Cilvēks spēj saglabāt nemainīgu ķermeņa temperatūru neatkarīgi no tā, kāda ir gaisa temperatūra. Siltuma regulācijas mehānisms līdzsvaro tā ražošanu ķermenī un atdošanu apkārtnei. Līdzsvaram izzūdot, ķermenis pārkarst vai pārmērīgi atdziest.
Mainoties gaisa temperatūrai, izmaiņas notiek arī ādā. Karstumā asinsvadi paplašinās, ādai pieplūst vairāk asiņu, tāpēc tās temperatūra paaugstinās. Pastiprinās sviedru dziedzeru darbība, pieaug siltuma aizplūšana no ādas virsmas. Savukārt aukstumā asinsvadi sašaurinās, ādai pieplūst mazāk asiņu, ādas temperatūra samazinās, un siltums neaizplūst no ķermeņa virsmas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, kā ādas asinsvadi reaģē uz apkārtējās temperatūras izmaiņām, un šo asinsvadu spēju var trenēt ar dažādām norūdīšanās procedūrām.
Jāsāk pamazām
Kuldīgas slimnīcas direktors Ivars Eglītis ir peldējies Ventā līdz pat Jaungadam, bet vienu ziemu – līdz februārim. Viņš uzskata, ka vislabāk sākt peldēties vasarā un tad turpināt, kamēr vien ir vēlēšanās. "Ja tu biji ūdenī vakar, tad šodien tas būs atdzisis varbūt par pusi grāda. Nu, kāda tur starpība?" retoriski vaicā I.Eglītis.
Tā pakāpeniski var nonākt pie ziemas peldēm. Arī tajā februārī vienkārši apnicis iet uz Ventu, bet cita iemesla nav bijis. Reiz āliņģī pat dzēruši šampanieti, un pelde ilgusi pusotru minūti. Dakteris saka: viņam svarīgi pēc ledainās peldes pārģērbties siltā telpā. Siltas, sausas drēbes, neliela sasildīšanās, skrienot vai ātri ejot – tas viss palīdz pārvarēt aukstumu. Sākt norūdīšanos, viņaprāt, vajadzētu pamazām. Vispirms ar vingrošanu vēsumā, vēsu dušu. Arī ikdienā jāuztur "nedaudz svaigāka (vēsāka) sajūta, nekā gribētos," saka I.Eglītis.
Fizioterapeite Mārīte Pīpīte uzsver, ka viss jādara pakāpeniski. "Pamostoties jāizstaipās, jāpavingro," saka mediķe. Rīta rosmi beidzot, var norīvēties ar rupju dvieli. Tas uzlabo asinsriti. Asinis sāk riņķot straujāk un tonizē ķermeni. Tomēr norīvēšanās, kas var būt spēcīga mugurai, vēderam, kājām un rokām, piesardzīgi veicama vietās, kur asinsvadi tuvu ādas virsmai: padusēs, augšdelmos. Vēlāk var pāriet uz vēsu dušu. Ieteicama arī kontrasta duša – mainot karstu un aukstu ūdeni. Un tikai pēc laika var sākt domāt par peldi atklātā ūdenī: dīķī, upē vai ezerā. M.Pīpīte uzskata, ka labāk peldes sākt tikai maijā, toties var turpināt ilgāk rudenī.
Kāpēc man to vajag?
Ziemas peldes entuziasts, Klondaikas spēļu iekārtu pārraugs Andris Rinmanis pirmo ledaino peldi izbaudījis pēkšņi. "Izlasīju par tādu lietu ziemas vidū. Tūlīt gāju uz Ventu, izcirtu āliņģi un lēcu iekšā." Pelde beigusies nelāgi – izrādās, pirms tam bija iekaisis zobs, un tas reaģējis ar satūkušu vaigu nākamajā dienā. "Katram cilvēkam jāzina savas vājās vietas," viņš apgalvo. "Citam tās ir kājas, citam kakls vai deguns." A.Rinmanim jāuzmana ausis, tāpēc peldoties viņš tās vienmēr aizbāž.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
