Cilvēkam gribas mīlēt, bet, kad viņš iemīlas, viņam ir bail zaudēt. Un, kad viņš mīļoto tiešām pazaudē, viņam ir bail atkal iemīlēties, jo ir zaudējuma pieredze. Vai tur ir patiesa mīlestība pret kādu vai tikai pret sevi? Vai tā ir kāda cita sajūta?

Zaudējuma baiļu sajūta ir pazīstama ikvienam, bet izrādās – mēs baidāmies no pārmaiņām. Tāpēc mēs pieķeramies konkrētajam cilvēkam, lietai vai vietai un esam gatavi darīt teju visu, lai tikai pie mums paliktu tas, ko baidāmies zaudēt. Taču, ja dzīvojam baiļu sajūtā, visa mūsu rīcība ir vērsta uz to, lai mūsu bailes kādudien manifestētos.

Bailīgs cilvēks ir ietekmējams

Caur bailēm cilvēks ir viegli manipulējams. Bailes izriet no vainas apziņas, un to ļoti prasmīgi izmanto gan politika, gan reliģija, gan arī cilvēks savā ikdienas dzīvē.

Cietējam nepalīdzēsi, jo cietējs rada ciešanas. Juris Brants


Mēs vainojam sevi, un mūs vaino par izdarīto, lai kontrolētu mūsu rīcību, mūsu ticību. Valsts iebiedē cilvēkus ar nodokļiem un sodiem, un cilvēki baidās tos nemaksāt un tikt sodīti, bet valstsvīri rīkojas, jo baidās, ka tiem pietrūks līdzekļu savām "rebēm" un personīgajai dzīvei. Cilvēki baidās, ka valdība pieņems neloģiskus lēmumus, izvairās no nodokļu maksāšanas un vaino valdību.

Vaino viens un vaino otrs, un tā noslēgtais aplis bezjēdzīgi turpinās.

Mūsu ikdiena ir balstīta uz mūsu kopējo manifestāciju

Piemēram, cilvēki baidās, ka veselības aprūpe Latvijā būs slikta. Piepildīts! Visuma radošais spēks nešķiros, kas ir pareizi un kas ne, savukārt ministra amatā var būt tāds cilvēks, kurš manifestēs tautas bailes – kopā ar visu Ministru kabinetu un Parlamentu. Tiks pieņemti neloģiski un šķērmi lēmumi, kuri galīgi neveicina veselības aprūpes uzlabošanos.

Tā arī mūsu ikdienā: mēs baidāmies, ka saslimsim, bet nedarām teju neko, lai uzlabotu savu veselību... un līdz ar to veicinām saslimšanu! Sieviete baidās, ka var būt nemīlēta, un viņu tiešām nemīl, jo viņā pašā nav pārliecības, ka tur ir kaut kas mīlams. Ar savām domām un rīcību mēs veicam attiecīgas manifestācijas!

Katra doma – negatīva vai pozitīva – sasniedz savu manifestāciju. Izvēle ir vienīgais ierocis šajā cīņā.

Bailes atrod savu piepildītāju

Kurš baidās no kaut kā, tas sastaps kādu, kurš šīs bailes piepildīs. Nereti pat paši tuvākie cilvēki piepilda mūsu visdziļākās bailes.

Situācijas veidojas tā, ka viens, kurš baidās, rīkojas tā, lai otrs aizsargātos vai izvairītos, tādā veidā piepildot bailuļa bailes. Tā bija viņa izvēle – baidīties vai nē. Laimīgā kārtā tas pats attiecas arī uz pozitīvām lietām un sapņiem. Jo vairāk mēs uz tiem tiecamies, jo ātrāk tie manifestējas un atrodas kāds, kurš tos piepilda!

Bailēm ir arī vērtīga loma – tās raisa motivāciju. Buda baidījās no nāves un tādējādi meklēja veidu, kā no tās izvairīties, – līdz saprata, ka patiesībā nāve nav beigas, bet gan sākums kaut kam pavisam citam. Visa pamatā ir mūsu pieķeršanās. Viņš saprata, ka jebkura mūsu rīcība veicina nākamo rīcību un tai nav vērtējuma – ir tikai manifestācija.

Ar visu, no kā tu baidies, no kā tu izvairies un noliedz, tu reiz sastapsies. Juris Brants

Cigun sistēmā ir teiciens – kur ir tava uzmanība, tur ir tava enerģija. Šim teicienam ir daudz dziļāka jēga, nekā var šķist: tajā ir visas ticības mācības un visas manifestācijas. Visu graujošais spēks un visu radošais spēks.

Mūsu dzīve ir balstīta uz mūsu izvēlēm, bet mūsu vēlmes rodas no mūsu iekāres, un mūsu iekāre rodas no tā, kā mēs kaut ko sajūtam un uztveram ar savām maņām. Mēs tikai nesaprotam, kāpēc baidāmies, ja nav iemesla baidīties. Tāpēc, ka bailes rosina mūsu hormonus, tā ir emocija! Bailes ir adrenalīns un noradrenalīns – mums tā trūkst, un tāpēc izraisās emocijas un domas, kas mūs vedina radīt tādu situāciju, kurā varētu kārtīgi "izbaidīties".

Ja nepieņem bailes – nespēj radīt


Ko darīt? Pieņemt sevi ar savām bailēm. Pretējā gadījumā mēs nespējam skaidri domāt, prāts ir kā apmāts ar šīm bailēm: visur mēs saskatām savu baiļu piepildījumu un sākam darīt visu par spīti sev un citiem, lai no tā izvairītos. Taču mēs ar tām sastopamies tik un tā, tikai citādā formā.

Kāpēc mēs to nevaram pārtraukt? Jo pieķeramies domai, ka mums kaut kas jādara, lai pasargātu sevi un arī citus.

Bet:

  • mēs nevaram nevienu pasargāt, ja paši esam bailīgi,
  • bailes ir dzīve pagātnē un izriet no vainas apziņas.
Kad tu pieņemsi, ka no kaut kā baidies, tavām bailēm zudīs jēga rasties, tām vairs nebūs iemesla manifestēties, jo tu jau tās būsi pieņēmis!

Pretējā gadījumā tu sastapsies ar visu, no kā baidies, no kā izvairies un ko noliedz. Tā ir radošā pretestība, un jebkura pretestība prasa pieņemšanu, jo – kur ir pretestība, tur nav izaugsmes, bet, kur nav izaugsmes – tur nav sapratnes. Kur nav sapratnes, tur Visums un cilvēks neiegūst pilnīgāku pieredzi. Visuma radošais spēks rada, nevis pretojas, jo pretestība ierobežo radīšanu!

Ir vērts padomāt, ko mēs radām, kad mēs kādu vainojam.

Kāpēc cilvēks ir iedomājies, ka citu cilvēku rīcība ir slikta vai laba, ja patiesībā viss, ar ko viņš dzīvē sastopas, ir paša domu manifestācija? Vai tas, kurš piepilda tavu apzināto vai neapzināto manifestāciju, ir slikts? Varbūt slikts ir tas, kurš "uzprasījies"? Bet varbūt viss šis notikums tikai tāpēc, lai saprastu, vai tas patiešām bija slikti (vai labi)?

Ko darīt, kad bailes uzmācas?

Uzdod sev jautājumus un atbildi. Tikai – godīgi!
  • Kas tieši šajā brīdī ir tas bailīgais?
  • Vai manas bailes ir pamatotas vai es tās "uzpūtu" no iepriekšējās pieredzes?
  • Ja tas, no kā šobrīd baidos, reāli ienāks manā dzīvē, kā es jutīšos?
  • Kā es varu pieņemt šīs bailes šajā brīdī?
  • Vai manas bailes izriet no vainas apziņas? Vai es vainoju sevi vai kādu citu?
  • Ko es ar šīm savām bailēm radu?
Katra mūsu emocija ir saistīta ar nervu sistēmu. Savukārt mūsu nervu sistēma satur saspringuma un atslābuma indikatoru, balstoties uz emocijām. To zinot, ar bailēm strādāt var palīdzēt praktiska meditācija.

Apsēdies vai apgulies tā, lai ķermenis būtu atslābis un tev būtu ērti šajā pozīcijā pavadīt +/- 20 minūtes.

Padomā par kaut ko, no kā tev patiešām ir bail vai varētu būt bail (ja konkrētajā brīdī tev ne no kā nav bail un tu esi savā drošības komforta zonā).

Ievēro, kā ķermenis jūtas, kad tu par to domā. Viena doma veido nervu saspringumu ķēdi – tā tev ir jāsajūt. Viena sajūta, kura izriet it kā tikai no vienas domas, patiesībā satur tūkstošiem domformu programmu. Pacenties šo saspringumu atbrīvot ar prātu. Ja nepieciešams, ieelpo dziļi, domā un turpini sajust šīs sajūtas, ar prātu tās atbrīvojot.

Vienlaikus vari uzdot augstāk minētos jautājumus un pats uz tiem atbildēt, pētot, kā mainās saspringuma vieta. Kad sajūta ir atbrīvota, iestājas miers un patīkams vieglums.

Atkārto šo procedūru pēc dažām dienām, pamainot koncepciju un paskatoties, vai saspringums nav atgriezies un vai cits aspekts neietekmē citu nervu sistēmas tīklojumu. Šādi tu vienlaikus strādā ar vairākiem aspektiem: mentālo aspektu (darbs ar prātu) un fizisko aspektu (darbs ar fizisko ķermeni un sajūtām no iekšienes). Šādi tu labvēlīgi ietekmē savas emocijas, labsajūtu un enerģiju.