Lielākoties dzemdes polipi dažādos veidos apgrūtina sievietes ikdienu – veicina smērējošus izdalījumus, stipru asiņošanu mēnešreižu laikā un citas nepatīkamas izpausmes. Tomēr var gadīties, ka tie nekādi netraucē un sieviete par tiem pat nenojauš, līdz ārsts veidojumu pamana apskates laikā.
Simptomu var nebūt
Sievietēm polipi var rasties gan dzemdes dobumā, gan dzemdes kaklā. Tiem ir atšķirīga izcelsme un attīstības riska faktori. "Pacientēm ar šiem veidojumiem pastāv daudz augstāks onkoloģiskas slimības risks, tāpēc cenšamies ikvienu pārliecināt tos noņemt," uzsver medicīnas sabiedrības "ARS" ginekoloģe Daiga Baranovska. Tiesa, likvidējot polipus un veicot histoloģisku analīzi, ļaundabīgas izmaiņas tajos atrod reti, taču, ja sieviete tos neārstētu gadiem ilgi, vēzis varētu attīstīties daudz ātrāk nekā citām, kurām šādu jaunveidojumu nav.
Dzemdes kakla gļotāda mēdz sabiezēt, infekcijas vai iekaisuma gadījumā, veidojot polipus.
Nereti tos novēro sievietēm, kuras izmanto kontracepcijas spirāli, jo tās "ūsiņas" kairina dzemdes gļotādu. Savukārt polipu veidošanos dzemdes dobuma gļotādā veicina hormonāli traucējumi.
Lielākā daļa sieviešu, kurām ir dzemdes polipi, sūdzas par smērējošiem izdalījumiem pirms un pēc mēnešreizēm vai jebkurā citā laikā. Pēkšņi var sākties pat ļoti stipra asiņošana, vai arī mēnešreizes ir ļoti stipras un ilgi turpinās, izraisot vājumu un reiboni. Turpretī citām nevēlamie "apakšīrnieki" ilgstoši neliek par sevi manīt, tāpēc par tiem nereti uzzina tikai profilaktiskajā apskatē, kā arī veicot ultrasonogrāfiju citu iemeslu dēļ.
Kā atklāt?
Ārsts dzemdes kakla polipus parasti pamana ginekoloģiskajā apskatē, bet dzemdes dobumā tos lielākoties atklāj, veicot ultrasonogrāfiju. Šo veidojumu lielums var būt ļoti dažāds, sākot no pāris milimetriem līdz pat 10 – 15 centimetriem.
Kaut arī ultrasonogrāfija ir laba diagnostikas metode, tā ne vienmēr palīdz atšķirt polipu no citām dzemdes dobuma gļotādas izmaiņām. Dažreiz diagnozes precizēšanai jāveic histereskopija – izmeklējums, kad dzemdes dobumu apskata no iekšpuses, ievadot tajā ļoti smalku speciālu videokameru.
Lai precizētu polipa lielumu un atrašanās vietu, var izmantot arī sonohisteroskopiju, kad dzemdes dobumu aplūko ultrasonogrāfijā, redzamības uzlabošanai papildus uzpildot to ar speciālu šķidrumu.
Slēdziens – pēc operācijas
"Polipus vajadzētu noņemt, pat ja tie nerada īpašas sūdzības, jo nevēlamas izmaiņas var notikt jebkurā brīdī. Visbiežāk tā ir stipra asiņošana, kad operācija jāveic neatliekamā kārtā," uzsver Daiga Baranovska. Ārstes pieredze liecina – bieži gadās, ka, izārstējot polipus, jau pēc pāris mēnešiem iestājas grūtniecība, kaut agrāk sieviete nav palikusi stāvoklī gadiem ilgi.
Lai pārtrauktu polipu izraisītu spēcīgu un neapturamu asiņošanu, visbiežāk veic tā saukto dzemdes dobuma abrāziju jeb tīrīšanu. Tās laikā ar speciālu instrumentu izņem dzemdes iekšējo slāni līdz ar visu lieko. Ja polips ir ļoti blīvs, izdarot abrāziju, daļa no veidojuma kājiņas var palikt dzemdes sieniņā, un šajā gadījumā tas pēc laika mēdz parādīties atkal.
Precīzāka un saudzīgākā polipu likvidēšanas metode ir histerorezektoskopija, kad dzemdes dobumu paplašina ar speciālu šķidrumu, apskata no iekšpuses ar videokameru un veidojumu noņem redzes kontrolē. Pēc tam iegūto audu materiālu sūta uz laboratoriju histoloģiskai izmeklēšanai, lai noteiktu galīgo diagnozi. Sievietēm reproduktīvajā periodā šo operāciju ieteicams veikt tūlīt pēc menstruācijām, kad dzemdes gļotāda ir visplānākā.
Histerezektoskopija notiek plānveidā dienas stacionārā vispārējā anestēzijā. Pēc tās dažas stundas jāpaguļ slimnīcā, kamēr atsāpināšanas līdzekļi beidz darboties. Pirmās dienas var būt nedaudz velkoša sajūta vēdera lejasdaļā un asiņaini izdalījumi. Pāris nedēļas jāatturas no ūdens procedūrām un intīmajām attiecībām, taču dušā var mazgāties. Parasti šo procedūru neizdara, ja polips izraisījis stipru asiņošanu, jo tad pastāv augstāks komplikāciju risks.
Ja analīzes apstiprina, ka polipu izraisījušas hormonālas pārmaiņas, ginekologs tālākai ārstēšanai ieteiks medikamentus – atkarībā no tā, vai vajadzīga kontracepcija, tiek plānota grūtniecība vai iestājusies menopauze. Ja savukārt atklājas, ka polipa rašanās iemesls ir iekaisums, tad ārstē to, lai veidojumi nerastos atkārtoti.
Kā stāsta daktere Baranovska, dažkārt sievietes meklē alternatīvas ārstēšanas metodes, kas gan daudz retāk dod pozitīvus rezultātus. Turklāt šāda ārstēšana bieži vien laika ziņā ir daudz ilgāka un ne vienmēr, it īpaši stipras asiņošanas gadījumā, ir piemērota.
Uzziņai
Dzemdes polipi var veidoties jebkurā dzīves posmā, taču visbiežāk tos novēro 40 – 50 gadus vecām sievietēm, kad, tuvojoties menopauzei, sākas hormonu līmeņa svārstības.
Polipi mēdz veidoties daudzviet organismā: urīnpūslī, žultspūslī, uz balss saitēm, deguna blakus dobumos, kuņģa un zarnu traktā. Dažiem cilvēkiem to rašanās ir ģenētiski noteikta, tādēļ gadās, ka tie dzīves laikā attīstās dažādos orgānos un atkārtoti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
