Foto: Shutterstock

Pēc Latvijas ierosinājuma Eiropas Savienības (ES) 14. sankciju pakotnē pret Krieviju būs iekļauts arī aizliegums piegādāt mangāna rūdu, vadoties no neoficiālās informācijas no Eiropas Komisijas (EK), spriež finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Premjere Evika Siliņa (JV) vēlāk sociālajos tīklos precizēja, ka EK ir nākusi klajā ar 14.sankciju pakotnes piedāvājumu, iekļaujot tajā Latvijas rosināto aizliegumu mangāna rūdas tranzītam caur ES uz Krieviju.

Jaunajā sankciju pakotnē paredzēti arī ierobežojumi Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes eksportam no ES ostām un sankciju pret Baltkrieviju salāgošana ar Krievijai noteiktajām, tā pastiprinot ierobežojošos pasākumus pret abām valstīm.

Viņa arī atzīmē, ka vēl jāvienojas, lai jaunās sankcijas stājas spēkā bez kavēšanās.

"Tas ir Latvijas panākums," izteikusies politiķe, "Latvijas balss ES ir dzirdama. Iepriekš panācām, ka tiek piedāvāts ES līmeņa risinājums Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa ierobežošanai, tagad rezultāts sasniegts arī attiecībā uz piedāvājumu par mangāna rūdas eksporta aizliegumu uz agresorvalsti."

Aprīlī Latvija ierosināja ES 14. sankciju kārtā papildināt izejvielu eksporta un tranzīta aizliegumu ar mangāna rūdu un alumīnija oksīdu - izejvielām, kuras varētu tikt izmantotas militārajā ražošanā Krievijā. Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji norādīja, ka Latvija ES līmeņa risinājumus uzskata par efektīvāko instrumentu, lai ierobežotu preču plūsmu, kas varētu palīdzēt Krievijas spējai karā pret Ukrainu.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī, tāpēc Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā Krievija importēja divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Kā liecina laikraksta "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.

Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018. gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.

Ziņots, ka ES plāno piemērot Krievijai 14. sankciju kārtu par atkārtoto iebrukumu Ukrainā, iepriekš norādījusi augsta ranga ES amatpersona. Sankcijas - aktīvu iesaldēšana ES - būs vērstas pret personām un organizācijām, kas palīdz apiet ES sankcijas, kas jau ir piemērotas Krievijai, sacīja amatpersona.

Sankcijas skars naftas tankkuģus, kas transportē Krievijas naftu, neskatoties uz spēkā esošajām sankcijām, kuru mērķis ir to nepieļaut, atklāja ES diplomāts.

Tāpat ziņots, ka 13. sankciju pakete pret Krieviju tika pieņemta februārī, kad apritēja divi gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Šīs sankcijas bija vērstas pret 106 personām un 88 organizācijām, tai skaitā personām, kas bija iesaistītas Ziemeļkorejas ieroču piegādē Krievijai, un Ziemeļkorejas aizsardzības ministram.

Krievijai ir piemērotas vairākas ES sankciju kārtas, kas vērstas pret dažādām ekonomikas nozarēm, kas saistītas ar karu.

Krievijai piemērots naftas, ogļu, tērauda, zelta un luksusa preču importa aizliegums, kā arī sankcijas pret bankām un citām finanšu iestādēm. Noteikti arī tirdzniecības ierobežojumi tā sauktajām "divējāda lietojuma precēm", kas var tikt izmantotas Krievijas aizsardzības nozares attīstībā.

Eiropas Savienība, ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear". Vašingtonā un Eiropā arvien biežāk izskan aicinājumi izveidot fondu palīdzībai Ukrainai, izmantojot iesaldētos aktīvus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!