Foto: PantherMedia/Scanpix

Izdzirdot vārdu cinks, vairumam veidojas asociācijas ar cinka ziedi, kas labi palīdz dziedēt brūces un nomierināt apsārtušu ādu. Tomēr cinks nav tikai ārstniecības un ādas kopšanas līdzekļu sastāvdaļa. Tas ir elements, kas atrodas mūsu organismā un ir svarīgs tā funkcionēšanai. Kādas var būt sekas, ja ar uzturu to uzņem nepietiekami, vēstī "Prevention".

Ar cinka trūkumu organismā visbiežāk saskaras vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī veģetārieši, vegāni un citu diētu ievērotāji, kas atteikušies no dzīvnieku valsts produktiem, "Prevention" norādījusi uztura zinātniece Emīlija Ho (Emily Ho) no Oregonas Universitātes. Iemesls ir gaužām vienkāršs – augu valsts produktos cinka ir visai maz. Pilngraudu produktos un pākšaugos, kur tā it kā ir salīdzinoši daudz, ir arī fitīni, kas kavē cinka uzsūkšanos organismā.

Cilvēkiem, kuri gādā par veselīgu un sabalansētu uzturu, cinka trūkumu novēro ļoti reti.

Bieža saaukstēšanās un infekcijas

Foto: Shutterstock

Cinks ir ļoti svarīgs imūnsistēmas veselībai. Ja tā trūkst, imūnsistēmas darbība ir traucēta, kā iespaidā cilvēks kļūst uzņēmīgs pret dažādām infekcijām – gan baktēriju, gan vīrusu izraisītām.

Pētījumi liecina, ka pietiekams cinka daudzums pasargā no saaukstēšanās un augšējo elpošanas ceļu slimībām.

Mati kļuvuši plānāki

Foto: PantherMedia/Scanpix

Vai esi ievērojis, ka matu sukā pēc to ķemmēšanas paliek diezgan daudz matu? Viena no cinka trūkuma pazīmēm ir pastiprināta matu izkrišana. Trūkstot svarīgajam mikroelementam, tie arī aug lēnāk un kļūst plānāki.

Ja novēro pastiprinātu matu izkrišanu, nevis skrien uz aptieku pirkt uztura bagātinātāju, kas satur cinku, bet pastāsti par šo simptomu savam ārstam. Tam var būt arī citi iemesli. Pastiprinātu matu izkrišana notiek tikai smagos cinka trūkuma gadījumos, un tad parasti novēro arī citus simptomus, kā biežu caureju, pazeminātu dzimumtieksmi, erekcijas traucējumus, redzes traucējumus, tostarp tā dēvēto vistas aklumu (pavājināta redze sliktā apgaismojumā), un ādas problēmas.

Ēšana vairs nesagādā baudu

Foto: Woman's Weekly/REX/Vida Press

Pietiekams cinka daudzums ir svarīgs arī ožas un garšas sajūtām. Ja šī svarīgā elementa trūkst, var rasties ožas un garšas traucējumu, kā ietekmē pat ēdiens, kas iepriekš ļoti garšojis, piepeši var šķist zaudējis savas lieliskās īpašības.

Šī pazīme visizteiktāk izpaužas cilvēkiem vecumā virs 60 gadiem, kuriem garšas un ožas traucējumus veicina arī citi faktori, piemēram, daudzu medikamentu lietošana, norāda "Prevention".

Dzirdes traucējumi

Foto: PantherMedia/Scanpix

Cinka trūkums var ietekmēt arī citas maņas, tostarp dzirdi. Pētījumā, kurā piedalījās 100 pacientu, no kuriem daļa ar un daļa bez dzirdes problēmām, zinātnieki noskaidroja, ka 12 procentiem no visiem pacientiem bija cinka trūkums organismā. Kā izrādījās, tieši pacientiem ar cinka trūkumu dzirdes problēmas bija vissmagākās.

Savukārt citā pētījumā, kurā piedalījās 66 cilvēki ar dzirdes traucējumiem, zinātnieki centās viņus ārstēt ar cinku saturošiem uztura bagātinātājiem. Tā gaitā tika novērota vērā ņemama dzirdes uzlabošanās. Zinātnieki to saista ar cinka antioksidatīvajām un iekaisumu mazinošajām īpašībām.

Vārgulīga augšana mazotnē

Foto: Shutterstock

Vislabāk cinka trūkuma sekas var redzēt bērnos, jo šis elements ir nepieciešams šūnu dalīšanās un atjaunošanās procesiem, tātad augšanai, vēstī "Prevention". Cinka trūkums bērnībā izpaužas vārgulīgā augšanā.

Par laimi, pietiekami daudz cinka ar uzturu uzņemt nav grūti. Vienā liellopu gaļas kotletē ir aptuveni 5 miligrami cinka, kas ir vairāk nekā puse no bērnam dienā nepieciešamās cinka devas.

Tev ir hroniska slimība

Foto: PantherMedia/Scanpix

Diabēts, Alcheimera slimība, kognitīvie traucējumi, ateroskleroze, neiroloģiski traucējumi, autoimūnas slimības, ar vecumu saistītas deģeneratīvas slimības, Vilsona slimība – pētījumos rasta saistība starp cinka trūkumu un visām šīm slimībām.

Zinātnieki uzskata, ka cinka trūkums saistīts ar tik daudzām hroniskām slimībām, jo tas spēlē neaizvietojamu lomu imūnsistēmas darbībā un šūnu atjaunošanās procesos. Tāpēc cinka trūkums var palielināt oksidatīvo stresu un iekaisuma procesus organismā, kas veicina dažādu hronisku slimību veidošanos.

Cinka avoti uzturā

Foto: Shutterstock

Dienā ar uzturu jāuzņem aptuveni 8 miligrami cinka sievietei, 11 miligrami – vīrietim, vēstī "Prevention". Visbagātīgākie cinka avoti ir liellopa, cūkas, jēra un putnu gaļa, pākšaugi, magoņu un ķirbju sēklas, kakao (jā, tas ir atrodams arī tumšajā šokolādē), pilngraudu produkti (rupjmaize, auzu pārslas), olas dzeltenums un austeres.

Pilngraudu produktos un pākšaugos gan ir arī fitīni, kas kavē cinka uzsūkšanos organismā, tādēļ, plānojot savu ēdienkarti, it īpaši veģetāriešiem, jāņem vērā, ka organisms var paņemt tikai daļu no šajos produktos esošā cinka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!