jo ātrāk no tā jāatbrīvojas. Uzmācīgas idejas ir bīstamas.
  10. Mūsu ķermenis nemitīgi runā ar mums. Katra šūna reaģē uz katru mūsu domu un vārdu.
  11. Paškritika ir sava ego ieslēgšana. Jūs tā esat ieradinājuši savu prātu pastāvīgi sevi pazemot un pretoties pārmaiņām, ka jums tagad vienkārši ir grūti nepievērst uzmanību tam, ko tas jums saka.
  12. Lai tiktu pie brīnišķīgām lietām, vispirms jānotic, ka tās ir iespējamas.
  13. Mīlestība atnāk, kad mēs to nemaz negaidām. Neatlaidīgi mīlas atrašanas mēģinājumi nekad nenoved pie piemērota partnera izvēles, bet tikai raisa skumjas un iegrūž ciešanās. Mīlestība neatrodas kaut kur ārpusē, tā vienmēr ir mūsos iekšā. Mīliet un būsiet mīlēti.
  14. Vaina ir bezjēdzīgas jūtas. Tā nekad nevienam nepalīdz un nespēj izmainīt situāciju. Tāpēc – laidiet sevi laukā no cietuma.
  15. Ikviens no mums gājis cauri zaudējumiem, nodevībai, apvainojumiem. Garīga brieduma un vieduma pazīme ir prasme aizmirst netīkamo un piedot tā vaininiekiem. Kas izdarīts – izdarīts, tas palicis pagātnē. Izmetot no galvas nepatīkamo, mēs pārraujam ķēdes, kas kaļ mūs pie pagātnes. Kamēr neiemācīsimies piedot, pagātne neatlaidīs mūs un mums nekad nekļūt veseliem, laimīgiem, veiksmīgiem.