Lieldienas bez olu ēšanas nav iedomājamas, un šajos svētkos daudzi notiesā krietni vairāk par vienu. Cik daudz olu ir par daudz un kādas var būt sekas, ja olas pārēdas, Rutks.lv jautāja Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājam Andim Brēmanim un endokrinologam, Rīgas Stradiņa universitātes profesoram Anatolijam Danilānam.
"Viss, kā ir par daudz, nav veselīgs. Arī Lieldienās pārēsties olas nebūtu prāta darbs," saka profesors Danilāns. "Zinātnieki gan nav pētījuši, cik daudz olu cilvēks var apēst, lai nekļūtu slikti un nenoģībtu. Katrā ziņā censties sasniegt rekordu apēsto olu skaita ziņā būtu muļķīgi. Vienu vai divas olas droši var apēst kaut katru dienu. Ja cilvēkam tās ļoti garšo, Lieldienās var atļauties arī vairāk – trīs, četras olas var apēst, nekāds posts veselībai netiks nodarīts! Desmit olas dienā gan būs par traku. Nekas traģisks jau nenotiks, ja arī tās desmit apēdīs, varbūt vienīgi būs slikta dūša, smaguma sajūta vai caureja. Taču vienu un to pašu produktu, lai cik tas veselīgs, lielā daudzumā lietot gluži vienkārši nav prātīgi. Sauciet jebkuru produktu – pateikšu to pašu."
Profesors skaidro, ka nevienā produktā nav visu organismam nepieciešamo vielu, tādēļ, veselu dienu ēdot plikas olas, kādas svarīgas vielas var pietrūkt. Attiecībā uz jebkuru pārtikas produktu jāatceras latviešu tautas teiciens – kā par daudz, tas par skādi. "Izdzersi ūdeni par daudz – arī kļūs nelabi. Tas patiesībā attiecas uz visu, arī uz sportošanu – regulāra izkustēšanās veselībai ir ļoti laba, bet lielais sports lielākoties veselību bojā."
Brēmanis iesaka līdzās olām uz svētku galda likt arī dārzeņus un zaļumus. "Labi, ja kāds ir laikus pacenties, un uz palodzes ir sadīguši lociņi un citi zaļumi, ko noteikti vajag bērt visur klāt. Ja nav, tad jāiet uz bodi vai tirgu, kur, starp citu, jau labu laiku ir vietējie gurķi. Svarīgi sagādāt kādus dārzeņus un zaļumus, lai varētu tās oliņas ar kaut ko "pašķaidīt". Galvenais – visu dienu neēst vienas vienīgas olas. To ievērojot, arī ja apēdīsi piecas olas vai pat varbūt vairāk, organisms no tā necietīs."
Kādu laiku tās bija iekļautas pārtikas produktu "melnajā sarakstā" – no olu lietošanas ieteica izvairīties, uzskatot, ka tās veicina holesterīna izgulsnēšanos asinsvados, proti, aterosklerozes attīstību. Taču tagad olas uzskata par veselīgu produktu, ar kuru ēšanu – gluži kā ar jebkura cita produkta lietošanu – gan vienalga pārlieku aizrauties nav vēlams.
"Olas dzeltenumā ir lecitīns un vēl daudzas citas vielas, kas stiprina asinsvadus. Tās ar uzviju nosedz to, ka olās drusku ir holesterīns. Gala rezultātā olas ir "labais zēns" – vērtīgs, veselīgs, asinsvadus stiprinošs produkts. Protams, kā jau minēju, nevajag ēst desmit olas dienā, bet vienu vai divas olas gan var pilnīgi droši ēst kaut katru dienu. Nekādas sklerozes no tā nebūs," saka Danilāns.
Brēmanis stāsta, ka savienojumā ar omega 3 taukskābēm holesterīns ir labs, uzlabo sirds un asinsvadu veselību. Šādā savienojumā tas ir, piemēram, zivīs, tādēļ treknas zivis uzturā ir pat ļoti ieteicamas. Savukārt savienojumā ar piesātinātajiem taukiem holesterīns veicina aterosklerozes attīstību. Daudz piesātināto tauku ir govs pienā, tādēļ ar trekna krējuma un piena lietošanu neiesaka pārlieku aizrauties.
Brēmanis piebilst, ka ir būtiski arī, ar ko kopā olas tiek ēstas. Kalorijām pārbagātās majonēzes vietā labāk izmantot dabisko bezpiedevu jogurtu, garšai pievienojot zaļumus un, ja mērcīti gribas pikantāku, sinepes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
