Gizas piramīdas neapšaubāmi ir augsti tehnoloģiskas celtnes, kuras veidojuši cilvēki(?), kuru tehniskās iespējas ievērojami pārspēj 21. gadsimta Zemes civilizācijas iespējas. Ļoti iespējams, ka lielās piramīdas ir kaut kāds tehnoloģisks komplekss – bāka Zemes vai ārpus-Zemes ceļotājiem, radars vai analogs mūsu elektrostacijām, līdzeklis Zemes virskārtas seismiskajai stabilizācijai vai ģenerators, kas padara planētas klimatu piemērotu dzīvošanai. Tas viss ir pilnībā iespējams, jo mūsu zināšanas šajā jomā ir visai atpalikušas.

Ja mēs gribam kaut ko uzzināt, ir tikai divi ceļi – informācijas uzkrāšana un eksperiments. Mūsdienu zinātne sākās ar eksperimentiem. Tāpec, kā savas vides produkts, piedāvāju tieši šo eksperimentu un novērojumu ceļu. Tikai – ņemsim vērā kvantu mehānikas un fizikas pamatus. Viens no būtiskākajiem noteikumiem – novērotāja klātbūtne ietekmē rezultātu: vienkāršs ķieģelis un ķieģelis, kurš ir nosvērts vai izmērīts energo-informatīvi, ir divi atšķirīgi ķieģeļi!

Lai veiktu eksperimentu, mums vajadzēs minimālās ekstrosensorās sajūtas un/vai minimālās rīkstnieka iemaņas. Nu ja – vienīgais kaut cik "zinātniskais" mērinstruments, kas ir kaut cik izplatīts un derīgs šādas enerģijas mērīšanai, ir iekārta Kirleāna efekta iegūšanai. Ja tev tā ir – sākumā ir vienkāršāk.

Ņemam no koka noplūktu lapu un uztaisam tās kirleanfoto. Uz fotogrāfijas ap lapu var novērot auru. Labi, tagad ņemam to pašu lapu un nogriežam daļu no tās, piemēram, pārgriežam uz pusēm. Vēlreiz fotogrāfējam katru no pusēm. Ko mēs redzam uz kirleānfoto? Katra no pusēm dod veselas lapas attēlu! Šī enerģētiskā matrica izzūd apmēram 48 stundu laikā.

(Atkāpe – atceramies par "fantoma sāpēm" amputētos locekļos. Tātad fiziski amputētie locekļi enerģētiski vēl eksistē. Ja šo enerģētisko "matrici" mēs spētu piepildīt ar vajadzīgā veida matēriju... tad, līdzīgi kā ķirzaka ataudzē norauto asti, cilvēks varētu reģenerēt amputētos locekļus vai izaudzēt izrautos zobus. Šajā jomā profesors Ernsts Muldašovs jau ir veicis veiksmīgus eksperimentus, ataudzējot tādu kaprīzu orgānu kā acis.)

Tagad ķeramies pie eksperimenta, kas neprasīs lielus kapitālieguldījumus. Ņemam trīs dažāda lieluma monētas un saliekam tornītī (mazākās uz lielākajām) – t. i., izveidojam piramīdu. Vispirms ar roku vai rīkstīti izmēram katru monētu atsevišķi no abām pusēm, tad liekam ar to pusi, kuru svārstiņš vai rīkstīte uzrāda kā pozitīvi lādētu, uz augšu. Tā mēs pastiprināsim efektu gadījumā, ja mūsu ekstrasensorās spējas nav pietiekami lielas. Nomēram iegūtās piramīdas lauku. Pagaidām 15–30 minūtes un nomērām vēlreiz. Un tagad pats interersantākais – atzīmē vietu, kur atrodas piramīda, un aizvāc monētas no šīs vietas. No jauna nomēri lauka lielumu tūlīt pēc piramīdas aizvākšanas un pēc 15–30 minūtēm. Tu pārliecināsies ka piramīdas enerģētiskais nospiedums vai "ēna" saglabājas vēl kādu laiku!

Lapas kirleānfotogrāfija, protams, izskatās skaistāk, efektīgāk un taustāmāk, bet, ja mēs darbojamies ar to, kas pa rokai, arī varam iegūt rezultātus.

Tālāk – vairāk.

Akadēmiķis Nikolajs Kozirevs, zinot, kā kustas zvaigznes un kur patlaban būtu jāatrodas zvaigznei, kuras gaismu mēs šodien novērojam tajā debesu punktā, kur šī zvaigzne bijusi pirms daudziem gadiem, izmantojot radioestēzijas mērinstrumentus, noteica, ka ir iespējams izmērīt informatīvo signālu arī no zvaigznes pašreizējās atrašanās vietas. Tā pierādot, ka informācija var tikt noraidīta ar ātrumu, kas lielāks par gaismas ātrumu.

Mēs dzīvojam informatīvajos laukos. Piramīda veido ap sevi stāvvilni, kas līdzīgs pēdām, kādas atstāj ūdenī iesviests akmens. Līdzīgu lauku izdod septiņu loku labirints, spirāle un bišu šūnas – otrs akadēmiķis Alberts Veiņiks, kura grāmatu "Termodinamika" PSRS varasiestādes izvāca no visām bibliotēkām un lika iznīcināt, šo "dobo struktūru efektu" ir daudz pētījis. Nonākot pie secinājuma, ka ne tikai enerģija var pārvērsties masā un otrādi, bet arī laiks un informācija.

Ūdens cirkulē dabā, bet ļoti savdabīgi – vienas un tās pašas ūdens molekulas cirkulē konkrētā apvidū, veidojot šā apvidus informatīvo lauku – metakodu. Ūdens ir ideāls informācijas nesējs! Un mūsu ķermeņi sastāv no ūdens!

Kā tiek veidots metakods? Ir apdzīvota teritorija, tās centrā ir templis – "piramīda" vai svētvieta, kas met enerģētiskos lokus – stāvvilni. Tā rodās "enerģētiskā aristokrātija". Cilvēki, dzīvojot labvēlīgākā vidē, ir enerģiskāki un spēj sasniegt vairāk.

Bet ir vēl otrs pilsētplānojums – taisnstūrveida. Ja tas ir ziemeļu–dienvidu vai austrumu–rietumu virzienā, tad valdošie vēji ātri noplicina šajās pilsētās dzīvojošo cilvēku enerģētiku. Optimālais variants būtu kādu 15–25 grādu novirze no šiem virzieniem.

Vēl jāatceras, ka dabā taisnu leņķu nav, savukārt ķīniešu fenšui māca – taisnās līnījas nes destruktīvo enerģiju, bet liektās – labvēlīgo. Kāmēr vecos lielceļus neiztaisnoja, pa tiem bija psiholoģiski vieglāk braukt un avāriju bija mazāk. Kāpēc? Senāk ceļi instinktīvi tika veidoti pa vietām, kurās enerģijas ir vairāk vai mazāk līdzsvarā, bet iztaisnojot ceļi šķērso dažāda sprieguma enerģijas laukus – veidojas enerģijas potenciāla pārkritieni un efekts ir līdzīgs kā, braucot pa amerikāņu kalniņiem. Tāpēc taisnie ceļi ir enerģētiski nelabvēlīgi.

Āderes veido tā saucamo Hartmana režģi – telpisku struktūru vai enerģētisku stāvvilni, kurā ilgstoši dzīvot nav vēlams. Taču kaut kāda iemesla dēļ "jaunās mājas" jau no padomju laikiem tiek būvētas tieši pa šīm līnijām. Kaļķa un cementa java sevī uzsūc to enerģiju, kurā tā cietē.

Vēl par cilvēkiem un pilsētām. Pilsētu būve būtu ataisnota, ja mēs dzīvotu uz kosmiskā kuģa vai ja mūs apdraudētu ārējais ienaidnieks. Kolins Vilsons savos darbos norādīja, ka cilvēki pilsētās sākuši dzīvot tikai pēc pēdējiem grēku plūdiem, tajā pašā laikā parādījušās arī armijas un profesionāli karotāji.

Pilsēta ir stresa avots: jo lielāka ir pilsēta, jo vairāk stresa tā ģenerē. Lai mierīgi varētu meditēt, no Rīgas, piemēram, jāizbrauc vairāk nekā 20 kilometru, bet salīdzināšanai – no Maskavas runa iet jau par 1500 km. Cik dabīga ir šāda apmešanās pilsētās? Kāpēc citas dzīvās būtnes, ja tām ir izvēle, neķēza tur, kur dzīvo, bet kulturālam cilvēkam, redziet, vajag tualeti dzīvoklī?

Nu labi, pietiks tevi baidīt! Par enerģijām runājot – kad sāksies, nu, tas, ilgi gaidītais pasaules gals – izdzīvos tie, kas spēs būt emocionāli caurspīdīgi. Savukārt megapoles vienkārši izmirs...