Foto: DELFI

Valda uzskats, ka tie, kuri atmet smēķēšanu, sāk lietot vairāk alkohola, tādējādi kompensējot cigarešu trūkumu. Tomēr pētījums, kas jūlijā publicēts "BMC Public Health", liecina, ka tā nav. Vēl vairāk – ir tieši pretēji. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) ārste narkoloģe Inga Landsmane portālam "Rutks"saka, ka viņu pētījuma rezultāti nemaz nepārsteidz.

Anglijas pētnieki analizējuši gandrīz 6300 smēķētāju aizpildītas aptaujas, tai skaitā bijuši 144 personas, kas atklājušas, ka iepriekšējā nedēļā mēģinājušas atmest smēķēšanu. Vadošais pētnieks Džeimijs Brauns (Jamie Brown) no Londonas Universitātes koledžas kopā ar kolēģiem atklājis, ka cilvēki, kas iepriekšējā nedēļā mēģinājuši atvadīties no šī kaitīgā ieraduma, arī alkoholu lietojuši mazāk un retāk piedzērušies. Kāds tam ir iemesls, gan pētniekiem pagaidām neesot skaidrs.

"Šie rezultāti ir pretrunā ar populāro uzskatu, ka tie, kuri atmet smēķēšanu, to kompensē, sākot vairāk dzert. Ir gan iespējams, šie cilvēki ņēmuši vērā speciālistu padomu samazināt alkohola patēriņu, jo iedzeršana var novest pie smēķēšanas atsākšanas," Brauns norādījis portālam "WebMd". Lai būtu vieglāk atmest smēķēšanu, kas, kā zināms, veicina plaušu vēža, sirds kaišu un citu nopietnu slimību attīstīšanos, veselības jomas speciālisti iesaka samazināt alkohola patēriņu. Tā ietekmē cilvēka labie nodomi atmest smēķēšanu bieži vien izplēn kā nebijuši, un roka pati sniedzas pēc kārtējās cigaretes.

Ja cilvēks samazina izsmēķēto cigarešu daudzumu vai vispār pārtrauc smēķēšanu, psihiskie procesi smadzenēs pamazām nomierinās, mazinās trauksme un citas psiholoģisku diskomfortu radošas izjūtas, un cilvēkam vairs nav nepieciešams piedzerties, lai justos labāk. Tādēļ arī ir vieglāk kontrolēt alkohola lietošanu.
Inga Landsmane, narkoloģe
Tomēr tikpat labi iespējams, ka smēķēšanas atmešana tiešām var palīdzēt samazināt arī alkohola patēriņu. "Ir nepieciešama tālāka izpēte, lai saprastu, vai mēģinājumi atmest smēķēšanu bijuši pirms mēģinājumiem ierobežot alkohola lietošanu vai otrādi. Tāpat ir nepieciešams izslēgt citus faktorus, kas varēja ietekmēt rezultātus," teicis Brauns.

Agrāk veikti pētījumi liecina, ka smēķēšanas atmešana – gluži kā vēstī populārais uzskats – veicina biežāku ķeršanos pie alkohola pudeles, tādējādi kompensējot cigarešu trūkumu, rakstā par šo pētījumu norāda "Medical News Today".

Ekspertes viedoklis: tā varētu būt

"Šī pētījuma rezultāti mani nemaz neizbrīna, tā tiešām varētu būt. Daudzi nezina, ka nikotīnam ir divējāda iedarbība – gan nomierinoša, gan stimulējoša. Ja cilvēks izsmēķē tikai dažas cigaretes dienā, efekts ir nomierinošs, bet, jo vairāk cigarešu dienā cilvēks izsmēķē, jo izteiktāks ir nikotīna stimulējošais efekts," skaidro RPNC Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatorās nodaļas vadītāja Inga Landsmane. "Līdz ar to, ja cilvēks samazina izsmēķēto cigarešu daudzumu vai vispār pārtrauc smēķēšanu, psihiskie procesi smadzenēs pamazām nomierinās, mazinās trauksme un citas psiholoģisku diskomfortu radošas izjūtas, un cilvēkam vairs nav nepieciešams piedzerties, lai justos labāk. Tādēļ arī ir vieglāk kontrolēt alkohola lietošanu."

Landsmane saka, ka Latvijā gan aktuālāks ir cits mīts: ja pārtrauksi lietot alkoholu, vairāk smēķēsi. Un vēl trakāk: ja mēģini pārtraukt alkohola lietošanu, smēķēšanu atmest nedrīkst. "No savas pieredzes varu pastāstīt, ka pacienti, kas nāk, lai atbrīvotos no alkohola atkarības, dzirdot ierosinājumu atmest arī smēķēšanu, bieži saka: Nē, nē, šis nav īstais brīdis! Es gribētu atmest smēķēšanu, bet ne tagad. Baidos, ka tad kļūšu ļoti nervozs un satraukts, man būs grūtāk kontrolēt alkohola lietošanas pārtraukšanu," stāsta Landsmane.

Landsmane saka, ka Latvijā gan aktuālāks ir cits mīts: ja pārtrauksi lietot alkoholu, vairāk smēķēsi. Un vēl trakāk: ja mēģini pārtraukt alkohola lietošanu, smēķēšanu atmest nedrīkst.
"Viņiem ir bail, ka netiks galā ar atturēšanos no divām atkarībām vienlaikus, ka vairs nebūs nekādas apmierinājuma sajūtas. Tādēļ nereti smēķētāji, kas pārtrauc alkohola lietošanu, sāk vairāk smēķēt. Patiesībā jau atkarība ir viena, precīzāk, psihiskie procesi smadzenēs gan alkohola, gan nikotīna atkarības gadījumā ir vienādi. Tāpēc, ja cilvēks vēlas atbrīvoties no alkohola atkarības, tas ir īstais laiks domāt arī par smēķēšanas atmešanu, un otrādi."

Narkoloģe piebilst, ka mierīgākam un emocionāli stabilākam cilvēkam, kas ātri adaptējas pie visa jaunā, gan uzveikt atkarības (kā vienu, tā vairākas) ir vieglāk, nekā tādam, kas ir ļoti nemierīgs un nelīdzsvarots. Krasi pārtraucot smēķēt vai lietot alkoholu, aptuveni divas nedēļas ir tā dēvētais atcelšanas sindroms, kad cilvēkam var būt trauksme un citi simptomi. Tiem, kas emocionāli ir ļoti jūtīgi, tas izpaužas izteiktāk. "Viņi biežāk neiztur šo periodu un atgriežas pie smēķēšanas vai atrod ko citu, kas mazina psiholoģisko diskomfortu, piemēram, sāk skriet," stāsta narkoloģe. "Viņi vispār dzīvē visu strauji dara, ļoti strauji grib redzēt rezultātu, pārtraucot smēķēt vai lietot alkoholu – trīs četru dienu laikā lai viss ir kārtībā! Ja uzreiz nav kārtībā, trauksme vēl vairāk pieaug un var sekot kritiens atpakaļ lietošanā."

Latvijā liela problēma ir tā, ka cilvēki, kas vēlas atbrīvoties no smēķēšanas vai problēmām ar alkoholu, bieži vien vēršas pēc palīdzības nevis pie atkarību psihiatra vai narkologa, bet gan dodas pie dziednieka vai citas alternatīvas psihoterapijas metodes speciālista.
Latvijā liela problēma ir tā, ka cilvēki, kas vēlas atbrīvoties no smēķēšanas vai problēmām ar alkoholu, bieži vien vēršas pēc palīdzības nevis pie atkarību psihiatra vai narkologa, bet gan dodas pie dziednieka vai citas alternatīvas psihoterapijas metodes speciālista, stāsta narkoloģe. Liela daļa šo speciālistu tad nu arī strādā ar konkrēto atkarību, no kuras cilvēks izteicis vēlmi atbrīvoties, nemaz nenoskaidrojot, varbūt viņam ir arī citas atkarības. "Narkologs mēģina apzināt visas atkarības, kādas cilvēkam ir vai ir bijušas. Savukārt šie speciālisti vērš uzmanību uz smēķēšanas atmešanu, un tas arī viss. Viņi bieži neapzinās, ka jāskatās kopaina, jo cilvēks vienu atkarību vienkārši var aizvietot ar citu. Atkarības ārstēšanā – vienalga, vai tā ir tabakas, alkohola vai cita atkarība – svarīgi ir aptvert tās bioloģisko, psiholoģisko un sociālo daļu, veidojot indivīdam piemērotu ārstēšanas plānu, lai sasniegtu pacienta paša izvirzīto mērķi – atturību no lietotās vielas."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit