Receptes cīņai ar hronisku nogurumu  (4)

Lūk, te būs "Health Changeua" apkopotās piecas receptes, kas palīdzēs stiprināt imunitāti, nervu sistēmu un sniegs tik ļoti nepieciešamo možumu! Pārbaudi – palīdzēs vai nē, varēsi saprast tikai vēlāk, bet katrā ziņā nekādu kaitējumu no šo recepšu izmantošanas negūsi.

Ņem glāzi attīrītus grieķu riekstu, tikpat daudz medus un citrona. Riekstu kodolus un citronu sasmalcina, pārlej ar šķidru medu (ja tas ir biezākas konsistences, uzsildi un izkausē), glabā to visu ledusskapī. Lieto pa vienai ēdamkarotei trīs reizes dienā, turpinot "ārstēšanas" kursu divas nedēļas.

Svaigi spiesta vīnogu sula. Lietot pa divām ēdamkarotēm pirms ēšanas līdz laikam, kad jutīsies labāk.

Hronisku nogurumu visai ātri kliedē priežu skujas. Aizdodies uz mežu, salasi tās un sakaltē cepeškrāsnī, tam vajadzēs aptuveni 15 minūtes laika. Kad skujas izkaltētas, ņem divas ēdamkarotes adataino priežu lapu un sasmalcini, pārlej ar 200 ml verdoša ūdens un pavāri uz mazas uguns aptuveni pusstundu, pēc tam pievienojot trīs ēdamkarotes medus. Ļauj tam visam aptuveni stundu ievilkties, tad vari sākt lietot – pa vienai ēdamkarotei pirms miega, un tā paturpini 10 dienas.

Tāpat labu efektu sniedz vecumvecā recepte: 200 ml piena, viena ēdamkarote medus un puse ēdamkarotes kumelīšu drogu. Kumelītes aplej ar pienu un karsē līdz vārīšanās temperatūrai, tad turpat izkausē medu, ļauj ievilkties un iedzer pirms došanās pie miera.

Lai stiprinātu imunitāti – var palīdzēt ķirbju sēkliņu, medus un konjaka maisījums. Ņem pusglāzi attīrīti ķirbja sēkliņu, aplej ar šķidru medu un pievieno divas ēdamkarotes konjaka. Uzlējumu lietot pa vienai ēdamkarotei ik dienu, pāris nedēļas. Protams, šis uzlējums derēs tikai tiem, kuri nav atkarīgi no alkohola lietošanas un kuriem nopietnāku veselības problēmu dēļ tā lietošana vispār nav liegta.

Hroniskais noguruma sindroms, tiek definēts kā "saslimšana ar paaugstinātu garīgu un ķermenisku nogurdināmību, kura ir patstāvīga vai regulāra, bez redzamiem uzlabojumiem vismaz sešus mēnešus, kura sākusies zināmā laika posmā un kuras laikā darba spējas samazinās par 50 procentiem".

Visbiežāk saslimst cilvēki ap 35 gadiem, līdz 18 gadiem un pēc 56 gadiem saslimšanu ar hronisko noguruma sindromu novēro reti. Sievietes saslimst 3 līdz 4 reizes biežāk nekā vīrieši. Raksturīgi, ka pirmie slimības simptomi ir līdzīgi kā pie saaukstēšanās – kakla sāpēs, temperatūra, iespējami arī smagāki simptomi kā sāpīgs limfmezglu piepampums, simptomiem klāt pievienojas dziļš nogurums, koncentrēšanās spēju samazināšanās un atmiņas traucējumi. Hroniskajam noguruma sindromam raksturīgi, ka šie simptomi saglabājas ilglaicīgi, citiem pacientiem simptomi var izpausties tik spēcīgi, ka viņi tiek piesaistīti gultai, vēsta "Vina".

Citi slimībai raksturīgi simptomi ir regulāras galvassāpes, muskulatūras vājums un sāpes, locītavu sāpes, miega traucējumi u.c., kā blakusparādības iespējamas alerģijas, atsevišķu pārtikas produktu nepanesamība. Slimībai raksturīgs akūts sākums un smagi simptomi, kurus pacients izjūt bez objektīviem organiskiem cēloņiem. Šo objektīvo cēloņu neesamība veicina to, ka pacients sāk apšaubīt sevi, izolējas un tādējādi pasliktina savu situāciju. Lai gan līdz šim konkrēti saslimšanas cēloņi nav zināmi, pastāv vairākas teorijas un hipotēzes, par iespējamiem slimības cēloņiem. Pieaug uzskats, ka pastāv saistība starp imūnsistēmu traucējumiem un hronisko nogurumu sindromu.