Cilvēki gados, kuri rūpējas par citiem un atbalsta līdzcilvēkus, dzīvo ilgāk, atklāts starptautiskā pētījumā. Zinātnieki atklājuši, ka vecvecākiem, kas ikdienā rūpējas par saviem mazbērniem, ir garāks vidējais mūža ilgums nekā tiem, kas to nedara vai kuriem mazbērnu nav vispār.
Pētījumā piedalījās 500 cilvēku vecumā no 70 līdz 103 gadiem, un tajā iekļāva ne tikai vecvecākus, kuru aizbildniecībā ir bērni, bet arī tos, kas laiku pa laikam vai regulāri pieskata mazbērnus, un cilvēkus, kam bērnu nav, bet, kas pieskata draugu, tuvinieku vai paziņu bērnus vai sniedz cita veida palīdzību līdzcilvēkiem. Tāpat pētījumā piedalījās cilvēki, kas apkārtējiem nekāda veida atbalstu vai palīdzību nesniedz.
Pētījuma rezultāti parāda, ka rūpes par bērniem pozitīvi ietekmē personas dzīves ilgumu. Puse no pētījumā iekļautajiem vecvecākiem, kas rūpējās par mazbērniem, bija dzīvi vēl 10 gadus pēc pētījuma sākšanas un pirmās intervijas sniegšanas. Tāda pati statistika ir attiecināma uz cilvēkiem, kam mazbērnu nav, bet, kas turpināja sniegt palīdzību saviem pieaugušajiem bērniem, piemēram, uzkopjot māju. Savukārt puse no cilvēkiem, kas nekādā veidā nepalīdzēja citiem, bija miruši piecu gadus pēc pirmās intervijas sniegšanas.
Pētniekiem arī izdevās pierādīt, ka palīdzības sniegšanas pozitīvā ietekme uz mirstības rādītājiem novērojama arī tad, ja atbalsts sniegts ārpus ģimenes. Pēc datu analīzes secināts, ka pieaugušie, kam nav bērnu, bet, kas sniedza līdzcilvēkiem emocionālu atbalstu, arī bija ieguvēji un dzīvoja ilgāk nekā personas bez bērniem, kas palīdzību citiem nesniedza.
Tomēr palīdzēšanu nevajadzētu uzskatīt par brīnumzālēm, brīdina speciālisti. Mērenai palīdzības sniegšanai patiešām ir pozitīva ietekme uz cilvēku veselību. Tomēr iepriekš veiktie pētījumi liecina, ka pārāk liela iesaiste var radīt stresu, kas garīgo un fizisko veselību ietekmē negatīvi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
