Savas karjeras laikā pussarga pozīcijā spēlējošais Rubins Latvijas izlasē kopumā aizvadīja 117 spēles, kurās guva desmit vārtus.
34 gadus vecā Rubina pēdējā darbavieta bija Azerbaidžānas čempionāta klubs Zagatalas "Simurg", bet vēl karjeras laikā futbolists pārstāvējis arī dažādus Latvijas, Zviedrijas, Anglijas un Krievijas klubus.
"Es jūtu sāpes savā kājā. Protams, ka varu vēl staigāt, bet ar to nav pietiekami, lai spēlētu futbolu," intervijā portālam "uefa.com" izteicies Rubins. "Man ir piedāvājumi spēlēt veterānu komandās un, iespējams, kādam arī piekritīšu, tomēr nekad vairs nebūšu spējīgs spēlēt kā agrāk."
"Domāju, ka mana tik garā karjera nebija veltīga," uzsvēra kreilis. "Cilvēki mani atceras, un tas ir lieliski. Jau bērnībā vairākas reizes pārtraucu spēlēt futbolu, jo nokļuvu nelabvēlīgās kompānijās. Lietas varēja pavērsties ļoti slikti, tomēr esmu pateicīgs par sasniegto."
Rubins uzsver, ka viņu par profesionālu futbolistu izveidojis Starkovs, kurš pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados trenēja "Skonto" komandu.
""Skonto" tolaik bija ļoti spēcīgs sastāvs, bet viņš atrada vietu arī man. Viņš man ticēja, un mēs viens otru ļoti labi sapratām," atceras Rubins, kurš pēc sekmīgā 2004.gada Eiropas čempionāta finālturnīra sekoja Starkovam uz Maskavas "Spartak" vienību. ""Spartak" ir leģendārs klubs, un būt daļai no tā ir katra Latvijas spēlētāja sapnis. Tomēr jau no paša sākuma nebiju drošs, vai man jāpārceļas uz turieni, jo tobrīd biju nostiprinājies cita Krievijas kluba Jaroslavļas "Šiņņik" sastāvā. Toreiz man bija arī citi piedāvājumi, ieskaitot no Spānijas, bet Starkovs mani pārliecināja."
Tagad Rubins atzīst, ka nebija gatavs spēlēt tik augstā līmenī, kādā ir "Spartak" komanda. Savukārt par savām pozitīvākajām komandām kādreizējais pussargs nosauc "Šiņņik" un Londonas "Crystal Palace".
Atceroties Latvijas izlases dalību Eiropas čempionātā, Rubins saka, ka tie bija lieliski laiki.
"Mēs nebijām tikai komanda, bet bijām kā īsta ģimene," uzsver Rubins. "Dodoties uz izšķirošo kvalifikācijas spēli Turcijā, man prātā bija tikai viena doma - mēs nedrīkstam atgriezties bez Eiropas čempionāta. Un mēs paveicām brīnumu."
Savas karjeras laikā Rubins trīs reizes kļuva par Latvijas čempionu un reizi uzvarēja Azerbaidžānas čempionātā, kā arī divas reizes triumfēja Latvijas kausa izcīņā.
Rubins 1996.gadā karjeru uzsāka Latvijas komandā "Auda", bet nākamo sezonu aizvadīja Zviedrijas vienībā "Osters".
Turpinājumā Rubins atgriezās Latvijā, pievienojoties "Skonto" komandai, bet 2000.gadā viņš kopā ar Aleksandru Koliņko pārgāja uz "Crystal Palace" vienību un kļuva pamanīts, kad Anglijas Futbola asociācijas (FA) kausa mačā guva vārtus pret pazīstamo "Liverpool" vienību. Kopumā gan Anglijā viņš trīs sezonu laikā aizvadīja vien 31 spēli.
2002.gada decembrī Rubins kā brīvais aģents pievienojās "Spartak" komandai, tomēr nespēja iekļūt tās sastāvā un jau trīs mēnešus vēlāk tika pārdots uz Jaroslavļas "Šiņņik".
Tomēr 2005.gadā pēc Starkova aicinājuma Rubins atgriezās "Spartak" sastāvā, parakstot četru gadu līgumu. Pēc tikai piecu spēļu aizvadīšanas 2006.gadā viņš tika izīrēts uz "Šiņņik", bet 2007.gadā jau uz īres laiku pievienojās "Liepājas metalurga" komandai.
Savus karjeras pēdējos gadus Rubins pavadīja Azerbaidžānas komandās Baku "Inter", Agdamas "Karabah" un "Simurg".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
