LBS godina ilggadējos izlases spēlētājus Vītolu un Helmani

Abi basketbolisti saņēma Ministru prezidenta Valda Dombrovska parakstītus atzinības rakstus, kā arī LBS piemiņas medaļas. 

Uvis Helmanis Latvijas valstsvienības sastāvā spēlējis no 1993.gada 19.maija līdz 2009.gada 9.septembrim astoņu galveno treneru vadībā.

Piedalījies 184 spēlēs (valstsvienības rekords!), kurās guvis 1557 punktus (2.rezultāts). Tai skaitā izgājusi laukumā 84 Eiropas čempionātu spēlēs (rekords!), kurās guvis 834 punktus (3.rezultāts).

Vienīgais Latvijas basketbolists, kurš piedalījies sešu Eiropas čempionātu finālturnīros - 1997., 2001., 2003., 2005., 2007. un 2009.gadā. Piedalījies 24 spēlēs, no tām 19 sācis pamatsastāvā. Sasniedzis valstsvienības rekordu EČ finālturnīrā vienā mačā iemezdams 6 trīspunktniekus (no 8 - 2001.gada 1.septembrī mačā ar Spāniju). 

Daudzkārtējā valstsvienības rekordista devuma raksturošanai bez skaitļiem neiztikt, tomēr tajos neparādās viss Uveļa neatkārtojamais šarms. Helmaņa stilu uzbrukumā precīzi raksturo vārdi, ko dažādās variācijās esmu dzirdējis no teju visiem Latvijas valstsvienības saspēles vadītājiem: "Viņš neizskatās pēc paša ātrākā basketbolista, bet vienmēr pamanās atrasties vajadzīgajā vietā mirkli agrāk par savu sedzēju."

Helmaņa ilgās karjeras laikā gadījās treneri, kuri vareno stāvu centās piestumt tuvāk pretinieku grozam, taču lielāki ieguvēji bija tie, kas saskatīja viņa unikalitāti un prata to izmantot. Uveļa precīzo trīspunktnieku krusa dzinusi izmisumā visdažādāko kalibru pretiniekus. "Mēs rūpīgi izpētījām latviešu spēli, neitralizējām bīstamo Kambalu, bet viens puisis iemeta sešus trīspunktniekus no astoņiem un visa mūsu konstrukcija sabruka," 2001.gada Eiropas čempionāta laikā ar Helmani bija neapmierināts Spānijas izlases galvenais treneris. Dažas dienas vēlāk spāņu kolēģim pievienojās lietuviešu speciālists Jons Kazlausks. Latvijas uzvaru pār Lietuvu astotdaļfinālā (94:76; Helmanim 15 punktu, 3p.3/5) pats  Uvelis atzīst par spilgtāko notikumu valstsvienības spēlētāja karjeras laikā. 

Izlasē 15 gadus viņam bija "rezervēta" spēka uzbrucēja pozīcija. Uvis paguva uzspēlēt kopā ar Kārli Muižnieku, Igoru Meļņiku un citiem atjaunotās valstsvienības pirmās paaudzes līderiem, pats bija viens no līderiem otrā modeļa komandā un saglabāja pozīcijas arī trešās paaudzes ziedu laikos, kad ierastie partneri cits pēc cita atdeva vietas gados jaunākiem spēlētājiem.

Zīmīgi, ka Helmaņa karjera valstsvienībā noslēdzās ar uzvaru Eiropas čempionāta spēlē pār Vācijas komandu, kas tomēr nebija pietiekami pārliecinoša, lai varētu cīnīties tālāk. Visas sportiskās ambīcijas spēlētāja karjerā piepildīt nav izdevies - būs, ko darīt trenera amatā. 

Aigars Vītols valstsvienībā spēlējis no 1997.gada 26.novembra līdz 2009.gada 9.septembrim sešu galveno treneru vadībā. 

Piedalījies 151 spēlē (2.vieta), guvis 901 punktu. Tai skaitā 48 Eiropas čempionātos piedalījies 64 spēlēs (4.vieta), kurās guvis 323 punktus.

Piedalījies piecos Eiropas čempionātu finālturnīros 2001., 2003., 2005., 2007. un 2009.gadā, kuros aizvadījis 19 spēles.

Tieši pusi no aizvadītajām 64 oficiālajām spēlēm Aicis sācis valstsvienības pamatsastāvā, tomēr riskēšu apgalvot, ka savus labākos mačus viņš nospēlēja, iesaistoties cīņā no rezervistu soliņa. Basketbolistu žargonā runājot - lielisks sestais spēlētājs, kura iziešana laukumā uz maiņu komandas spēles kvalitāti vismaz noturēja pamatsastāva uzdotajā līmenī vai pat dažos aspektos to pastiprināja.

Aigars nav bijis rezultativitātes paraugs arī gados, kad pēc stāža un pieredzes viņam pienācās komandas līdera vieta. Personiskais rekords oficiālajās spēlēs - 20 punktu izbraukumā Šveicē tālajā 1999.gada novembrī. Toties aizsardzībā lieliski spēlējošā Vītola klātbūtnē personiskos rekordus nespēja sasniegt tādi snaiperu etaloni kā spānis Huans Karloss Navarro vai lietuvietis Arvīds Macijausks.

Manuprāt, labāko spēli valstsvienības sastāvā Vītols aizvadīja 2007.gada 3.septembrī Seviljā, kad, izgājis laukumā otrajā puslaikā uz maiņu, nepilnās 14 minūtēs Horvātijas izlases grozā iebēra divus trīspunktniekus un precīzu divpunktnieku, kā arī acīgi pārķēra bumbu brīdī, kad sāncenši bija sasparojušies pēdējai ofensīvai (85:77). Toreiz visa Latvijas komandas darbojās precīzi, kā pulksteņa mehānisms un Aigars bija kvalitatīva detaļa smalkajā konstrukcijā. Neba viņa vaina, ka čempionāta turpinājumā tas vairs nerādīja pareizu laiku.