Foto: Pexels
Vai kāds tev kādreiz ir teicis, ka esi pārāk jutīgs vai pārāk emocionāls? Vai jūties iztukšots, pavadot laiku ar konkrētiem cilvēkiem? Vai vari sajust, kad cilvēki tev nesaka visu patiesību? Vai jūties noraizējies, atrodoties pūlī? Kad tavs draugs jūtas īpaši laimīgs vai saskumis, vai tu jūti tādas pašas emocijas? Ja tavas atbildes uz šiem jautājumiem ir jā, iespējams, tu esi empāts.

Empāti ir ļoti jutīgi cilvēki, kuri labi spēj sajust, ko apkārtējie jūt un domā. Psihologi lieto terminu "empāts", aprakstot cilvēkus, kuri ir ļoti empātiski, pat līdz tam, ka var izjust citu sāpes, skaidro
psihiatre Džudīte Orlofa portālā "Psychalive".

Empātam ir daudz priekšrocību. Viņi mēdz būt lieliski draugi. Un labi klausītāji. Viņi sniedz drauga plecu, kad vien tas nepieciešams. Viņiem ir plaša sirds un dāsnums. Empāti mēdz būt arī ļoti intuitīvi un emocionāli inteliģenti.

Tomēr dažas īpašības, kas padara empātus par tik fantastiskiem draugiem, var apgrūtināt viņus pašus.

Tā kā viņi burtiski jūt un pārdzīvo savu draugu jūtas, viņus var pārņemt sāpīgas emocijas, piemēram, nemiers vai dusmas. Empātiem ir tendence uztvert citu problēmas kā savas. Bieži vien viņiem ir grūti novilkt robežas un pateikt nē, pat ja no viņiem tiek prasīts pārāk daudz.

Turklāt empāti parasti jūtas iztukšoti pēc tam, kad ir pavadījuši laiku kopā ar cilvēkiem. Empāti parasti ir introverti, un viņiem ir nepieciešams zināms laiks vienatnē, lai uzlādētos. 2011. gadā veikts pētījums liecina, ka var būt saikne starp ļoti empātiskiem indivīdiem un sociālo trauksmi. Empātiski cilvēki pūlī var justies nomākti, jo nereti ir ļoti jutīgi pret noteiktiem trokšņiem un kņadu. Viņi nereti vislabāk jūtas dabas ieskauti.

Vai es esmu empāts?


Džudīte Orlofa, kura arī sarakstījusi grāmatu empātiem, piedāvā uzdot sev jautājumus, lai saprastu, vai tu esi empāts.

Pajautā sev:

  • Vai tevi kāds ir nodēvējis par pārāk emocionālu vai jutīgu?
  • Ja tavs draugs ir satraukts, vai arī tu tāds kļūsti?
  • Vai tevi ir viegli ievainot?
  • Vai tevi emocionāli iztukšo pūlis, un pēc tam vajag pabūt vienatnē?
  • Vai tev "uzvelkas nervi" no trokšņiem, smakām, skaļām runām?
  • Vai tev labāk patīk braukt ar savu automašīnu, lai vari doties, kur un kad vien vēlies?
  • Vai tu pārēdies, lai mazinātu stresu?
  • Vai tu baidies kļūt pārāk pārņemts ar ciešām attiecībām?

Ja uz vienu līdz trīs jautājumiem atbildēji ar "jā", tu daļēji esi empāts. Ja – uz vairāk nekā trim jautājumiem atbildēji "jā", tu esi empāts.


"Atzīt, ka esi empāts, ir pirmais solis, lai uzņemtos atbildību par savām emocijām, nevis pastāvīgi tajās slīktu," saka Orlofa. Tiklīdz tu sāc izprast savu empātisko dabu, vari iemācīties labāk par sevi parūpēties emocionāli.

Kā pārvaldīt savu empātiju bez iztukšotības sajūtas

Nosaki veselīgas robežas

Tā kā empātiem ir dabiski rūpēties par citiem, viņiem ir grūti pateikt "nē". Tas var radīt problēmas, jo tu pārņem saistības un emocionāli sevi iztukšo. Orlofa iesaka: "Kontrolē, cik daudz laika pavadi, klausoties spriedzes pilnos cilvēkos un iemācies pateikt "nē". Nosaki cilvēkiem skaidras robežas, ja viņi kļūst kritiski vai ļauni. Atceries, ka "nē" ir pabeigts teikums.

Praktizē apzinātību

Tā kā empāti mēdz pieķerties apkārt notiekošajam, viņiem ir īpaši svarīgi atlicināt laiku, lai noskaņotos. Atjaunot saikni ar sevi var palīdzēt apzinātības praktizēšana. Koncentrējies uz elpu, tas nomierina prātu un palīdz būt ķermenī šeit un tagad. Tev jo īpaši noderīgi meditācijā var būt neidentificēties ar citiem, mēģināt redzēt sevi un savas emocijas kā atsevišķas no jebkura cita.

Ignorē savu iekšējo kritiķi


Kritiskā iekšējā balss ir kā nejauks treneris, kas dzīvo tavā galvā, gaidot jebkuru iespēju tevi kritizēt. Empāti, būdami jūtīgi, ir neaizsargāti pret šīm paškritiskajām domām. Viņi var domāt tādas domas kā: "Kāpēc tu visu laiku tik daudz pārdzīvo un esi emocionāls? Kas tev noticis?" vai "Tu vienkārši esi pārāk jutīgs."

Tomēr ir svarīgi neticēt šiem pašuzbrukumiem vai nerīkoties saskaņā ar sava iekšējā kritiķa sliktajiem padomiem.

Esi līdzjūtīgs pret sevi

Lai gan empātiem ir viegli izjust līdzjūtību pret citiem, viņiem bieži ir grūti izjust to pret sevi.

Līdzjūtība pret sevi ir vienkārša (tomēr izaicinoša) prakse – izturies pret sevi kā pret draugu. To sauc par praksi, jo tā laika gaitā kļūst labāka. Pēc dr., psiholoģijas asociētās profesores Kristenas Nefas teiktā, līdzjūtība pret sevi ietver trīs komponentus:

  • ievēro un atzīsti savas ciešanas;
  • esi laipns un gādīgs, reaģējot uz ciešanām;
  • atceries, ka nepilnība ir daļa no cilvēka pieredzes.

Pavadi laiku dabā


Dabai ir brīnišķīga ārstnieciska iedarbība uz visiem cilvēkiem, bet jo īpaši uz empātiem. Tā kā empāti ir ļoti jutīgi pret apkārtējiem cilvēkiem (kā arī trokšņiem un vidi), laiks dabā viņiem ir optimālais veids, kā atpūsties un uzlādēties. Neatkarīgi no tā, vai tu dzīvo kaut kur, kur vari staigāt pa pludmali, doties pārgājienā pa mežu vai sēdēt parkā, ir svarīgi atvēlēt laiku, lai atjaunotos skaistā, dabiskā vidē, it īpaši, ja jūties emocionāli grūti.

Dienas beigās ir svarīgi apzināties, par ko vari pateikties un kādi bijuši izaicinājumi, pateicoties tam, ka esi empāts. Pasaulē, kurā tik daudziem cilvēkiem ir grūti atpazīt un izteikt emocijas, empātija var šķist superspēks. Apskauj savējos!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!