Porziņģis iekļauts Latvijas izlases kandidātu sarakstā pirms Rio kvalifikācijas  (47)

Par ceļazīmi uz Rio Latvijas valstsvienība no 4. līdz 9.jūlijam cīnīsies kvalifikācijas turnīrā Belgradā. Grupā gaida spēles ar Japānas un Čehijas izlasēm, ja tiks iegūta vismaz otrā vieta, pusfinālā būs jācīnās ar Serbiju, Puertoriko vai Angolu. Uz Rio olimpiskajām spēlēm no šīs atlases brauks tikai turnīra uzvarētāji.

Kandidātu sarakstā iekļauts arī savainojumu ārstējošais kapteinis Jānis Blūms, kurš varētu būt pilnībā izveseļojies līdz atbildīgajām spēlēm, kā arī valstsvienībā atgriezies Armands Šķēle, kurš ar savu sniegumu "Valmiera/ORDO" rindās izpelnījies Latvijas izlases galvenā trenera Ainara Bagatska uzmanību.

Valstsvienības kandidātu sarakstu un vasaras plānus komentē galvenais treneris Ainars Bagatskis.

Kādi bija treneru kritēriji, izraugoties kandidātus 2016.gada karstajai vasarai?

Sešu darba gadu laikā bijusi iespēja pietiekami labi iepazīt spēlētājus, lai cerētu uz lieliem pārsteigumiem. Pats galvenais kritērijs – cik produktīvi spēlētājs darbojas savā kluba komandā, kāda ir viņa loma un kā viņš ar to tiek galā. Par laimi, lielākajai daļai spēlētāju, kuri pēdējos gados veidojuši komandas kodolu, sezona izvēršas veiksmīgi. Ir arī pamatotas cerības, ka vasarā varēs palīdzēt basketbolisti, kuri līdz šim izlasē bijuši epizodiski vai nav bijuši nemaz. Galvenais – visiem noturēt labu sportisko kondīciju un saglabāt veselību līdz klubu sezonas beigām. Fiziskais nogurums būs, bet par motivācijas problēmām pirms olimpiskajiem izaicinājumiem gan būtu grēks runāt.

No spēlētājiem, kuri pārstāvējuši Latviju Eiropas čempionāta finālturnīrā, pat paplašinātajā sarakstā nav Riharda Kuksika un Andreja Šeļakova...

Šeļakovam pēdējos gados bija grūti atrast vietu valstsvienības spēles modelī. Kuksika pozīcijā ir ļoti liela konkurence – Jānis Timma, Dāvis Bertāns, Ojārs Siliņš... Izraugoties spēlētājus ņēmām vērā arī savstarpējo saderību, spēju iekļauties komandas modelī. Te nav iespējams absolūti objektīvi izsvērt visus par un pret, sava nozīme ir un paliek treneru subjektīvajam viedoklim. Bet – gan Kuksikam, gan visiem citiem kandidātos neiekļautajiem paliek iespēja ar darbiem pierādīt, ka treneri kļūdījušies. Kā to šogad dara, piemēram, Armands Šķēle, kurš ar savu sniegumu Valmieras komandas sastāvā pierādījis, ka atkal ir reāls kandidāts uz vietu valstsvienībā.

Kādas vēsmas valstsvienības spēlē varētu ienest jaunpienācēji?

Būtiskas un interesantas. Ar Kristapu Porziņģi sastāvā komandai būs viens spēles stils, bez viņa – cits. Viņam aiz muguras ir ļoti veiksmīga, taču arī ļoti nogurdinoša pirmā sezona NBA. Tās laikā Kristaps pārsteidzis daudzus, pierādīdams sevi kā stabils ļoti augstas klases spēlētājs. Protams, man būtu ļoti interesenti strādāt ar viņu, un Porziņģa līdzdalība būtiski izmainīs visu komandu. Gaidīsim Kristapa lēmumu. Ceru, ka tas būs pozitīvs, bet nekādā gadījumā nemetīsim plinti krūmos, pat ja šogad Porziņģis izlasē nespēlēs. Pērn ne tikai bez viņa – arī vēl bez vairākiem citiem ļoti labiem spēlētājiem –, Eiropas čempionātā tikām līdz ceturtdaļfinālam. Šogad komandu "garajā galā" var pastiprināt arī Dāvis Bertāns, Ojārs Siliņš, Rolands Šmits. Sekoju viņu gaitām, zinu, ko viņi dara savās komandās un liela daļa no tā visa noderētu arī izlasei. Varam kļūt krietni daudzveidīgāki uzbrukumā un stiprāki aizsardzībā.

Vai Dāvja Bertāna līdzdalībai nebūs kādi īpaši nosacījumi, ņemot vērā Sanantonio kluba lielos ieguldījumus viņa rehabilitācijas procesā?

Pats Dāvis grib spēlēt valstsvienībā. Viņa aģents atsūtījis vēlamo vasaras grafiku, kurā iezīmēta dažu nedēļu pauze rehabilitācijai pēc klubu sezonas beigām Spānijā.

Pleca savainojuma dēļ jau ilgāku laiku nespēlē valstsvienības kapteinis Jānis Blūms.

Jānim rehabilitācijas process rit veiksmīgi un līdz valstsvienības treniņnometnei viņš būs ierindā.

Valstsvienības kodols kopā nospēlējis jau vairākas sezonas. Vai pietiks laika komandā iekļaut vairākus jaunos spēlētājus?

Treneriem laika nekad nepietiek... Šogad situācija būs īpaša arī tāpēc, ka sezona klubos beigsies dažādos laikos. Vieni būs brīvi jau maija vidū, citi var aizspēlēties līdz pat Jāņiem. Daži būs gatavi ar pilnu jaudu strādāt uzreiz, citiem vajadzēs laiku traumu apārstēšanai. Taču – jo sarežģītāks process, jo interesantāk. Skaidrs, ka milzīga nozīme būs spēlētāju profesionalitātei, prasmei saskaņot savu ego ar komandas interesēm. Būs daudz interesantu izaicinājumu, un nedomāju, ka ir vērts akcentēt uzmanību uz problēmām. Risināsim tās, bet atcerēsimies, ka arī konkurenti saskaras ar tādām pašām grūtībām. Gatavosimies, lai būtu neparocīgi pretinieki

Kad un cik plašā sastāvā sāksies gatavošanās?

Pirmo reizi sapulcēsimies 2.jūnijā un uz treniņiem uzaicināsim 16-17 spēlētājus. Protams, esmu gatavs tam, ka visi nebūs ierindā no pirmās dienas. Treniņu saturu un slodzi variēsim atkarībā no situācijas.

Ar sešām pārbaudes spēlēm pietiks?

Skaita ziņā – pietiks. Gribējās savādāku secību, lai ar Francijas izlasi uzspēlētu tieši pirms kvalifikācijas turnīra. Diemžēl neesam vēl tādā statusā, lai diktētu partneriem savu gribu, turklāt frančiem jādomā par aklimatizāciju Manilā, tāpēc ar mums viņi bija gatavi spēlēt 15. un 16.jūnijā. Pēc tam būs divas spēles ar Tunisijas izlasi Liepājā un mači Rīgā ar Jaunzēlandi un Irānu. Visas komandas gatavojas olimpiskajai kvalifikācijai, tā ka visas būs labā formā un nopietnā noskaņojumā.

Vai kāda no pretiniecēm pēc stila līdzinās superātrajai Japānas izlasei, ar kuru būs pirmā spēle olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Belgradā?

Japānas izlasei nelīdzinās neviena komanda, bet atkārtošu to, ko esmu teicis jau iepriekšējās sezonās – mums jākoncentrējas uz savu spēli. Jābūt gataviem parādīt labu basketbolu tā, lai būtu vienalga, cik ātri ir japāņi. Kopā esam izcīnījuši iespēju pēc 24 gadu pārtraukuma cīnīties par ceļazīmi uz olimpisko turnīru un tagad tā jāizmato par visiem simts procentiem.

Vai pašam galvenajam trenerim pietiks "elpas" bez apstājas turpināt distanci pēc sarežģītās sezonas Ņižņijnovgorodas klubā?

Sezona izvērtusies negaidīti smaga, bet tieši tāpēc ir lielāks gandarījums par sportiskajām veiksmēm. Rudenī smagu savainojumu dēļ palikām bez diviem pamatpiecnieka spēlētājiem, ziemā palaidām Kasparu Bērziņu uz Sanktpēterburgas komandu, tāpēc iznāca "neplānoti" zaudējumi. Vairākiem spēlētājiem mainījās lomas – no palīgiem nācās kļūt par līderiem. Bija vajadzīgs zināms laiks adaptācijai, bet janvārī atradām spēs ritmu un par rezultātiem liels prieks. Ar iespējās tik ierobežotu sastāvu esam uzvarējuši visus VTB Vienotās līgas smagsvarus, bet Eiropa kausa izcīņā tikām līdz ceturtdaļfinālam un izstājāmies tikai pēc izšķirošās spēles otrā pagarinājuma. Pietrūka "soliņa garuma" un pieredzes. Toties prieks, ka jaunie krievu spēlētāji, tikuši pie savām iespējām, labi tās izmanto, palīdzēdami gan komandai, gan paši sev. Spēlētājiem jāuzticas – tas atmaksājas.