Šoreiz stāsts būs par šarloti. Ne to, kas krējuma liķieris, un ne to, kas auž tīklus – zirneklieni Šarloti. Stāsts būs par kūku, ko var droši dēvēt arī par desertu. Nosaukums šim našķim viens, bet veidi, kā to pagatavot, vairāki. Pirmkārt, šarlote ir sakaltušas maizes atdzimšana, to izmērcējot olā, pienā, bagātinot ar āboliem un izcepot cepeškrāsnī. Šarlote ir ari gabaliņos cepti āboli, kas bagātīgi pārlieti ar saldu olu mērci un izcepti.
No sakaltušas maizes sacepuma šarlote ar laiku transformējās par smalkāku dāmu – maizes vietā tika likti dažādos šķidrumos (reibinošos un ne tik reibinošos) mērcēti cepumi, kas bagātināti ar olu krēmu. Šarloti droši var dēvēt par itāļu deserta tiramisu saldo radinieci no Francijas. Protams, briti, šo dzirdot, iebilstu un teiktu, ka šarlote ir britu pilsone, piesaucot to, ka senā angļu valodā vārds "šarlote" nozīmē "trauks ar olu krēmu". Viņi noteikti neaizmirstu pieminēt arī to, ka ābolu šarlote ir viņu karalienes Šarlotes iecienītais deserts. Franči britu argumentus noklausītos un teiku: "Jā! Brīnišķīgs stāsts! Taču šarlote ir franču deserts. Marijas Antuanetes iemīļotais deserts!"
Es ar šo desertu satikos pagājušajā gadsimtā. Tolaik mācījos pamatskolā, un šis deserts recepšu kladē ir ierakstīts kā torte "Linda". Recepte iegūta no kāda televīzijas raidījuma, ja nemaldos ar to dalījās diktore Laimdota Rone. Mana vecmāmiņa bija Linda, un tad nu skaidrs, ka šāda kūka jātaisa. Tur vajadzēja ruleti , ko sagrieza šķēlēs, ar ko izklāja bļodu, bet tad lēja virsū krēmu ar želatīnu.
Izrādās, ka mūsu lauku virtuvē toreiz tapa franču kulinārijas šedevrs, kas nesa manas vecāsmātes vārdu. Visvairāk man šajā procesā patika, ka tika cepts rolbiskvīs – varēja salaizīties kūlumu un notiesāt atgriezumus.
Ja gribam atrast šarlotes latvisko versiju, tad tās visticamāk būs cepumu mājiņas un tortes. Un kādēļ gan lai tā nebūtu? Ir cepumi, ir pildījums, un tas viss savienots kopā.
Ja gribam pieturēties pie pasaules prakses, tad šarlote visbiežāk tiek gatavota ar ruleti un savoiardi cepumiem, sauktiem par dāmu pirkstiņiem. Orģinālais olu krēms var tikt aizstāts ar krēmu, ko vislabāk gribētos atrast kūkā. Tas var būt gan uz jogurta bāzes, gan siera kūkas masa, tas var būt arī muss.
Arī formas šalotei var būt dažādas – kā apaļas, tā garenas.
Gatavojot šarloti ar savoiardi cepumiem, vislabāk to darīt pannā ar noņemamām malām. Malas jānoņem pēc tam, kad krēms ledusskapī sastindzis. Jā, šī ir vēl viena lieta, kas jāatceras, gatavojot šarloti – nogatavināšanas laiks ledusskapī.
Brīdī, kad krēms sastindzis, jāizvēlas glītākā lente un jāsasien kūka! Lenta kalpo ne tikai smukumam – tā nodrošina to, ka kūka līdz sagriešanai neizgāžas kā veca sēta, jo arī tā, jo sevišķi vasarā, var gadīties. Olu krēms un citi krēmi ir tādi slideni zēni – nepareizi pievienots želatīns, silts laiks, un viņi sāk aizslīdēt...
Samērā droši ir gatavot šarloti jau servējamos traukos – glāzēs un bļodiņās. Kūka nebūs jāgriež un būs ērti paņemama rokās.
Šarlote var kalpot kā iedvesma dažādu desertu pagatavošanai – negribi klasisko cepto vai no cepumiem būvēto, pagatavo kādu kārtojumu. "Tasty" ir piemeklējis dažādas receptes perfektiem vasaras desertiem!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
